ĪSUMĀ:
“Kleverr E-sporta biedrības” rīkotajā Latvijas E-sporta līgā šosezon startē 56 “Counter-Strike 2” komandas, kas sadalītas četrās divīzijās. Cīņa par čempiona titulu sākās oktobra vidū un ilgs līdz decembrim, kad klātienes finālturnīrā tiks izspēlēts 2900 eiro balvu fonds.
Līdz ar jauno sezonu mainījies spēku samērs, jo virslīgā vairs nepiedalās vairākas iepriekšējo gadu vadošās vienības. Baltijas profesionālās organizācijas “ASTRAL” un “PURE” pievērsušās starptautiskajiem turnīriem, turklāt līgu pametusi arī piektās un sestās sezonas čempione “OlyBet SB”.
Pēc šīm pārmaiņām augstākajā divīzijā ienāca “VoidWalkers”, kuras sastāvā spēlē Niklass Janis “Siberchix” Efgens – viens no līgas ilggadējiem dalībniekiem. Gadu gaitā viņš ir ne tikai pats piedalījies sacensībās, bet arī iepazinis vietējos spēlētājus, palīdzējis pamanīt jaunos talantus un iesaistījies Latvijas e-sporta kopienas attīstībā.
No izklaides līdz virslīgai
Efgens ir dzimis Vācijā, latviešu un vācu ģimenē, taču jau daudzus gadus par savām mājām sauc Latviju. Sākotnēji aizraušanās ar datorspēlēm bijusi vien izklaide draugu lokā, līdz viņš iepazinās ar citiem spēlētājiem, tostarp tiem, kuri jau darbojās augstākā līmenī. “Viņi man palīdzēja attīstīties, un pēc tam sāku iesaistīties arī dažādos pasākumos,” pastāstīja Efgens.
Vairākas sezonas aizvadījis Latvijas E-sporta līgas zemākajās divīzijās, Efgens un viņa pārstāvētā komanda pakāpeniski uzlaboja sniegumu. Izšķirošais pagrieziens notika pirms divām sezonām, kad sastāvam pievienojās divi talantīgi spēlētāji, kas jau šopavasar ļāva uzrādīt labus rezultātus.
“Varbūt uz papīra pagājusī sezona neizskatījās veiksmīga, bet tāda tā bija, jo mums izveidojās ļoti laba sadarbība. Ja mēs būtu palikuši šādā sastāvā, tad, manuprāt, arī virslīgā mums būtu lielāks potenciāls,” uzsvēra Efgens.
Šosezon “VoidWalkers” saņēma uzaicinājumu pievienoties virslīgai, taču tas nāca brīdī, kad komanda vēl nebija pilnībā nokomplektēta. Jaunais sastāvs pirmo reizi sanāca kopā vien dienu pirms turnīra sākuma, tāpēc augstākajā divīzijā nācās debitēt bez iepriekšējas saspēles.
Salīdzinot virslīgu ar zemākajām divīzijām, “Siberchix” uzskata, ka
augstāks sacensību līmenis ne vienmēr nozīmē arī nopietnāku attieksmi.
Viņaprāt, zemākajās līgās reizēm ir pat lielāka vēlme cīnīties par rezultātu un taktiski sagatavoties spēlēm, kamēr virslīgā daļa komandu pret sacensībām attiecas brīvāk.
“Viņi vienkārši atnāk uzspēlēt, taču vairāku gadu pieredze ļauj kaut cik saspēlēties. Mūsu komandai šādas pieredzes vispār nav, jo iepriekš kopā neesam spēlējuši,” sacīja Efgens.
Lai arī e-sports Efgena ikdienā joprojām ieņem nozīmīgu vietu, profesionāla spēlētāja karjera vairs nav viņa mērķis. Lielākajai daļai “VoidWalkers” dalībnieku jau ir pāri 25 gadiem, tāpēc agrākās ambīcijas pamazām aizstājušas citas prioritātes.
Meklējot nākamās zvaigznes
Līdztekus spēlēšanai Efgens nodarbojas arī ar jauno talantu meklēšanu. Viņaprāt, perspektīvus e-sportistus var pamanīt, regulāri spēlējot kopā ar dažādiem partneriem un vērtējot ne tikai viņu individuālo meistarību, bet arī taktisko izpratni, kustības un spēju rīkoties saspringtās situācijās.
Tieši mentālā noturība ir galvenais kritērijs, ko Efgens ņem vērā, izvēloties komandas biedrus. “Emocionālā puse ir vissvarīgākā, jo, tiklīdz sākas kaut kāda bļaustīšanās, tā uzreiz visi tiek nokaitināti,” viņš paskaidroja.
Viens no spēlētājiem, kura potenciālu “Siberchix” saskatīja jau viņa pirmajos soļos e-sportā, ir Filips “Bucis” Gailītis. Lai gan Gailītis tolaik bija krietni jaunāks par pārējiem komandas biedriem, Efgens viņam uzreiz uzticējās, un kopīgās spēles palīdzēja jaunietim strauji progresēt. Efgens gan atzīst, ka
par jauno talantu kopējo skaitu Latvijā spriest ir grūti.
Viņam šķiet, ka vietējā “Counter-Strike” vidē bieži redzami vieni un tie paši spēlētāji, kuri turpina pilnveidoties, līdz daļa no viņiem paņem pauzi vai pārtrauc spēlēt. “Pilnīgi jaunus vārdus jau ilgāku laiku neesmu redzējis,” piebilda e-sportists.
Skatoties nākotnē, Efgens uzskata, ka Latvijā ir nepieciešams vairāk konkurētspējīgu organizāciju, kas spēj sevi apliecināt starptautiskā mērogā. “Dažas tādas mums jau ir, bet gribētos redzēt, ka arī mūsu talantīgie spēlētāji nonāk kādā augstāka līmeņa komandā,” sacīja Efgens.
Kā piemērus viņš minēja Mareku “Yekindar” Gaļinski un Helviju “broky” Saukantu, kuri kļuvuši atpazīstami pasaulē. Taču to, vai kādam no nākamās paaudzes spēlētājiem izdosies atkārtot viņu panākumus, rādīs laiks.
Vajadzīga mērķtiecīga vide
Latvijas E-sporta līga sniedz iespēju spēlētājiem regulāri sacensties un pārbaudīt savas prasmes, tomēr Efgens uzsver, ka izaugsme ir atkarīga arī no pašu dalībnieku attieksmes. Jaunajiem censoņiem jābūt gataviem ieguldīt laiku, spēlēt kopā ar nepazīstamiem cilvēkiem un pievienoties kolektīvam, kas tiecas pēc augstiem rezultātiem.
Kā novērojis Efgens, līgā joprojām dominē draugu komandas, kurām uzvaras nav galvenā prioritāte. Spēlētāji bieži vien nevēlas mainīt sastāvu vai atteikties no kāda komandas biedra, pat ja tas uzlabotu sniegumu. Tāpēc viņš talantus drīzāk meklētu vienībās, kas fokusējas uz panākumiem un ir gatavas smagi strādāt kopīga mērķa vārdā.
Vērtējot līgas darbību kopumā, e-sportists izceļ gan tās stiprās puses, gan trūkumus. Kā pozitīvos aspektus viņš min pārdomāto sacensību struktūru, augsto dalībnieku atsaucību un organizatoru aktīvo darbu sociālo mediju satura veidošanā. Tiesa,
astoņu nedēļu regulārā sezona šķiet nedaudz par garu, tādēļ “Siberchix” ierosina komandām savā starpā tikties biežāk.
Tāpat Efgens norāda uz individuālās statistikas trūkumu. “Brīžiem liekas, ka spēlētājiem naudas balva nav pietiekama un viņus vairāk interesē atpazīstamība. Plašāka statistika varētu parādīt, ka spēlētājs ir labs, lai gan iepriekš nav bijis īpaši pamanāms,” viņš paskaidroja.
Neraugoties uz gadiem ilgo klātbūtni Latvijas e-sporta vidē, Efgens par nākotni pagaidām nedomā. Viņš spēlē tik, cik ļauj ikdienas pienākumi, un neslēpj, ka motivācija mēdz svārstīties. Brīžiem vajag pat nedēļas pauzi no datora, taču piederība kopienai joprojām dod spēku un prieku.
Efgena stāsts apliecina, ka ieguldījums e-sporta attīstībā ne vienmēr prasa pašam nonākt uz profesionālās skatuves. Arī spēlētāji, kuri sacenšas hobija līmenī, var stiprināt vietējo komūnu, daloties pieredzē, pamanot jaunos talantus un palīdzot viņiem spert pirmos soļus pretī lielāka mēroga sacensībām.
