ĪSUMĀ:
Kopš valsts neatkarības atgūšanas Latvijas vieglatlēti no Eiropas čempionāta mājup pārveduši deviņas godalgas. Trīs medaļas izcīnītas pasaules čempionātos, no kurām pati svaigākā – Anetes Sietiņas sudrabs šķēpmešanā – izcīnīta vien pirms gada. Līdzīgas sekmes arī olimpiskajās spēlēs, kur kopš neatkarības atgūšanas arī izcīnītas trīs medaļas.
Foto: LTV ekrānattēls
Krietni lielāka medaļu raža Latvijas vieglatlētiem ir dažāda vecuma jaunatnes čempionātos. 2009. gada Eiropas čempions tāllēkšanā U-23 vecumā Jānis Leitis uzskata, ka labie rezultāti jauniešu sacensībās ir skaidrojami ar brīžiem pat pārlieku profesionālo pieeju no treneru puses. Viņš pusaudža gados trenēts krietni piesardzīgāk nekā vienaudži, taču treneris solījis, ka pēc pieciem gadiem visi konkurenti būs tālu aiz muguras, un tas arī piepildījies. Leitis uzskata, ka
mūsdienās treneru vidū vērojams krietni mazāks entuziasms nekā tāllēcēja trenerim Uldim Kurzemniekam un virknei laikabiedru.
“Viņš varēja mani trenēt sestdienā, svētdienā, par ko viņam noteikti neviens nemaksāja, neatlīdzināja. Viņš izmaksāja man pusdienas, kad man līdzekļi bija mazāki, lai tikai man nākotnē būtu rezultāts,” pastāstīja Leitis. “Zvanīja man, vai es eju gulēt pulksten 23, lai arī man jau bija 23–25 gadi. Likās: “Nu, trener…””
Pilna saruna ar Jāni Leiti
25:57
Leitis uzskata, ka jauniešu vecumā daudzas citas valstis treniņiem nepievēršas tik nopietni kā Latvijā. Taču, kad sākas pieaugušo sports, Latvijas vieglatlētiem turpināt realizēt savu potenciālu traucē sadzīves apstākļi.
U-20 Eiropas vicečempions šķēpmešanā Krišjānis Suntažs jaunieša vecumā trenējies daudz profesionālāk nekā patlaban.
“Tad es kā students varēju dzīvot pie vecākiem. Man piecu minūšu attālumā bija olimpisko spēļu līmeņa treneris, kas tajā laikā trenēja Rolandu Štrobinderu – tātad Mārcis Štrobinders. Praktiski piecas minūtes, un es esmu pie šāda trenera, esmu stadionā,” paskaidroja Suntažs. “Mājās vecmāmiņa uzvāra putru no rīta. Tu dzīvo nebeidzamā treniņnometnē, un tad pienāk tas pārejas periods, kurš, kā jau mēs zinām, ir tas lūzuma punkts.”
Arī sporta skolas “Arkādija” direktors Jurģis Grants kā galveno iemeslu vieglatlētu panākumu izsīkumam pieaugušo līmenī min sadzīves apstākļus un pēctecības neesamību sporta skolu sistēmai.
“Tie, kas iestājas augstskolās, viņi turpina sportot, bet, manuprāt, viena no problēmām ir, ka augstskolu sports Latvijā šobrīd ir diezgan vājš. Vismaz individuālajos sporta veidos noteikti,” uzsvēra Grants. “No pašvaldības puses mēs nodrošinām kā treneri, tā bāzes – visu mēs nodrošinām. Bet, kā es minēju, ēst vajag, drēbes vajag, aiziet uz restorānu ar dāmu vajag. Dzīvesvietu vajag.”
Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Dmitrijs Miļkevičs neslēpj, ka
ir sarežģīti pieaugušo vecumā noturēt apritē sportistus, kuri nesaņem valsts vai pašvaldību atbalstu.
“Mūsu galvenais uzdevums ir labākajiem nodrošināt pārejas periodu, lai viņi var noturēties sportā. Bet otrs, tikpat svarīgs – tos labākos, kas mums jau ir pieaugušo konkurencē, viņus noturēt sportā,” norādīja Miļkevičs. “Jo neslēpsim, ka mums arī tagad uz Eiropas čempionātu brauc tādi cilvēki, kuri no valsts nesaņem nevienu centu. No tiem nedaudziem, kas brauc. Tie ir augsta līmeņa sportisti, kas nav Olimpiskajā vienībā, netiek arī atbalstīti no savām pilsētām.”
Miļkevičs norādīja, ka
pārejas perioda sekmēšana un vieglatlētu noturēšana sportā nav tikai Latvijas problēma. Ar to saskaras visas valstis, taču katrai ir atšķirīgas metodes un arī atšķirīgi atvēlētie resursi.
“Lietuvieši tērē tam 900 000 eiro gadā. No valsts, kas viņiem nāk [pretī]. Kopējais budžets viņiem ir divi miljoni eiro. Mums kopējais budžets no valsts ir 400 000 eiro. Visam pilnīgi. Ne tikai sportistiem, bet lai organizētu sacensības, visu pārējo. Līdz ar to mēs šādam atbalstam vadošajiem sportistiem atvēlējam šogad 9000 eiro, lietuvieši – 900 000 eiro,” pastāstīja Miļkevičs.
Šķēpmetējs Suntažs uzskata, ka finanšu nodrošinājums ir tikai viena problēma. Viņaprāt, paškritiski būtu jāizvērtē Latvijas treneru, sporta ārstu un fizioterapeitu veikums.
“Jautājums, vai mēs tās ģenētiskās dotības, to potenciālu spējam maksimāli attīstīt. Es gribētu sliekties un teikt, – visticamāk, ka ne,” piebilda Suntažs.
Eiropas čempionāts vieglatlētikā no 10. līdz 16. augustam notiks Anglijas pilsētā Birmingemā. Latviju tajā pārstāvēs septiņi sportisti, un viņu gaitām varēs sekot tiešraidēs LTV7 , LSM.lv un REplay.lv.
