Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau rīta pusē apmeklēja traģēdijas vietu, noliekot ziedus bojāgājušo piemiņai.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē 2013. gada 21. novembra traģēdijas piemiņas vietu Zolitūdē. Foto: Ilmārs Znotiņš / Valsts prezidenta kancelejaValsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē 2013. gada 21. novembra traģēdijas piemiņas vietu Zolitūdē. Foto: Ilmārs Znotiņš / Valsts prezidenta kancelejaValsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē 2013. gada 21. novembra traģēdijas piemiņas vietu Zolitūdē. Foto: Ilmārs Znotiņš / Valsts prezidenta kancelejaValsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē 2013. gada 21. novembra traģēdijas piemiņas vietu Zolitūdē. Foto: Ilmārs Znotiņš / Valsts prezidenta kancelejaValsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē 2013. gada 21. novembra traģēdijas piemiņas vietu Zolitūdē. Foto: Ilmārs Znotiņš / Valsts prezidenta kancelejaValsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē 2013. gada 21. novembra traģēdijas piemiņas vietu Zolitūdē. Foto: Ilmārs Znotiņš / Valsts prezidenta kanceleja
Piektdien pēcpusdienā piemiņas vietu apmeklēja arī premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”), lai noliktu ziedus un iedegtu svecīti bojāgājušo piemiņai.
Biedrības “Zolitūde 21.11.” pārstāve Regīna Ločmele informēja, ka arī šogad, tāpat kā citus gadus, plkst. 17.43 – laikā, kad iegruva veikala “Maxima” jumts –, pie pagaidu memoriāla sapulcēsies gan cietušie un viņu tuvinieki, gan tie iedzīvotāji, kuri uzskata par pienākumu būt šajā mirklī kopā.
Biedrības pārstāvji pie pagaidu memoriāla Zolitūdē sāks pulcēties ap plkst. 17.15.
Intervija ar biedrības “Zolitūde 21.11.” pārstāvi Regīnu Ločmeli 5min
Pagaidu memoriāls atrodas līdzās topošajam Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas dārzam. Piemiņas vieta top 0,8 hektāru lielā laukumā. Idejas pamatā ir izveidot piemiņas vietu, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus un būt klusumā.
“Es varu teikt, ka biedrības plāni, kas ierakstīti ar roku, dibinot šo biedrību, gandrīz visi ir izpildīti, izņemot divus: tiesvedība un atceres parks. Cerams, ka Augstākās tiesas nostāja par to, ka pirms tam tiesa sprieda nepietiekami, attaisnosies,” intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pusdiena” teica Ločmele.
Pēc viņas teiktā, problēma ir arī jaunbūve, kuras pakājē atradās sabrukušais veikals. Tā aizvien stāvot tukša un neizmantota. Būtu nepieciešama skaidrība, cik ilgi tā tur vēl atradīsies, pauda biedrības vadītāja.
Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo piemiņas pasākums 2025. gada 21. novembrī Foto: Vita Anstrate/Latvijas TelevīzijaZolitūdes traģēdijā bojāgājušo piemiņas pasākums 2025. gada 21. novembrī Foto: Vita Anstrate/Latvijas TelevīzijaZolitūdes traģēdijā bojāgājušo piemiņas pasākums 2025. gada 21. novembrī Foto: Vita Anstrate/Latvijas TelevīzijaZolitūdes traģēdijā bojāgājušo piemiņas pasākums 2025. gada 21. novembrī Foto: Vita Anstrate/Latvijas TelevīzijaZolitūdes traģēdijā bojāgājušo piemiņas pasākums 2025. gada 21. novembrī Foto: Vita Anstrate/Latvijas TelevīzijaZolitūdes traģēdijā bojāgājušo piemiņas pasākums 2025. gada 21. novembrī Foto: Vita Anstrate/Latvijas TelevīzijaCilvēki noliek ziedus un svecītes pie Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas Foto: Vita Anstrate / Latvijas Televīzija
Vienlaikus zolitūdieši redz, ka solītais atceres dārzs top straujā tempā.
“Ceram, ka šovakar būs visi tie cilvēki, kuri nevar tur nebūt,” par piektdienas vakarpusē gaidāmo piemiņas brīdi piebilda Ločmele.,
Piektdien pēcpusdienā piemiņas vietu apmeklēja arī premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”), lai noliktu ziedus un iedegtu svecīti bojāgājušo piemiņai.
Foto: Gatis Rozenfelds / Valsts kancelejaFoto: Gatis Rozenfelds / Valsts kancelejaFoto: Gatis Rozenfelds / Valsts kanceleja
KONTEKSTS:
2013. gada 21. novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Šā gada decembrī apritēs 10 gadi, kopš pēc traģēdijas sākās tiesas process. Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.
Šajā lietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Sergets un daļa cietušo spriedumu pārsūdzēja, kā arī apelācijas protestu iesniedza prokurori.
Arī otrajā instancē Rīgas apgabaltiesa par vainīgu atzina tikai būvinženieri Sergetu, kam piesprieda sešus gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu. Pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.
Otrās instances spriedumu krimināllietā pārsūdzēja prokurors, apsūdzētais un 30 cietušie.
Augstākās tiesas Senāts pērn decembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par būvinženiera Ivara Sergeta notiesāšanu, jo atsevišķi apstākļi no apsūdzības izslēgti bez pamatojuma. Tāpat atcelta sprieduma attaisnojošā daļa par četriem apsūdzētajiem sakarā ar nepietiekamu argumentāciju apsūdzību pamatojošo pierādījumu noraidīšanā.
Šā gada rudenī Zolitūdes traģēdijas krimināllieta atgriezās Rīgas apgabaltiesā. Pēc Augstākās tiesas iebildumiem un norādītajām nepilnībām tiesai tagad atkārtoti nāksies vērtēt, vai 54 cilvēku nāvē par vainīgu atzīstams tikai ēkas būvinženieris, un vai viņam noteikts pietiekami bargs sods. Uz apsūdzēto sola atgriezušās vēl četras personas, un arī viņu atbildību atkārtoti vērtēs. Šoreiz tiesa pievērsīsies arī citiem apstākļiem, kas iepriekš netika ņemti vērā.
