Ziemas sporta veidu federācijas iepriekš pauda neapmierinātību ar finansējuma saņemšanu līdz februāra beigām, jo ir jāgatavojas 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm un ziemas sacensību sezona gadumijā jau rit pilnā sparā. Čakša norādīja, ka pēc izmaiņām finansējuma kārtībā naudu sporta federācijām piešķir IZM bez starpniekiem, taču finanšu vienmēr nepietiek, lai arī sporta nozarei dotācijās sporta organizāciju un pasākumu atbalstam 2025. gadā paredzēti vairāk nekā 22 miljoni eiro.
Par svarīgu aspektu Čakša nosauca caurspīdību federāciju finansēšanā, kā arī ministre uzsvēra, ka sporta organizācijām jāmeklē vēl citi naudas avoti, nevis jāpaļaujas tikai uz valsts budžetu.
“Vienmēr kādam liekas, ka ir nepietiekami [daudz naudas sportam], un tas ir saprotami. No otras puses, šobrīd šis finansējums ir lielāks, nekā tas ir bijis pirms tam. Izvērtējot visus kritērijus un padarot šo sistēmu caurspīdīgu, mēs ejam uz to, lai sporta sistēma būtu sakārtota,” teica Čakša. “Arī no sportistu, es teiktu, tieši federāciju puses ir vairāk jāiesaistās. Noteikti arī jāatceras, ka federāciju finansējums nav tikai valsts finansējums. Federācijas var strādāt ar atbalstītāju piesaisti un citām lietām. Ir jāveido jauna sistēma.”
Latvijas sportisti šovasar palika bez medaļām Parīzes olimpiskajās spēlēs, tomēr Čakša uzsvēra, ka cēloņi tam ne vienmēr jāmeklē saistībā ar naudu. Sportā ne vienmēr var atgriezties mājās ar godalgām, lai gan valsts dod finansējumu sportistu kvalifikācijai un startam olimpiskajās spēlēs, sacīja ministre.
“Vai vienmēr būs medaļas, mēs nevaram garantēt,” piebilda Čakša.
Ministre sportu nosauca par svarīgu nozari, kam finansējuma apjoms ir pieaudzis, tomēr valstī jārēķinās ar drošības budžetu un daudzām prioritātēm, kas ir svarīgas tautsaimniecības attīstībai.
Iepriekšējo valsts finansējuma dalīšanas sistēmu sportam ministre uzskata par diezgan necaurspīdīgu, tādēļ viņu neizbrīna, ka pārmaiņas nāk ar zināmām grūtībām. Pēc jaunās sistēmas valsts finansējumu sporta federācijām dalīja jau 2024. gadā, procesu vairākkārt apturot. Kavēšanos izraisīja šaubas par federāciju iesniegtajiem datiem, pēc kuriem aprēķina valsts finansējumu.
KONTEKSTS:
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) kopā ar ziemas sporta veidu federācijām oktobrī vērsās Saeimas Sporta apakškomisijā ar aicinājumu pārrunāt jautājumus par gatavošanās atbalstu un dalību 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Itālijā. Latvijas kamaniņu sporta, hokeja, slēpošanas un biatlona federācijas, kā arī slidošanas asociācija un bobsleja un skeletona federācija kopā ar LOK aicināja pārskatīt valsts sporta budžetu 2025. gadam un tajā paredzēto finansējumu, lai sagatavotu delegāciju ziemas olimpiskajām spēlēm.
Saeimā 2025. gada valsts budžeta projektu plāno sākt skatīt 4. decembrī.
