Runājot par vakar vakarā Latvijas debesīs redzamo ziemeļblāzmu, Krastiņš atzina: “Šis gads novērotājus noteikti jau ir izlutinājis, jo mēs daudzi labi atceramies, ka 10. maijā pieredzējām kaut ko līdzīgu.”
Tiesa, 10. maijā izrāde Latvijas debesīs bija krietni iespaidīgāka, jo vakar ziemeļblāzmas vērošanu nedaudz traucēja mākoņi; rietumu daļa bija pilnībā apmākusies.
“Bet Rīgā, Rīgas apkārtnē un arī austrumos no Rīgas ziemeļblāzmu varēja patiešām labi redzēt.”
Pēc astronoma teiktā, patlaban ir grūti prognozēt, kad notiks nākamais uzliesmojums uz Saules. “Visdrīzāk tuvākajās dienās tas nenotiks. Bet Saules aktivitātes maksimums šobrīd ir visai izteikts un līdz ar to var sagaidīt, ka līdzīgi notikumi un ziemeļblāzmas Latvijā varētu būt salīdzinoši bieži.” Tiesa, Latvija šajā ziņā diezvai varēs sacensties ar Skandināviju.
Astronoms atzina, ka ievērojami retāk debesīs var novērot spožas komētas. “Un šobrīd mēs tiešām gaidām spožas komētas parādīšanos. Iespējams, labvēlīgos laika apstākļos vakara stundās šovakar un sākot no rītdienas dažu dienu garumā būs vērojama spožā Čučiņšanas–ATLAS komēta, kas tagad sākusi attālināties no Saules un tuvojas Zemei.”
Spožas komētas parādīšanās parasti notiek reizi 20 gados, bet viss ir atkarīgs no novērojuma vietas. Piemēram, 2007. gadā bija novērojama spožā komēta, bet to bija iespējams novērot vien dienvidu puslodē. “Bet šobrīd mēs ceram, ka komēta būs iespējami spoža un priecēs visus novērotājus. (..)
Ja komēta būs tik spoža, kā prognozēts, rietumu, dienvidrietumu virziens ir tas, kur jāskatās,
un, ja tiešām piepildīsies optimistiskās prognozes, tad ar neapbruņotu aci komētu varēs viegli pamanīt.”
Komētu var doties vērot vakara stundās pēc saulrieta, piebilda astronoms.
