Zivju audzētavas vadītājs Ivars Putviķis vedina apskatīt, kā aug zandarti. Telpa slīgst puskrēslā. Tas nepieciešams zivju attīstībai.
“Viņi ir apmēram divas nedēļas veci, šie mazulīši. Viņus ir ļoti grūti redzēt,” stāsta “Bior” zivju audzētavu vadītājs Ivars Putviķis.
“Viņus ļoti sarežģīti iemācīt ēst sauso barību, granulēto barību. No sākuma jābaro ar dzīvo barību, kas ir mazi vēzīši. Pakāpeniski vēzīšus samazina. Otra liela problēma, ka viņi mēdz viens otru apēst. Kanibāli,” par zivs paradumiem stāsta Ivars Putviķis.
«Bior» zivju audzētava Foto: Judīte Čunka/LTV«Bior» zivju audzētava Foto: Judīte Čunka/LTV«Bior» zivju audzētava Foto: Judīte Čunka/LTV«Bior» zivju audzētava Foto: Judīte Čunka/LTV«Bior» zivju audzētava Foto: Judīte Čunka/LTV«Bior» zivju audzētava Foto: Judīte Čunka/LTV«Bior» zivju audzētava Foto: Judīte Čunka/LTV«Bior» zivju audzētava Foto: Judīte Čunka/LTV«Bior» zivju audzētava Foto: Judīte Čunka/LTV«Bior» zivju audzētava Foto: Judīte Čunka/LTV«Bior» zivju audzētava Foto: Judīte Čunka/LTV«Bior» zivju audzētava Foto: Judīte Čunka/LTV«Bior» zivju audzētava Foto: Judīte Čunka/LTV«Bior» zivju audzētava Foto: Judīte Čunka/LTV«Bior» zivju audzētava Foto: Judīte Čunka/LTV
Lai zivis būtu paēdušas, gādā automatizēta dzīvās barības audzēšanas sistēma. Reizi stundā baseinos tiek iepludināti sīki vēžveidīgie. Tāda ir vienīgā Latvijā.
“Varam ieprogrammēt diennakts laiku, cik daudz, kura sistēma un kuru baseinu barot. Eiropā [šādas sistēmas] ir dažas, pāris zinātniskajiem centriem,” atklāj zivjaudzētavas “Tome” pētnieks Mārcis Ziņģis.
Zandarts ir vērtīgs un dārgs. Zandarti, ko Latvijā var nopirkt tirgū un veikalos, noķerti upēs vai ezeros. Lai nārstotu dabā, zandartam vajag pastāvīgu 14 grādu ūdens temperatūru. Taču laika apstākļi mēdz būt ļoti mainīgi.
“Dabīgos apstākļos mēs varam pazaudēt gadu. Nenonārstot var šīs zivis. Bet te bez steigas divu nedēļu laikā ieguvām mazuļus, salaidām savos dīķos, kur audzējam, lai izlaistu dabā. Un te darbojamies eksperimentālā veidā ar mazuļiem,” stāsta Mārcis Ziņģis.
Izaudzēt zandartu ir ļoti grūti. “Tomē” to cenšas apgūt vismaz gadus desmit.
Jaunais, vairāk nekā 1500 kvadrātmetros plašais nacionālas nozīmes centrs paver iespējas akvakultūras pētījumiem. Zinātnieki izstrādās jaunas audzēšanas metodes.
Savukārt zivsaimnieki un studenti varēs mācīties, kā iegūt ikrus, kā piebarot zivju kāpurus un audzēt mazuļus.
Vienā no astoņām zivju mazuļu audzēšanas zālēm baseinos ir storu bērnudārzs. Šajā baseinā ir vairāk nekā 2,5 tūkstoši storu mazuļu.
Ir arī Eiropas sami, unikāli ar to, ka izaudzēti mākslīgos apstākļos. “Mēs varam kontrolēt audzēšanas apstākļus. Šiem samiņiem vēl nav gads. Dabā viņi būtu tikai sprīdi gari. Šādā veidā varam kāpināt audzēšanas tempus. Ja mērķis ir izaudzēt preču zivi, tad īsākā laikā izaudzējam produkciju,” skaidro Mārcis Ziņģis.
“Visu ziemu dzīvojuši siltā ūdenī, līdz ar to izauguši daudz lielāki,” viņš piebilst.
Modernās tehnoloģijas dod iespēju gadā izaudzēt pat vairākus nārstus.
“Mēs varam mākslīgi radīt ziemu zivīm, mazliet pamānot viņas. Kad sākam sildīt, atkal pavasaris, viņas ir gatavas vairoties. Varam paņemt ikrus ilgākā periodā,” atklāj Ivars Putviķis.
Centrā izaudzētie mazuļi veidos vaislas barus, jo līdz šim pavairošanai zivis ķēra savvaļā.
Videi draudzīga ir ūdens recirkulācijas sistēma. Ūdeni no baseiniem attīra un ielaiž atpakaļ. Par enerģiju gādā saules paneļi. Centra izbūvē ieguldīti gandrīz pieci miljoni eiro. Tas pilnībā tapis par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļiem.
