ĪSUMĀ:
Tautas sporta notikumus vairāk nekā 10 gadus organizatoriem ir ierasts rīkot par privātiem līdzekļiem, sponsoru naudu un dažkārt ar pašvaldību palīdzību, tostarp Latvijas galvaspilsētā, pastāstīja Nords. Turpretim valsts atbalsts lielu tautas sporta pasākumu rīkotājiem pēdējos gados ir bijis ļoti neregulārs, neparedzams un necaurspīdīgs, lai gan iedzīvotāju iesaistīšana fiziskās aktivitātēs allaž tiek piesaukta kā prioritāri svarīga.
Par faktisko valsts politiku tautas sportā sašutušie pasākumu rīkotāji trešdien publicēja atklātu vēstuli, kurā uzskaitīja virkni neizdarību un vārdu nesakrišanu ar darbiem. Pēdējais piliens vēstules tapšanai bija valsts amatpersonu apgalvojumi par tautas sporta prioritāti un aktīva dzīvesveida nozīmi, turpretim organizatori acīmredzot dzīvo uz citas planētas, jo neko tādu nav sajutuši, paskaidroja Nords.
Visu tautas sporta notikumu atbalstam gadā ir atvēlēti 200 000 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet šādu summu nevar uzskatīt par valsts politikas instrumentu.
“Tas ir absolūta ķeksīša līdzfinansējums, par to vispār nekādu valsts politiku nav iespējams veidot. Liela, apjomīga tautas sporta notikuma izveidei tikai par valsts dienestiem vien – policiju, NMPD [Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu], antidopingu utt. – var nākties samaksāt līdz 100 000 [eiro] un vairāk. Iedomāties, ka 200 000 [eiro] atrisinātu visas nozares situāciju vai [nodrošinātu] kādu attīstību, ir vienkārši naivi vai neinformēti,” teica Nords.
Vienīgais valsts finanšu palīdzības instruments tautas sporta rīkotājiem ir konkurss, kura rezultāti vēl nav zināmi pat jūnijā.
Arvien nav izziņoti ne 2025. gada, nedz pērnā konkursa rezultāti, un par finanšu sadalīšanu dzirdētas tikai baumas, rīkotājiem cenšoties uzminēt naudas sadalījumu, uzsvēra Nords. Viņš uzskata to par nepieņemamu situāciju un sava veida ņirgāšanos par tautas sportu. Organizatoram visas pasākuma finanses jāsaplāno gadu iepriekš, un, ja nav iespējams aprēķinos iekļaut piešķirtu valsts finansējumu, tas neko nepalīdz samazināt dalības maksas.
Pasākumu rīkotāji jūtas gana pašpietiekami, lai visu atrisinātu paši saviem spēkiem, bet tad viņi nevēlas dzirdēt apgalvojumus, ka tautas sports ir valsts prioritāte ar 200 000 eiro gadā. Šīs summas administrēšana valstij, iespējams, pat varētu izmaksāt vairāk, piebilda Nords.
Organizatori arī uzskata par absurdu pašreizējo kārtību, ka, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nolikuma,
konkursā uz finanšu atbalstu drīkst piedalīties tikai sporta veidu federācijas, Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), bet ne faktiskie organizatori,
kas lielākoties ir privātas organizācijas vai biedrības.
Nepalaid garām svarīgo sportā!
Spied šeit vai skenē kvadrātkodu un pievienojies LSM Sporta “WhatsApp” kanālam.
Un neaizmirsti ieslēgt paziņojumus (🔔zvaniņa poga)! Svarīgākās sporta aktualitātes, tiešraides un analīze vienuviet.
Tādēļ faktiskie organizatori formāli dodas pie kādas oficiālās federācijas, kam atliek būtībā nepatiesi apgalvot, ka tā ir attiecīgā tautas sporta pasākuma īstenā rīkotāja. Ja pieteikumu iesniegtu patiesie rīkotāji, viņus konkursā noraidītu kā likumā neparedzētus pretendentus.
“Visi apzinās šo situāciju, taisa birokrātisku farsu, iesniedz papīrus, tāmes, ka viņi – federācijas – it kā organizē šos pasākumus, un tad spēlē šo spēlīti tālāk. Priekš kam ir vajadzīgs šāds absurds?!” vaicāja Nords.
Tautas sporta organizatoru atklātā vēstule
29.78 KB
Tautas sporta organizatori par atklātajā vēstulē izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei (“Jaunā Vienotība”) un premjerei Evikai Siliņai (“Jaunā Vienotība”) izklāstītajiem argumentiem ir runājuši jau vairākus gadus, bet nekad nav tikuši sadzirdēti, atzina Nords.
