Īsumā:
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase olimpiskajās spēlēs piedalīsies sesto reizi. Uz treneru soliņa viedums un pieredze – Soltleiksitijas, Turīnas, Soču un Pekinas karognesēji. Hokeja turnīrs Milānā–Kortīnā sāksies 12. februārī, spēkojoties ar ASV izlasi, bet vēlāk pretī stāsies arī vācieši un dāņi.
Vācijas kausā mūsējiem pretī stājās mājinieku hokejisti, Slovākija un Austrija, trijos mačos tikām pie viena panākuma, ar 4:2 apspēlējot austriešus. “Ir pārdomas. Šis turnīrs bija ar spēcīgiem pretiniekiem, nevis otrā ešelona komandām. Bija spēlētāji, kas sevi labi parādīja, no dažiem gribējās vairāk, bet virzāmies uz priekšu.
Priecē tas, ka spēlētāji no Baltijas čempionāta sevi labi parādīja,”
ar pārdomām par piedzīvoto stāsta Vītoliņš, kurš uzsver, ka šie hokejisti sevi apliecinājuši labāk par tiem, kas pašlaik ir bez aktīviem līgumiem un tikai gaida savas iespējas Eiropā.
Mačā ar vāciešiem pirmie guvām vārtus, kas latviešu nedaudz atraisīja, taču par to uzreiz tikām sodīti. “Šeit komandas parādīja, ka pretinieks var sodīt par mazākajām kļūdām. Dinamika un ātrums bija visai liels, daudz spēka spēles, bet kopsummā bija labi mirkļi un bija tādi, kur gribējās labāk.”
Izlases kandidātu lokā bija ierastās vērtības, piemēram, brāļi Bukarti, taču viņi pašlaik ir bez darbavietas. Vītoliņš akcentē, ka arī šādi spēlētāji ir jāpārbauda un jādod iespēja, kas iespējami viņiem varētu pavērt ceļu uz jaunu klubu. “Mums kā ārzemniekiem ir grūti tikt augstākajās līgās.
Katrs cīnās, kā var, bet tas nav viegli, jo, tiklīdz kā negūsti vienus vai divus vārtus tajā līmenī, tevi nobīda otrajā, trešajā maiņā, izņem no vairākuma ārā, punkti nenāk, un tur iestiedz.”
Vācijas kausā pieaugušo izlasē debitēja 17 gadus vecais aizsargs Alberts Šmits. “Viņš nebaidās uzņemties atbildību un labi iederas pieaugušo hokejā. Ne par velti savā vecumā Somijā spēlē 20 minūtes pirmajā maiņā – gūst vārtus, pieslēdzas [uzbrukumiem]. Jau pirmajā spēlē uzticējām viņam vairākumu, kurā izskatījās pārliecināts, un tas bija patīkami.”
Vairākus gadus esot bijis plāns treneru kolektīvam piesaistīt Sandi Ozoliņu, kas izdevies tagad, gatavojoties četrgades lielākajam notikumam.
“Sandis kopā ar Lauri Dārziņu uzņemas [trenēt] vairākumu. Viņš pēc saviem principiem parādīja, kā tas savulaik bija NHL.
Domāju, ka tā visiem puišiem bija jauna pieeja, un pēc tā mēģinājām orientēties. Pirmajās divās spēlēs neiekrita, bet trešajā izdevās. Bet tā ir meistarība.”
Šajā spēles rādītāja statistika ir diezgan bēdīga – iepriekšējā pasaules čempionātā netika realizēts neviens skaitliskais vairākums. “Labs vairākuma spēlētājs ir tad, ja viņš to visu laiku praktizē un tām situācijām dzīvo līdzi.
Diemžēl tie spēlētāji, kas mums ir, praktiski neviens [savos klubos] nespēlē vairākumā.
Savācoties izlasē, ir grūti vienā, divās spēlēs uzreiz to situāciju izprast. Arī mūsu NHL spēlētāji to nedara, bet mēs viņus ar savu pieredzi liksim vairākumā, un tas būs olimpiskajās spēlēs pret pasaules labākajiem. Vai tur sanāks? Kā Sandis teica, – jāsāk ar pašu vienkāršāko.”
Līdz decembra beigām ir jāpaziņo olimpiskais sastāvs, un skaidri pagaidām ir tikai tie seši, kuri tika nosaukti vasarā. “Par pārējiem vienmēr vēl var diskutēt – kurš ir pelnījis, kurš nav, kurš ar perspektīvu utt. Arī tie spēlētāji, kas ir Ziemeļamerikā, es gribētu, lai viņi vietu nopelna ar savu spēli, nevis ar to, ka pēkšņi kādam Eiropā varbūt klājas sliktāk.”
