(Labots Luksemburgas medaļu skaits Eiropas vieglatlētikas čempionātos.)
Vīrieši sacenšas kārtslēkšanā, 3000 metru (m) kavēkļu skrējienā un 4×400 metru stafetē, bet dāmas konkurē šķēpa mešanā, tāllēkšanā, 1500 metru skrējienā un 4×400 metru stafetē. Medaļnieki kļūs zināmi arī jauktajā 4×100 metru stafetē.
Jauktajā 4x100m stafetē ar Eiropas rekordu triumfē mājinieki
8:58
Kā pirmie pie medaļām šajā vakarā tika sprinteri 4×100 metru jauktajā stafetē. Lai gan vāciešu kvartets uzrādīja ļoti labu konkurenci ar teju perfektām stafetes nodošanām, Lielbritānijas komandas pēdējā posmā skrēja Eimija Hanta, kas neatstāja nekādas cerības. Viņa izcīnīja jau savu ceturto zelta medaļu šajā Eiropas čempionātā, turklāt ar jaunu kopējās distances Eiropas rekordu, finišu sasniedzot pēc 39,97 sekundēm.
Vācijas izlase britiem zaudēja 0,14 sekundes, bet Spānijas četrinieks, kurā nebija izteiktu augstas klases sprinteru, finišu sasniedza pēc 40,42 sekundēm un izcīnīja bronzas medaļas.
3000 m šķēršļu skrējienā pie pirmās medaļas Eiropas čempionātu vēsturē tiek Luksemburga
5:22
Par čempionu šajā disciplīnā ar visai pieticīgu finiša laiku – astoņas minūtes 25,33 sekundes – kļuva Eiropas rekordists Frederiks Ruperts no Vācijas, bet viņa tautietis Karls Bebendorfs tika pie bronzas. Ruperts Eiropas čempionāta zeltu pievienoja savai kolekcijai, kur jau ir 2025. gada Dimanta līgas uzvarētāja tituls šajā disciplīnā, kā arī 2019. gada U-23 Eiropas čempionāta zelts.
Savukārt par vicečempionu kļuva Rubēns Kerenžāns, kurš Luksemburgai izcīnīja otro godalgu šī ranga sacensību vēsturē.
Šķēpmešanas finālā sievietēm triumfē Kolaka
1:11
Pieticīgi rezultāti tika novēroti arī šķēpmešanas sektorā, kur medaļas sadalīja sievietes. Horvātietei Sārai Kolakai jau pirmajā mēģinājumā izdevās sasniegt attālumu, kas atnesa viņai uzvaru – 62,43 metri. Lielākais sasniegums karjerā viņai ir zelta medaļa 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.
Pirmo medaļu augstākā ranga pieaugušo sacensībās izcīnīja vāciete Jūlija Ulbrihta, kurai 61,53 m, bet bronzas medaļa ar 60,93 m – serbietei Adrianai Vilagošai.
1500 m vēl viens zelts mājiniekiem
9:22
Bez īpašas nervu kutināšanas savu pirmo titulu karjerā Eiropas čempionātā izcīnīja olimpisko spēļu bronzas medaļniece Džordžija Hantere Bella, kas finišēja pēc četrām minūtēm 7,78 sekundēm. Viņai vairāk kā sekundi zaudēja poliete Klaudija Kazimierska, bet finiša taisnē bronzu izrāva Patrisija Silva (četras minūtes 9,22 sekundes).
Sieviešu tāllēkšanā sīvā konkurencē uzvar itāliete Iapičino
1:05
Šajā disciplīnā varēja vērot ļoti sīvu cīņu par Eiropas labākās godu, jo laurētu loks vienu no otras šķīra vien divi centimetri. Vienīgā, kas sasniedza septiņu metru robežu bija Larisa Iapičino no Itālijas, kura iepriekš bija triumfējusi gan Eiropas, gan pasaules čempionātos telpās, bet pirms diviem gadiem savu skatītāju priekšā Romā kļuva par Vecā kontinenta vicečempioni.
Sudraba godalga ar rezultātu 6,99 m tika mājiniece Jazminai Sojersai, bet Hilarija Kpača no Francijas ar 6,98 m izcīnīja bronzu.
Piekto reizi pie Eiropas čempionāta medaļas neizdevās tikt pieredzējušajai Vācijas tāllēcējai Malaihai Mihambo, kura šoreiz tikai piektajā vietā (6,94 m).
Karalis mēģina “rādīt zobus”, bet Duplantiss tomēr paliek nepārspēts kārtlēkšanā
0:39
Kungu lēcienos ar kārti nedaudz neierasti pirmo latiņas augstumu – 5,55 metri – iesāka visi 14 fināla dalībnieki, bet nākamo – 5,70 m sacensību galvenie favorīti, zviedrs Armands Duplantiss un Emanuels Karalis no Grieķijas, nolēma izlaist.
Tieši abi sacensību galvenie favorīti bez pārsteigumiem cīnījās par zeltu, Duplantisam pārvarot ļoti augstu latiņu – 6,15 m, kas bija jauns čempionāta rekords. Karalis nespēja pārvarēt ne 6,10 m, ne 6,15, ne arī 6,20 m, paliekot otrajā vietā, bet pirmo medaļu pieaugušo konkurencē izcīnīja jaunais Francijas talants Baptiste Tjerī, kuram bronzai pietika ar 5,85 m.
Nīderlandes skrējējas ar Femki Bolu priekšgalā triumfē 4×400 m stafetē
4:27
Pēdējās divas skriešanas disciplīnas, kurās tika sadalītas medaļas šajā Eiropas čempionātā, bija 4×400 m stafete dāmām un kungiem. Sievietēm pārliecinošu uzvaru izcīnīja galvenās favorītes nīderlandietes, kurām uzvaru pēdējā posmā nodrošināja viena no visu laiku labākajām šīs distances skrējējām Femke Bola, uzrādot laiku trīs minūtes 21,10 sekundes.
Viņām konkurenci centās sastādīt mājinieces, bet tomēr nespēja Bolu noķert, kvartetam finišējot ar kopējo laiku trīs minūtes 21,68 sekundes. Bronzas medaļas kaklā kāra itālietes – trīs minūtes 23,57 sekundes.
Itālijai vēl viens zelts Eiropas čempionāta noslēgumā – šoreiz 4×400 m stafetē vīriešiem
5:24
Lielbritānija cīņā par zeltu iesaistījās arī vīriešu konkurencē, taču arī šeit uzvarētāji tomēr bija neaizsniedzami, kas bija Itālijas četrinieks. Zelta medaļai šoreiz pietika ar kopējo laiku divas minūtes 59,16 sekundes, kamēr briti sāncenšiem piekāpās vien 0,03 sekundes.
Arī šeit pie godalgām tika Nīderlande, izcīnot bronzu – divas minūtes 59,49 sekundes, par 0,02 sekundēm apsteidzot beļģus.
Latvijas vieglatlēti dalību nedēļu ilgušajā Eiropas čempionātā jau ir noslēguši, augstāko panākumu gūstot Patrikam Gailumam, kurš sestdien izcīnīja bronzas medaļu šķēpmešanā. Šķēpmešanā sievietēm finālam nekvalificējās Anete Sietiņa, savukārt kārtslēkšanā vīriešiem tālāk par priekšsacīkstēm netika Valters Kreišs.
Gailums svētdien apbalvošanas ceremonijā saņēma bronzas medaļu – viņa izcīnītā 3. vieta bija Latvijas vieglatlētu augstākais panākums Birmingemā un pirmā godalga Eiropas čempionātā kopš 2016. gada.
