Blūms ar Timmu uzturējuši draudzīgas attiecības, taču arī tas šoreiz nepalīdzēja.
“Man ar Jāni [Timmu] vienmēr bijušas super attiecības. Es viņu kaut kādā ziņā vienmēr esmu sapratis un palīdzējis. Pēdējā ziņa, ko viņam sūtīju, bija “ja tev kaut ko vajag, droši zvani!”. Bet viņš nepiezvanīja. Grūti tagad parunāt. Kaut kas tur līdz galam nebija [labi], bet mēs kā sabiedrība arī viņu baigi noēdām. Mēs nezinām, kā uzvestos viņa vietā, ja mums būtu mīlestība vienalga, kur – Krievijā vai Irākā. Mēs nezinām, kā reaģētu,” telefonintervijā Latvijas Radio komentēja bijušais Latvijas izlases kapteinis Jānis Blūms.
Timmas tēvs Raitis portālam TVNET+ apstiprināja, ka tikusi izdarīta pašnāvība. Tas noticis šodien, ap plkst. 1 naktī pēc Latvijas laika. Vairāki “Telegram” kanāli ziņo, ka Timma ap plkst. 23.30 atgriezies savā viesnīcā Maskavā, un pievienotajā video redzams, ka viņam ir grūtības tikt iekšā kāpņutelpā.
Atbildīgās iestādes Timmas viesnīcas numuriņā atradušas alkohola pudeli, un psihiatrs Elmārs Rancāns uzsver, ka tieši alkohola klātesamība bieži vien ir izšķirošā sastāvdaļa, lai cilvēks nosliektos par labu paša dzīvības atņemšanai.
Timmam rokās bijusi arī glāze, un, lai gan nav zināms, kas tur bijis iekšā, pēc viņa pašnāvības izdarīšanas numuriņā atrasta alkohola pudele. Par Timmas nāves apstākļiem ir izskanējušas dažādas versijas, un precīzas informācijas nav.
Rancāns, kurš ir arī Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs un profesors, izceļ niansi par alkohola klātesamību – tas bieži vien ir izšķirošs elements, lai indivīds izdarītu pēdējo soli pašnāvības virzienā. Tas mazina bailes, kā arī t.s. dabīgās bremzes un dod impulsu.
“Viena no būtiskākajām lietām, kas cilvēkam notiek, izšķiroties par pašnāvību – viņš saskaras ar dažāda veida dzīves grūtībām, nespēj atrast risinājumu un tās pārvarēt. Līdzās stāvošajiem ir jācenšas šādās situācijās reaģēt ar izpratni, līdzcietību un bez nosodījuma.
Būtu ļoti vēlams cilvēku atbalstīt un veicināt, lai viņš griežas pēc profesionālas palīdzības pie psihologa, psihoterapeita vai zvanot uz krīzes tālruni. Depresija ir būtisks riska faktors pabeigtām pašnāvībām.”
Rancāns uzsver, ka, lai cik grūta situācija nebūtu, pie attiecīgā cilvēka jāvēršas atkārtoti, cik vien iespējams, un bez nosodījuma:
“Draudi par pašnāvību ir viens no retajiem iemesliem, kad cilvēkam var veikt medicīnisko palīdzību pret viņa paša gribu. Ir jāzvana neatliekamajai medicīniskai palīdzībai (113), un izsaukums uz šāda veida rīcībām ir tikpat nozīmīgs un steidzams kā pēkšņa sirds apstāšanās.”
