ZZS norādīja, ka reģionos briest neapmierinātība kontekstā ar nākamā gada valsts budžetu un atbildīgā ministra nespēju cīnīties par reģionālo pasažieru pārvadājumu adekvātu finansējumu. Valsts budžeta ailēs pirms galīgā lasījuma ir atrasts papildu finansējums 8 miljoni eiro “Rail Baltica” trases pārprojektēšanai, taču nav skaidrības par finansējumu sabiedriskajam transportam reģionos.
ZZS valdes priekšsēdētājs, zemkopības ministrs Armands Krauze akcentēja, ka tieši ZZS balsis ļāva ministram palikt amatā, taču Saeimā iesniegtie priekšlikumi izrādījušies “tukši” un bez “finansiāla seguma”, kas nozīmējot, ka reģionu iedzīvotāji palikšot bez garantēta sabiedriskā transporta. Krauze kritizēja “”Progresīvos”, kas rīkojoties kā “Rīgas partija” un apdraudot koalīcijas stabilitāti, jo priekšroku dod “Rail Baltica”, nevis reģioniem. Uz jautājumu par koalīcijas līguma pārkāpšanu Krauze atbildēja, ka ZZS prioritāte ir cilvēki reģionos, nevis līguma formāla ievērošana.
Tāpat viņš noliedza ZZS paziņojumu saistību ar satiksmes ministra atturēšanos atbrīvot Ventspils ostu no parādiem. Krauze norādīja, ka Ventspils osta jau sešus gadus ir valsts pārvaldībā, un ZZS nostāja šajos jautājumos nav izšķiroša, bet esot “Progresīvo” uzpūsts konflikts.
“Vai nu Švinkam ir jāatrod šis finansējums reģioniem, – viņam pašam jāatrod, jo tā arī ir starp citu pieeja, ka, lai meklē citi, – tā nav. Ministram pašam ir jāatbild par savu ministriju, par savas ministrijas budžetu. Vai nu Švinka atrod to finansējumu, vai arī es nevaru galvot, ka pie nākamā demisijas pieprasījuma mēs nenobalsojam par viņa demisiju, jo neapmierinātība mūsu deputātos ir ļoti liela par to, ka šis Rīgas partijas pārstāvis Švinka nevēlas palīdzēt iedzīvotājiem reģionos.”
Situācija daudzviet ir kļuvusi kritiska, un cilvēkiem tiek ierobežotas iespējas nokļūt darbā, skolā, ārstniecības iestādēs un citviet, kur sabiedriskais transports ir vienīgais pārvietošanās līdzeklis. ZZS valde uzskata, ka reģionālo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai finansējums ir jārod.
Jautājums par reģionālajiem pārvadājumiem tiks pārrunāts valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē pirmdien. Krauze piebilda: “Ja “Progresīvie” šādi turpinās rīkoties, viņi grauj valdības stabilitāti.”
“Progresīvie”: Nav skaidrs, par ko ZZS īsti iestājas
Tam gan nepiekrita “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs. Viņš norādīja, ka sabiedrībai jau vairs neesot skaidrs, kas īsti ir tie jautājumi, par kuriem ZZS iestājas. Arī, piemēram, budžeta sarunās par finansējumu reģionālajam transportam ZZS neesot stingri iestājušies.
Šuvajevs uzsvēra, ka lēmumi par finansējumu ir visu koalīcijas partneru kopdarbs un “Progresīvie” vieni paši to nevar atrisināt. Viņš arī norādīja, ka iespējamo papildu finansējumu varētu rast, sakārtojot problēmas un shēmas Zemkopības ministrijā, kas, pēc viņa teiktā, valstij esot radījušas zaudējumus.
Tāpat Šuvajevs uzsvēra, ka pāris ZZS frakcijas deputātu balsis pret satiksmes ministru neesot bijušas par reģionālo transportu, bet gan par “Progresīvo” nostāju Ventspils ostas parādu jautājumā. Viņš piebilda, ka fakts, ka Aivars Lembergs savos publiskajos video aizvien biežāk kritizē satiksmes ministru, “Progresīvajiem” esot drīzāk kompliments. Šuvajevu neizbrīna, ka šī neapmierinātība atspoguļojas arī atsevišķu Kurzemes deputātu balsojumos Saeimā.
“Šajā brīdī jau ir aizvien grūtāk saprast, iespējams, pašiem ZZS, kādi ir viņu mērķi. Ja paskatāmies pēdējos divus mēnešus, tad tieši ZZS ir bijuši tie, kas rosināja izstāties no Stambulas konvencijas, kas bija viens no šīs koalīcijas stūrakmeņiem. Regulāri vairāki balsojumi kopā ar opozīciju. Vakardien divi ZZS frakcijas deputāti atbalsta koalīcijas ministra demisiju.
Šie ir konkrēti balsojumi, kas apliecina vēlmi gāzt esošo koalīciju.
Protams, mani interesētu dzirdēt un redzēt kaut vienu balsojumu, kaut vienu lēmumu “Progresīvo” frakcijas pusē, kas uz to norādītu. Bet es teiktu, ka ir tieši pretēji. “Progresīvie” ir bijuši tie, kas ir izturējušies valstiski atbildīgi un ir šobrīd pilnībā koncentrējušies uz to, lai pieņemtu aizsardzības budžetu.”
Šuvajevs norādīja, ka pirmdien koalīcijas sadarbības sanāksmē uzklausīs kādus, iespējams, jau jaunus vēstījumus no ZZS, piebilstot, ka ir gatavi runāt un kopīgi meklēt risinājumus jautājumā par finansējumu reģionālajam transportam.
Jurēvics aicina parnterus domāt nevis par reitingiem, bet valsti
“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics gan aicina politiskos spēkus, par spīti Saeimas vēlēšanu tuvumam, atlikt malā savu partiju reitingu uzlabošanu un domāt primāri par valsti.
“Es šobrīd gribētu tomēr atgādināt abiem koalīcijas partneriem, ka mēs politikā neesam nākuši, lai viens otru mīlētu, bet strādātu,” viņš teica.
Jurēvics gan cer, ka šī Saeima pieņems nākamā gada budžetu. Viņš uzsvēra, ka pēc tam koalīcijas partneriem ir svarīgi atbildēt, vai ir gatavi strādāt kopā. JV tam esot gatava.
Pirmdien koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē paredzēta saruna ar premjeri Eviku Siliņu (“Jaunā Vienotība”), kur ZZS iecerējuši galvenokārt runāt tieši par reģionālajiem pārvadājumiem.
Vaicāts, vai ZZS varētu Saeimā rosināt uzticības balsojumu premjerei, Krauze sacīja, ka pašlaik šāds jautājums netiek apspriests.
KONTEKSTS:
Dotētais reģionālās nozīmes autobusu maršruta tīkls nākamgad plānots 56,145 miljonu kilometru apmērā, kas ir par 11,06 miljoniem kilometru jeb 16% mazāk, nekā prognozēts 2025. gadā, septembra sākumā nolēma Sabiedriskā transporta padome.
Paredzēts, ka katrā maršruta tīkla daļā tiks samazināti reisi vai reisu daļas ar zemu rentabilitātes un pārvadāto pasažieru rādītāju.
