Īpašajā mačā ne tikai pašam Cigaņikam, bet visai Latvijas futbola saimei, viņš laukumā, kā ierasts pēdējos gados, devās starta sastāvā. Iepriekš 59 spēles pēc kārtas izlasē aizvadīja nu jau aizsaulē aizgājušais Andrejs Rubins.
“Jo tuvāk nācu šai spēlei, jo lielāku spiedienu sajutu pats uz sevi. Kad līdz rekordam palikušas 20 spēles, tad šķiet, ka tas jau ir tepat, bet, kad atlikušas vairs tikai četras spēles – domas, protams, sāk līst galvā.
Tas sportā nav bieži sastopams, tāpēc es varu priecāties par sevi. Un 60, man šķiet, ir ļoti skaists skaitlis,” intervijā Latvijas Radio ar emocijām dalījās spēlētājs.
Kopumā viņam šis bija 68. mačs izlases rindās, debiju piedzīvojot 2018. gada 13. oktobrī UEFA Nāciju līgas mačā pret Kazahstānu. Toreiz viņš laukumā nāca uz maiņu 67. minūtē un palīdzēja komandai nosargāt neizšķirtu 1:1. Savukārt viņa ceļš pretī rekordam sākās 2020. gada 3. septembrī pret Andoru, kur toreiz savā laukumā tās pašas Nāciju līgas ietvaros savā laukumā nospēlējām bezvārtu neizšķirtu ar Andoru.
“Šo svētdien es ierados Rīgā un paguvu satikt vecākus, un, tiklīdz nospēlēšu spēli ar Ziemeļmaķedoniju, varēšu dalīties ar viņiem šajā brīdī. Tā sanācis, ka tētis ir mans lielākais fans un vienlaikus arī kritiķis, tāpēc būs jāļauj viņam pastāstīt, kuras spēles viņam visvairāk patikušas,” stāsta Cigaņiks.
Interesanti, ka tieši Skopjē viņam bija viena no neveiksmīgākajām spēlēs valstsvienības sastāvā – 2019. gada 21. martā Eiropas čempionāta atlases spēlē pret Ziemeļmaķedoniju Cigaņiks kompensācijas laikā nopelnīja otru dzelteno kartīti mačā un pameta laukumu priekšlaicīgi.
Nākamo spēli Latvijas izlase aizvadīs svētdien, kad izbraukumā tiksies ar Serbiju, noslēdzot šo Pasaules kausa atlases ciklu. 61. spēli pēc kārtas gan Cigaņikam neizdosies sasniegt, jo tā cīņa būs jāizlaiž diskvalifikācijas dēļ.
