Daļa zinātnes naudas tiek olimpiskajiem centriem; darbinieku arodbiedrība neizpratnē

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga Latvijas Radio sacīja, ka ar šo lēmumu valdība un Izglītības un zinātnes ministrija kārtējo reizi parādot ne to labāko attieksmi pret zinātni. Zināms, ka zinātnei naudas allaž trūkst. Ja šoreiz radies ietaupījums kādā no pētījumu programmām, nav izprotams, kāpēc to nevar atstāt zinātnes vajadzībām.

“Un tad ir jautājums: vai tiešām šo naudu nevarēja novirzīt kādas ļoti labas, augsti novērtētas idejas īstenošanai, kur būtu kāds inovatīvs pakalpojums vai uzņēmējiem ražošanā kāda jauna inovācija, nevis šādi?” neizpratnē ir Vanaga.

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro – kaut arī anotācijā minētajam valdības lēmumam pausts, ka “valsts pētījumu programmām “Sabiedrības veselība” un “20.–21. gadsimta vēstures pētniecība un cilvēkkapitāla ataudze” nav atrasts projekta īstenotājs, patiesībā šajās jomās pētījumi tomēr notiek. Nav izlietota tikai daļa piešķirtā finansējuma, ko tad arī novirza olimpiskajiem centriem. Pētījumu programmai “Sabiedrības veselība” kopumā bija piešķirti 3,7 miljoni eiro, bet jaunākās vēstures pētniecībai – gandrīz 1,7 miljoni eiro.

Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders pastāstīja, ka ietaupījums abās pētniecības programmās ir gan uz administrēšanas rēķina, gan arī nācies atteikties no iepriekš plānotas pētījuma sadaļas par medicīnas māsu profesiju projekta nepietiekamās kvalitātes dēļ.

Paiders apgalvoja, ka gada beigās neesot iespējams kādā zinātnes programmā pāri palikušo naudu pārvirzīt citiem pētījumiem: “Tas, ka šogad ir neliels pārpalikums, neļauj mums viņu ielikt un saprast, kur viņu izlieto nākamajos gados. Tāpēc arī ir šāda šāda specifika. Bet šajā gadījumā tas patiešām vairāk saistīts ar veidu, kādā darbojas projekti un programmas.”

Toties Vanaga piebilda, ka šī nav pirmā reize, kad no zinātnes finansējuma tiek risinātas kādas citas problēmas. Piemēram, iepriekšējās valdības laikā, lai nodrošinātu veselības aprūpei nepieciešamo finansējumu, no zinātnes budžeta paņemti pat vairāki miljoni eiro. Vanaga uzsvēra, ka zinātne ir tā joma, kas var nest labumu visai tautsaimniecībai, jo rada inovācijas, kas var sildīt ekonomiku. Arī Eiropas Komisija Latvijai regulāri norāda, ka zinātnē jāiegulda vairāk.

Neizprotams Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums un valdības lēmums ir arī tāpēc, ka naudas trūkumā ir Latvijas Zinātņu akadēmija, kura ierauta ilgstošā tiesvedībā, kas var noslēgties ar lieliem finansiāliem zaudējumiem. Turklāt, kā Latvijas Radio apliecināja akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, finansējums pašas akadēmijas pastāvēšanai palicis 2008. gada līmenī.

Par Zinātņu akadēmiju Paiders solīja, ka tās problēmām nākamajā gadā tikšot meklēts kāds risinājums “

Runājot par finansējumu olimpiskajiem centriem, Vanaga piekrīt, ka tiem nepieciešama nauda, taču uzskata, ka šīs finanses varēja atrast kādās citās valsts budžeta programmās.

Kāpēc olimpiskajiem centriem piešķir šo naudu?

Valdība 2017. gadā uzņēmusies ilgtermiņa saistības, galvojot par kredītiem, kas ņemti Daugavpils Olimpiskā centra, Zemgales Olimpiskā centra un olimpiskā centra “Ventspils” attīstībai. Finansējums nepieciešams šo kredītu atmaksai, un valdība nolēmusi par zinātnieku neizlietoto naudu daļēji dzēst jau nākamā gada saistības.