Viņš gan atzina, ka saprot, kādēļ šādas runas varētu būt, jo pasaulē vienlaikus ir vairāki notikumi, kas izraisa daudz jautājumu. Riekstiņš uzsvēra: “Nav pamata dramatiskam situācijas vērtējumam. Dienaskārtībā ir sarežģīti jautājumi, kas prasa gan diplomātiskus, gan politiskus pūliņus.”
Vēstnieks atzīmēja, ka NATO joprojām ir svarīgākā diskusiju platforma par drošības jautājumiem transatlantiskajā telpā.
Riekstiņš uzskata, ka Latvijas lēmums palielināt aizsardzības budžetu ir pareizs. Arī pārējās Eiropas valstis par to, visticamāk, lems vasarā pēc NATO samita.
Atbildot uz jautājumu par ASV prezidenta Donalda Trampa inciatīvu izbeigt karu Ukrainā, Riekstiņš vērtēja, ka Tramps mēģina pildīt savu priekšvēlēšanu solījumu. Vēstniekam šķiet, ka pret iespēju panākt mieru pašlaik jāizturas rezervēti, jo Krievija nav demonstrējusi vēlmi beigt karu.
Vienlaikus Riekstiņš bija arī skeptisks par Ukrainas iespēju iestāties NATO, jo tam nepieciešams dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, kāda pašlaik nav.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps apsver iespēju mainīt līdzšinējo sadarbības modeli ar NATO, dodot priekšroku sadarbībai ar tām alianses dalībvalstīm, kas savā drošībā iegulda lielāku daļu no iekšzemes kopprodukta, vēsta ASV telekanāls “NBC News”, atsaucoties uz vairākām esošajām un bijušajām ASV valdības amatpersonām.
Demokrātu senators Kriss Kūns, kurš piedalījies topošā ASV vēstnieka NATO Metjū Vitakera izvaicāšanā, sarunā ar “NBC News” atzina, ka saņēmis nomierinošas atbildes par Trampa valdības uzticību NATO un 5. panta saistībām.
Iepriekš izskanējušas bažas, ka Tramps varētu vispār mēģināt panākt ASV izstāšanos no NATO. Taču Kongress vēl 2023. gada nogalē pieņēma likumu, kas ASV prezidentam neļauj vienpersoniski pieņemt lēmumu par valsts izstāšanos no NATO.
