Mācību poligonā “Meža Mackeviči”, izmantojot elektrospridzināšanas metodi, tiek veidoti grāvji un krāteri. Tas ir tikai viens no zemes spridzināšanas veidiem. Lai to īstenotu, zemessargiem jāveic liels skaits aprēķinu.
“Mēs viņiem pasakām, ka mums vajag desmit metrus garu grāvi. Tad viņi ņem tabulas, formulas, kuras esam viņiem iemācījuši teorētiski. Aprēķina sprāgstvielas daudzumu, lādiņu izvietošanas dziļumu,” pastāstīja Zemessardzes 3. Latgales brigādes Inženieru rotas seržants Edgars Kozlovskis.
Zemessargu mācības Latgalē Foto: Novadu Ziņas LTV
Zemes spridzināšanu var izmantot, piemēram, ierakumu vai mīnmetēju pozīciju ierīkošanai. Pēc sprādzieniem šoreiz novērojams, ka grāvji un krāteri izveidojušies ar aptuveni 20 centimetru nobīdi, kas ir ļoti labs rādītājs.
Lai sprādziens būtu veiksmīgs pēc visiem iecerētajiem parametriem, zemessardzes inženieriem jābūt ar matemātisku domāšanu, precizitāti, tāpat arī jābūt piemērotai vietai un laikapstākļiem.
“Mums ir jāizveido ar spridzināšanas paņēmienu astoņus metrus garš grāvis. Šeit notiek sagatavošanās darbi. Tātad jārok ir 800 milimetru dziļas bedres, kurās mēs ievietosim sprāgstvielu,” skaidroja Zemessardzes 3. Latgales brigādes Inženieru rotas zemessardze Kristīne Viktorija Verečinska.
Zemessargu mācības Latgalē Foto: Novadu Ziņas LTV
Lai iegūtu tiesības spridzināt, zemessargiem jāapgūst četru nedēļu ilgs mācību kurss. Kursa sākumā zināšanas apguva 12 zemessargi, taču jau pēc divu nedēļu mācībām divi izkrituši.
“Šeit ir daudz matemātikas un jāspēj savas teorētiskās zināšanas pielietot praksē. Dažreiz ar to sanāk grūtības,” teica Zemessardzes 53. kaujas bataljona vecākais operators Edgars Jemeļjanovs.
“Mana pamatspecifika darbā arī civilajā dzīvē ir mehānikas inženieris, tad tas savā ziņā ir kaut kas saistīts,” pauda Verečinska.
Apmācības spridzināšanas sertifikāta ieguvei notiek tikai pāris reizes gadā, kursā vidēji piesaistot ap desmit izglītojamo. Tas nozīmē, ka vidēji gadā sertifikātu iegūst 50 jaunie speciālisti.
Zemessargu mācības Latgalē Foto: Novadu Ziņas LTV
“Kā profesionālā dienesta karavīriem tas ir ļoti svarīgs papīrītis, jo tas dod daudz labu lietu,” uzsvēra Kozlovskis.
Latgalē tieši Inženieru rota ir viena no nesenākajām – izveidota pirms četriem gadiem, un tajā šobrīd ir 70 zemessargu. Mācības noslēgsies 28. martā, kad zemessargiem nāksies kārtot pārbaudījumus jau Ādažu poligonā.
