Kērlinga zālē Rīgā pulcējušies sportisti ratiņkrēslos no Brazīlijas, kas gatavojas pasaules čempionātam, bet pēc brīža uz ledus dodas arī Rožkova un Lasmans. “Ir jābūt mierīgam, jākoncentrējas un jāseko līdzi spēlei – ko darīs pretinieks,” par to, kas jādara, lai četrgades lielākajā notikumā varētu iekļūt laureātu lokā, stāsta Lasmans.
Taču latviešu ambīcijas pie tā neapstājas, jo plāns ir piedalīties arī nākamajās paraolimpiskajās spēlēs, šoreiz četru cilvēku sastāvā. “Ir vēl augstāka kaluma medaļas, gribas dabūt tās,” noskaņots ir Lasmans.
Lai pretendētu uz kvalificēšanos, Latvijai nepieciešams sasniegt augstus rezultātus pasaules čempionātā un iekļūt A grupā. Atšķirībā no Brazīlijas sportistiem, mūsējie trenējas uz vietas, nevis ārvalstīs, taču lielā mērā viss balstās uz pašu entuziasmu. Rožkova atklāj, ka arī viņu treneris algu par savu darbu nesaņem.
Kamēr citu valstu pārstāvji trenēties sāk jau jūlijā, latvieši tikai septembrī,
turklāt pirms pasaules čempionāta piedalījušies tikai vienās starptautiskās sacensībās, lai gan šajā sporta veidā ir svarīgi pierast pie dažāda veida ledus segumiem un izjust sacensību gaisotni. “Ir stress, jo ir viens turnīrs, viens čempionāts, un ir jāparāda tas labākais, bet,
tā kā mums tā nav ikdiena, tas ir stress – ķermenim, domāšanai un rokām,” atzīst Rožkova.
Latvieši jau priecājas, ja nedēļā izdodas trenēties četras stundas, jo ledus īre ir dārga. Lai sezonas laikā nodrošinātu pienācīgu sagatavošanos pasaules čempionātam, tikai ledus īrei vien nepieciešami 1500 eiro. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) absolventu asociācija vāc tam ziedojumus. “Mums ir izdevies savākt 20 % no nepieciešamā atbalsta, un labā ziņa ir tāda, ka mēs esam uzsākuši līdzekļu izmaksāšanu un sākuši apmaksāt treniņus un ledus īri,” stāsta RTU absolventu attiecību vadītāja Simona Ozoliņa-Ugore.
