ĪSUMĀ:
Valsts finansējums 2025. gadā ir piešķirts 92 atzītajām sporta federācijām. Finansējumu IZM aprēķina pēc federāciju iesniegtajiem datiem par masveidību, sportiskajiem rezultātiem, sarīkotajām sacensībām, sekmēm starptautiskajā apritē un vēl vairākiem citiem parametriem. 15 sekmīgākās federācijas no valsts saņem ievērojami lielāku finansējumu nekā pārējās teju 80 federācijas.
Valsts finansējums 15 prioritārajām sporta veidu federācijām 2025. gadā (eiro)
Foto: LTV ekrānattēls
Dambrete 2025. gadā no valsts saņems 157 000 eiro dotāciju, kas ir par 100 000 eiro lielāka nekā pērn un krietni prāvāka nekā vairākām titulētu olimpisko disciplīnu federācijām, piemēram, biatlonam, svarcelšanai, bobslejam un skeletonam. Tiesa, ziemas olimpiskajām disciplīnām valsts pērnā gada nogalē piešķīra viena miljona eiro papildu finansējumu tehniskajām programmām pirms 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm.
Valsts finansējums sporta veidu federācijām 2025. gadā (eiro)
Foto: LTV ekrānattēls
Latvijas Dambretes federācijas (LDF) prezidents Vladislavs Vesperis iekļūšanu prioritāro sporta veidu pulkā skaidro ar masveidības pieaugumu jauniešiem, sarīkotajiem starptautiskajiem pasākumiem, kas dod ievērojamus papildu punktus finansējuma sadalē, un augstiem sportiskajiem sasniegumiem.
Sieviešu izlase pērn kļuva par pasaules čempioni, vīrieši – par pasaules vicečempioniem. Individuāli Eiropas čempionātos triumfēja Guntis Valneris un Zoja Golubeva.
“Nav tikai šie lielie vārdi, ir arī jaunieši. It sevišķi jaunākajās vecuma grupās līdz 16 gadiem, kur mums ir pasaules čempioni, kur mums ir Eiropas čempioni,” teica LDF prezidents Vesperis. “Tie panākumi mūsu jauniešiem ir ļoti labi un nozīmīgi, Eiropas un pasaules mērogā mēs [esam] pirmā vai otrā spēcīgākā valsts atkarībā no vecuma grupas.”
Federāciju iesniegtos datus vispirms pārbaudīja Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), vēlāk arī IZM. Pērn federāciju iesniegtie dati pēc to publicēšanas izraisīja plašu rezonansi, jo vairākām federācijām tie bija klaji neticami. Šogad federāciju iesniegtie dati vispār nav publicēti. IZM Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs gan solīja, ka nekā slēpjama nav un dati tiks publicēti, ja reiz tā bijis arī pērn.
IZM ir atvērta diskusijai par citādiem kritērijiem, un šādu priekšlikumu pašlaik izstrādā LSFP, kas piedāvās sporta veidus kategorizēt, nevis visām 92 federācijām piemērot vienādus kritērijus.
“Viens no punktiem, ko viņi [LSFP] piedāvāja no savas puses, bija sadalīt sporta veidus pa blokiem. Uztaisīt vienādi labus, līdzīgus un pareizus kritērijus visām 92 atzītajām federācijām ir ļoti sarežģīti,” sacīja Samoilovs.
LDF prezidents Vesperis par diviem galvenajiem kritērijiem valsts finansējuma sadalē uzskata jauno sportistu skaitu un gūtos panākumus.
“Manuprāt, divi galvenie principi ir, pirmkārt, bērnu un jauniešu iesaiste sportā, otrkārt, ir sportiskie rezultāti. Tie ir divi pamatprincipi, pēc kuriem ir jāvadās, un tad var skatīties, kas vēl jāņem vērā,” teica Vesperis. “Protams, sporta veida izmaksas, prestižs, olimpiskais vai neolimpiskais statuss, bet tas ir jautājums par jaunu kritēriju sistēmu. Cik daudz vienu vai otru kritēriju ņemt vērā.”
LSFP vadītājs Vladimirs Šteinbergs norādīja, ka pirmais jauno kritēriju uzmetums tiks atrādīts tuvākajā organizācijas valdes sēdē. Termiņš priekšlikuma iesniegšanai IZM ir noteikts 2025. gada 15. jūlijs.
