Aboras I neolīta apmetne atrodas Madonas novada Indrānu pagastā Lubāna mitrājā, Aboras upītes labajā krastā, netālu no tās ietekas Abainē – Aiviekstes kreisā krasta pietekā. Apmetne ierīkota nelielā zemes pacēlumā un tā nogāzē.
Aboras apmetne. Skatā no putna lidojuma. Foto: J. Urtāna foto. LAR 112. lpp.
Apmetni atklāja Lubānas mežniecības mežziņa vietnieks U. Žvagiņš un arheoloģe Ilze Biruta Loze 1963. gada oktobrī. Nelielos pārbaudes izrakumos apmetnes pārpurvotajā daļā un pacēlumā tika atsegtas koka konstrukcijas paliekas un 5–6 gadus veca bērna galvaskausa pieres un kaula fragments, kā arī slānekļa senlietas un keramika. Apdzīvotība tika konstatēta arī Aboras upītes kreisajā krastā, pie tās ietekas Abainē (Aboras II apmetne).
Plašāki arheoloģiskie izrakumi Aboras I apmetnē notikuši 20. gadsimta 60. gadu vidū un 70. gadu sākumā (vadītāja I. B. Loze). Tajos tika noskaidrots, ka apmetnes kopējā platība ir aptuveni 5000 kvadrātmetru, savukārt kultūrslānis (cilvēka apdzīvotības rezultātā “uzaudzis” slānis) bijis intensīvs un tumšs, tas sniedzās no 0,7 līdz 1,5 metru dziļumam.
1971. gada Aboras I apmetne Laukums F ar 50. – 52. apbedījumu grupu no Z. I.B. Lozes foto. Foto: LU LVI Arheoloģisko materiālu krātuve
Izrakumu laikā tika atsegtas ne vien liecības par apbūvi – krasta nogāzē esošo platformu un pāļu konstrukcijas, bet arī murdu paliekas, kas tiešā mērā norāda uz zvejniecību apmetnes teritorijā.
Tāpat izrakumos iegūti gandrīz četri tūkstoši senlietu, no tām aptuveni 30% ir dzintara izstrādājumi – krellītes, piekariņi, ripas un riņķi, kā arī pusfabrikāti un neapstrādāta dzintara gabali. Tas norāda, ka Aboras apmetne bijusi viens no lielākajiem dzintara apstrādes centriem Lubāna mitrāja teritorijā. Par cilvēku aktivitātēm liecina arī citas senlietas – krama un kaula bultu gali, kasīkļi, dunči, cirvji, keramikas trauki (precīzāk – to lauskas), dažādi kaula un zobu piekariņi u.tml. Savukārt par uztura paradumiem liecina apjomīgais meža dzīvnieku un putnu kaulu materiāls, kur lielu daļu sastādīja mežacūku un aļņu kauli.
1971. Aboras I apmetne Laukuma F kultūras slāņa pēdējās kārtas atsegšana no DR. I. Lozes foto. Foto: LU LVI Arheoloģisko materiālu krātuve
Atsegts arī 61 cilvēka apbedījums – tie novietoti pārsvarā guļus uz muguras vai uz sāniem, saliektā stāvoklī, divos gadījumos arī sēdus. Lai gan šajos apbedījumos cilvēki galvenokārt guldīti individuāli, ir sastopami arī kolektīvie kapi, kuros guldīts vairāk par vienu indivīdu. Zināma daļa apbedījumu attiecināmi uz auklas keramikas kultūras pārstāvjiem, uz ko norāda arī kultūrslānī atrastā auklas tipa keramika.
Ilze Biruta Loze arheoloģisko izrakumu laukumā. Foto: LU LVI Arheoloģisko materiālu krātuve
21. gadsimtā pētījumi Aboras I apmetnē atsākās. 2008. gadā, lai iegūtu jaunus paraugus radioaktīvā oglekļa un sporu-putekšņu analīzēm, nelielus izrakumus veica Loze. Savukārt 2021. (vadītāji D. Legzdiņa un E. Plankājs) un 2023. gadā (vadītāji V. Haferberga un A. Čakare) arheoloģiskie izrakumi norisinājās jau plašākā mērogā, kopumā izpētot gandrīz 50 kvadrātmetrus. Interesanti, ka 2023. gada izrakumos atklāts jauns – 62. apbedījums, norādot, ka apbedījumi ierīkoti arī apmetnes upes piekrastes teritorijā. Arī šajos izrakumos iegūts liels skaits arheoloģiskā un osteoloģiskā (dzīvnieku kaulu) materiāla.
Apmetnes hronoloģija noteikta ne vien pēc iegūtajiem atradumiem, bet arī izmantojot radioaktīvā oglekļa 14C metodi. Šie dati norāda, ka apmetne galvenokārt apdzīvota vidējā neolīta beigās un vēlajā neolītā (precīzāk 3370.–2025. g. pr. Kr.), tātad pirms aptuveni četriem līdz pieciem tūkstošiem gadu. Konstatēti arī atradumi, kas liecina par īslaicīgu apdzīvotību arī vēlajā bronzas un dzelzs laikmetā (švīkātā, spodrinātā, apmestā u.c. keramika, dzelzs šķēpa gals, īlens, nazis u.c.).
Arheologu biedrībā skaidroja, ka apmetne Abora I un tās materiāls tiek aktīvi pētīts arī šobrīd, lai noskaidrotu vairākus jautājumus, kas saistīti gan ar vietējo iedzīvotāju un ienācēju (auklas keramikas kultūras pārstāvju) līdzās pastāvēšanu, uztura paradumiem, tehnoloģiskajām iemaņām un apkārtējās vides ietekmi uz viņu dzīvi.
Aboras I apmetne piesaistījusi arī starptautisku uzmanību – vairākos pētījumos (Oras et al. 2023, Lacquin et al. 2023 u.c.) akcentēts jautājums par lopkopības uz zemkopības parādīšanos Ziemeļeiropā, īpaši Baltijas valstu teritorijā, kurā izmantoti arī dati no Aboras I apmetnes. Abora I ir nozīmīgs piemineklis, jo citviet Austrumbaltijas ziemeļos tik plaši dati par auklas keramikas kultūras pārstāvjiem un to dzīves apstākļiem nav pieejami, uzsvēra biedrībā.
Darbs izrakumu laukumā. 2021. gada izrakumi Aboras apmetne. Foto: G. Zariņa
Nominējot Aboras I apmetni par Latvijas 2024. gada arheoloģisko pieminekli, arheologi vēlas akcentēt tās nozīmi ne vien Latvijas, bet arī Baltijas reģiona aizvēstures kontekstā, kā arī veicināt sabiedrības izpratni un ieinteresētību neolītā notiekošajos procesos.
Materiāli plašākai izziņai:
1. Projekta “Lauksaimniecības aizsākumi un apkārtējā vide Lubāna ezera mitrāja Aboras neolīta apmetnē” (lzp-2022/1-0300) mērķis ir noskaidrot iespējamo lauksaimniecības aizsākumu raksturu un seno vidi Aboras I apmetnē. Šo jautājumu loku projekta komanda mēģinās atrisināt, veicot plašus paleovides un paleobotāniskos pētījumus, kā arī pielietojot dažādas ķīmiskās pētījumu analīzes.
Sīkāk par projektu šeit. Projekta aktivitātēm iespējams sekot šeit.
2. Loze, I. 1979. Pozdnij Neolit i rannaja bronza Lubanskoj ravnyni. Rīga: Zinātne.
3. Loze, I. 2008. Lubāna ezera mitrāja neolīta dzintars un tā apstrādes darbnīcas. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008.
4. Loze, I. 2021. Aboras I apmetne. Latvijas Arheoloģijas rokasgrāmata. Rīga: Zinātne, 112. lpp.
5. Zariņa, G., Visocka, V., Legzdiņa, D., Ceriņa, A., Plankājs, E., Meža, J. 2023. Dietary practices during the Late Neolithic and the Bronze Age in the territory of Latvia: a case study of Lake Lubāns Wetland and the Lower Daugava. Latvijas vēstures institūta žurnāls, vol. 1 (118), pp. 5–28.
6. Legzdiņa, D., Plankājs, E., Visocka, V, Zariņa, G. 2022. Arheoloģiskie izrakumi Aboras I apmetnē 2021. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2020. – 2021. gadā. NT Klasika: Rīga.
7. Legzdiņa, D., Zariņa G. 2023. Living on the Climate Edge Suitable for Early Farming: The Complex Subsistance Strategies of the Late Neolithic People at the Abora Site in Latvia. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, Section B: Natural Exact and Applied Sciences. Vol 77 (2023), issue 1. pp. 1–14.
8. Oras, E., et al. 2023. Parallel worlds and mixed economies: multi-proxy analysis reveals complex subsistence systems at the dawn of early farming in the northeast Baltic. Royal Society Open Science, vol. 10(10).
9. Lacquin, A., et al. 2023. The impact of farming on prehistoric culinary practices throughout Northern Europe. Proceedings of the National Academy of Sciences, vol. 120(43).
