Ar katru gadu RTU superdators kļūs arvien jaudīgāks un jaudīgāks. RTU Augstas veiktspējas skaitļošanas centra (HPC) vadītājs Lauris Cikovskis skaidroja: “Superdators sastāv no vairākām daļām. Ir skaitļojamie mezgli, kas ir atsevišķi serveri, un ir viens galvenais mezgls, kas viņu uzrauga, lai viss darbotos, lai zinātu, kurā brīdī kur ir brīvi resursi, kuri ir aizņemti. Skaitļošanas mezgli ir saslēgti kopā ar ļoti ātru datortīklu. Tas nodrošina to, ka mēs varam vienu skaitļojamo uzdevumu sadalīt pa daudziem skaitļošanas mezgliem, veikt paralēlu skaitļošanu un tādējādi panākt, ka rezultāts ir ātrāk.”
Lai superdators darbotos, tam tiek nodrošināta stabila elektrobarošana un dzesēšana. Superdators darbojas nemitīgi, gan vietējiem zinātniekiem, gan pētniekiem no visas pasaules vienlaikus pildot visdažādākos skaitļošanas uzdevumus.
Cikovskis norādīja:
“Ikdienas režīmā ir virtuālā rinda, kurā pētījuma veicēji iesūta savus veicamos uzdevumus. Kurš pirmais ir iesūtījis, tas pirmais tiek pie skaitļojamā resursa.”
Šis superdators tiek izmantots arī Eiropas Kodolpētniecības centra jeb CERN zinātnieku darbā, lai palīdzētu veikt aprēķinus par elementārdaļiņu sadursmēm, kad ļoti lielā enerģijā tiek imitēts Lielais sprādziens, kā arī dažādos citos projektos.
RTU vadošais pētnieks Ilmārs Slaidiņš sacīja: “Mēs esam vienotā tīklā, mēs varam izmantot arī citu valstu lielos datorus, kas ir daudz jaudīgāki, 1000 reizes jaudīgāki nekā tas, kas mums ir šeit, RTU. Ja vajag ļoti sarežģītus aprēķinus, mēs varam pieteikties un tur veikt.”
Superdatoru pielietojums visā pasaulē kļūst arvien plašāks, un tie tiek veidoti arvien lielāki un jaudīgāki, aizņemot pat vairāku tenisa laukumu platību.
Slaidiņš piebilda: “Mākslīgo intelektu trenē ar superdatoru. Tad, kad tas ir uztrenēts, tad viņš jau var vienkāršāk darboties. Vai jūs pamanāt, ka tagad laika prognozes ir daudz precīzākas, nekā pirms gadiem 5–10? Mēs varam prognozēt, ka pēc stundas būs lietus. To visu veic ar superdatoriem.”
Savukārt Cikovskis norādīja: “Šobrīd ir viena miljona genoma projekts Eiropā, kur arī Latvijai ir paredzēts analizēt Latvijas iedzīvotāju genomus, vairākus tūkstošus.”
Rīgas Tehniskās universitātes Datu centrā stāsta, ka ar šo superdatoru jau sāk kļūt par maz un neizbēgami ar laiku nāksies to uzlabot un papildināt, pamazām būvējot arvien lielāku un jaudīgāku.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
