Katra sporta veida attīstība ir viļņveidīga, un tas ietekmē arī klasiskā volejbola un pludmales volejbola līdzsvaru, paskaidroja Tunte. Ja iepriekš ne viens vien sportists no zāles pārcēlās uz pludmales volejbolu, tad pašlaik process ir pretējs. Būtiskākais iemesls – pludmales volejbolā trūkst iespēju pienācīgi nopelnīt, lai sportisti sevi uzturētu.
Latvija ir viena no līderēm pludmales volejbolā, turklāt labākajiem spēlētājiem ir valsts finansētas algas, bet disciplīnā kopumā netrūkst duetu, kam jāpārtiek no turnīros nopelnītajām prēmijām. Eiropā un pasaulē pašlaik ļoti trūkst spilgtu personību pludmales volejbolā, kas piesaistītu līdzjutējus un sponsorus, atzina Tunte.
Organizatoriem turklāt nav īsti ko piedāvāt, lai valstis un vietvaras investētu finanses pludmales volejbola sacensībās. LVF ir viena no aktīvākajām saziņas centienos ar Starptautisko Volejbola federāciju (FIVB), bet tāpat vēl nezina, vai un kādā statusā 2027. gada vasarā varēs sarīkot ilgus gadus Jūrmalā uzņemto pludmales volejbola turnīru.
FIVB 2021. gadā kopā ar privāto partneri “CVC Capital” nodibināja uzņēmumu “Volleyball World”, lai modernizētu un popularizētu klasiskā un pludmales volejbola sacensības, padarot tās arī ienesīgākas. FIVB partneris ir no biznesa vides, tādēļ vairāk skatās uz ienesīgāko disciplīnu – klasisko volejbolu, paskaidroja Tunte. FIVB pēc būtības nonāca ķīlniekos un lūko iespējas sadarbību pārtraukt.
Patlaban ir piedāvājums nākamajā pludmales volejbola sezonā sarīkot “World Series” sacensības, kur būtu lielāks balvu fonds un iegūstamo punktu skaits. Spēcīgākajiem spēlētājiem tas būtu pievilcīgi, ja vien notiks pietiekami daudz sacensību. Turpretim, ja “World Series” būs divi vai trīs posmi, tad faktiski nekas nemainīsies, norādīja LVF prezidents.
Ja ieviestu rosināto modeli, pludmales volejbolā vairs nenotiktu pašlaik zemākā līmeņa jeb “Future” sērijas sacensības. Par zemāko līmeni kļūtu “Challenge”, kas patlaban ir vienu pakāpi virs “Future” turnīriem.
Latvijas spēcīgākajiem spēlētājiem ir grūti plānot un noturēt formu, ja sacensības notiek reizi mēnesī.
Turklāt mazāks sacensību skaits arī sadārdzina ceļošanu turp un atpakaļ, jo vairs nav iespējams apvienot vairākas sacensības un treniņnometnes, un uz katru posmu jābrauc atsevišķi. Tunte uzsvēra, ka ir svarīgi panākt pasaules pludmales volejbola virzību uz priekšu, lai nodrošinātu sportistiem lielāku stabilitāti un drošāku nākotni.
Tikmēr pašmājās pasaules čempiones Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova vairāk iesaistīsies LVF darbā, pastāstīja Tunte. Graudiņa darbosies LVF Pludmales volejbola komisijā, kur līdzdarbosies arī Samoilova, ja viņas pāriniece kādos brīžos nevarēs piedalīties.
LVF arī nepacietīgi gaida jaunās valdības tapšanu, lai virzītu plānu par 2028. gada Eiropas čempionāta volejbolā rīkošanu Latvijā un iegūtu drošu pārliecību par valsts finanšu atbalstu. LVF gatavo padziļinātu izpēti, lai parādītu, kādu finanšu pienesumu Latvijai varētu nodrošināt Eiropas čempionāta sarīkošana.
