Zāļu meklējumi aizsākušies jau pirms divām dienām, kad secināts, ka krājumi strauji izsīkuši, tomēr ierodoties aptiekā, farmaceite ieteikusi atnākt rīt, jo tad būšot pievedums. Tā ar savu pieredzi dalījās Jolanta Kalniņa, kuras ģimenē aug jaunietis ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Nākamajā dienā ierodoties aptiekā, saņemta atbilde, ka zāļu tomēr nav un arī nebūs. Nav iespējams pasūtīt, un arī noliktavā neesot.
Jolanta Kalniņa vērsusies pie ģimenes ārstes, vaicājot pēc kāda analoga šim medikamentam, taču tāda neesot. Citus medikamentus, kuriem būtu līdzīgs efekts, bet cita aktīvā viela, Roberts nepanes. Psiholeptiskie līdzekļi atstāj lielu ietekmi uz smadzeņu darbību un, ņemot vērā, ka puiša smadzenes ir smagi bojātas, neviens nevar paredzēt, kā citi medikamenti iedarbosies.
“Roberta gadījumā esam tik daudz medikamentus izmēģinājuši, no vieniem viņš vienkārši traks palika, no vieniem nekas nemainās, viņš neguļ. Un patiesībā, ja viņš neguļ, tātad neguļam neviens mēs mājās. Jo tas jau nav tā, ka viņš guļ un plikšķina acis, nē, viņš kliedz, viņš dara sev pāri, viņš rotē pa gultu,” stāsta Jolanta.
Apmeklējot vairāk nekā 10 aptiekas, medikamentus tomēr izdevies atrast. Ar šādu situāciju, kad jāapbraukā puse Rīgas, lai atrastu vajadzīgās zāles, Kalniņa saskārusies pirmo reizi.
Zāļu valsts aģentūrā norādīja, ka par šo gadījumu esot zināms un tiek precizēta informācija ar zāļu ražotāju, par to, vai tiešām ir bijis kāds piegāžu pārtraukums, vai kāds cits iemesls, kāpēc zāles nav iespējams pasūtīt. Patlaban viens no medikamentiem lieltirgotavā jau ir pieejams vairāk nekā 21 tūkstoti vienībās.
Aģentūras pārstāve Katrīna Lukša vērsa uzmanību uz to, ka šobrīd 98% gadījumos zāļu piegādes ir regulāras, un tās ir pieejamas. Tomēr atlikušajos 2% ir brīži, kad par grūtībām nodrošināt medikamentus saņemti signāli gan no zāļu reģistrācijas apliecību īpašniekiem, gan pacientiem un aptiekām. Katrs gadījums tiekot izvērtēts un skatīts atsevišķi, taču lielu izaicinājumu neesot.
“Ja mēs tā skatāmies, teiksim, tagad un pirms gada, tā situācija ir nemainīga. Diemžēl ir tā, ka ar kādām zālēm šie izaicinājumi ir visu laiku. Mainās tikai tas, kuras zāles ir skartas un kādi ir iemesli. Un tad kāds ir tas labākais risinājums. Bet tā, ka būtu vairāk nekā iepriekš, šo problēmu tomēr no mūsu puses neredzam,” sacīja Lukša.
Arī Latvijas lielāko aptieku tīklu dati neliecina, ka medikamentu trūkums būtu lielāks nekā citus gadus šajā periodā. Ikdienas darbā gan novēro, ka dažādu medikamentu iztrūkums un atkal parādīšanās tirgū ir nebeidzams process un jau vairākus gadus visā Eiropā ir vērojams zāļu trūkums.
