Kamēr šādi īslaicīgi atmiņas traucējumi būtiski neietekmē ikdienu un nekļūst regulāri, satraukumam pamata nav, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs, profesors Jurģis Šķilters un Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras pasniedzējs, Veselības centru apvienības (VCA) Neiroloģijas dienesta vadītājs, neirologs Jānis Mednieks.
Ikvienam var arī gadīties kaut ko izdarīt automātiski, nedomājot par to, vai konkrētajā brīdī tas ir jādara. “Ja esam stresa apstākļos, mums nav laika, ja esam nobēdājušies par kaut ko, sliktāk varam koordinēt to, ko atsaucam atmiņā. Tad piemirstam un rīkojamies automatizēti, izdarām kaut kādus smieklīgus pārpratumus, piemēram, ieliekam brilles ledusskapī,” stāstīja Šķilters.
Kamēr tā nekļūst par biežu un traucējošu parādību ikdienā, tikmēr par to nebūtu jāsatraucas, jo ļoti daudzus no šiem gadījumiem, visticamāk, iespējams izskaidrot, ņemot vērā kontekstu.
“Es kā ārsts klīnicists vienmēr jautāju, cik būtiski ir šie gadījumi? Vai ir situācijas, kurās ir pilnīgi nobrukuši plāni, vai nav sanācis aiziet laikā uz tikšanos, kas bija norunāta, vai radušās kādas citas darba problēmas šo atmiņas traucējumu dēļ?
Vēl viens jautājums ir, kas par to vairāk sūdzas? Cilvēki, kas ir apkārt, ģimenes locekļi un darba kolēģi, vai jūs pats?” skaidroja Mednieks.
Ja cilvēkam ir izteikti kognitīvie traucējumi, apkārtējie to noteikti agrāk vai vēlāk pamanīs. Ja šādi īslaicīgās atmiņas traucējumi vairāk ir subjektīvi un tiešām saistīti ar situācijas kontekstu, tas drīzāk ir garastāvoklis, stress un citi faktori, kas tos ietekmē.
