Vienlaikus, lai gan lielākais vairums datu tiek pārvadīti caur optiskajiem kabeļu tīkliem, mūsdienās nedaudz tiek izmantoti arī satelīti. Ja nu gadījumā zemūdens kabeļu bojājumi ir ārkārtīgi nopietni, arī Latvijā pastāv zināmas iespējas nodrošināt interneta piekļuvi caur satelītiem, norādīja elektronisko sakaru “5G Techritory” ekosistēmas vadītājs Neils Kalniņš.
ĪSUMĀ:
Svarīga spēja sazināties
“Diena, kad pazudīs internets”
Raidījuma “Digitālās brokastis” diskusija “Diena, kad pazudīs internets” notika 2024. gada jūlijā. Ņemot vērā pēdējā laikā notikušos incidentus, kad Baltijas jūrā tikuši sabojāti zemūdens kabeļi, diskusijā apspriestie jautājumi kļuvuši arvien aktuālāki.
“Pateicoties pandēmijai, mēs jau vairs pat neapzināmies, ka faktiski valsts saziņa ar iedzīvotājiem un iedzīvotāju saziņa ar valsti ir pilnībā digitalizēta. Tādā fiziskā līmenī tā ir līdz minimumam nonākusi,” norādīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.
Tas nozīmē, ka dienā, kad pazustu internets, šī saziņa pēkšņi apstātos.
Tāpat, piemēram, pazustu iespēja norēķināties ar bankas karti vai telefonu, un lielākā daļa veikalu nemaz nevarētu atvērt durvis apmeklētājiem, jo nespētu atslēgt signalizāciju.
Vēl svarīgāk: pazustu iespēja izmantot dažādus navigācijas rīkus, kā arī piekļūt savai informācijai un datiem.
“Kas ir tas būtiskākais, ko vajag no interneta? Tās ir divas lietas pamatā. Viena no tām ir spēja sazināties ar citiem, vai nu ar tiešo ziņojumu apmaiņu, piemēram, caur “WhatsApp” vai tamlīdzīgām platformām, vai ar e-pastiem. Bez tā droši vien var izdzīvot mazliet, bet ne ilgi. Otrā lieta ir piekļuve savai informācijai, ja tā ir nolikta kādos ārējos resursos un arī nav pieejama. Tad ir jāapdomā, vai ir pareizi izdomāts to turēt kaut kur ārpusē tālu,” sprieda Trukšāns.
Internets – globāls tīkls
Svarīgi saprast, ka internets ir globāls tīkls, norādīja Trukšāns. Iespējams, daudziem ir priekšstats, ka internets pats par sevi satur ļoti daudz informācijas, un mēs vēršamies pie interneta pēc informācijas, bet īstenībā internets ir globāls tīkls, kas ļauj savienot vienotā tīklā ļoti daudz lokālos tīklus.
“Ir uzņēmumi, kas informāciju izvieto savos datu centros, kas ir viņu lokālie tīkli. Internets patiesībā tad ir tikai šie starpsavienojumi, globāli starpsavienojumi, kas ļauj tikt līdz jūsu tuvākajam operatoram,” skaidroja Trukšāns.
Tālāk jau operators nodrošina, ka jebkura indivīda pieprasījumi aiziet uz jebkuru datu centru pasaulē – vai tas būtu kāds meklētājs ārzemēs, vai e-pasts kaut kur ārzemēs, vai e-paraksta sistēma tepat Latvijā.
Līdz ar to Trukšāns uzsvēra, ka internetu kā tādu tā vienkārši atslēgt nav iespējams. Internets pats par sevi nekad neapstāsies.
“Tas, kas var tikt traucēts, ir atsevišķu lietotāju vai pat lielākas kopienas, reģiona, piekļuve kādam citam reģionam. Visdrīzāk jau pārtraukumi būtu apmēram līdzīgi tiem, kā notiek dažreiz, kad kāda sistēma nav pieejama. Mēs zinām kaut vai to pašu biļešu pirkšanu uz Dziesmu [un deju] svētkiem, kas jau iegājusi folklorā. Iedomājieties kaut ko tamlīdzīgu, tikai lielākā mērogā,” skaidroja Trukšāns.
Tā būtu iedzīvotājiem neredzama cīņa, kuras laikā “sliktie spēki” mēģinātu pa vienai interneta funkcijas ņemt nost, bet “labie spēki” tās pa vienai atjaunotu.
“Tāpēc jābūt pacietīgiem. Jāsaprot, ka krīzes situācijās kaut kas var būt nepieejams, kaut kas var būt lēns, bet pieejams, un vienkārši jābūt saprotošiem,” norādīja Trukšāns.
Par optisko kabeļu bojājumiem
Lai nodrošinātu interneta darbību visā pasaulē, vairāk nekā 95% no datu apmaiņas notiek caur optiskajiem tīkliem, no kuriem lielāko daļu un apjomu nodrošina maģistrālie zemūdens kabeļi, kas šķērso okeānus un savieno kontinentus, norādīja Ozols.
Latviju ar pārējo pasauli zem Baltijas jūras savieno vairāki desmiti šādu “lielo” kabeļu. Vienu no šādiem kabeļiem pārgriežot, vēl nekas nenotiktu, Ozols skaidroja.
“Priekšstats par to, kā plūst informācija jeb strādā internets, daudziem varbūt ir nedaudz maldinošs. Ja jums ir desmitiem optisko kabeļu, kas ienāk jūsu teritorijā, tad tajā mirklī, kad nefunkcionē viens no kabeļiem vai pat 10 no kabeļiem, plūsma attiecīgi pārvietojas līdzīgi kā ūdens – tur, kur ir vieglāk plūst. Tāpat ir arī ar datu apmaiņu,” norādīja Ozols.
Interneta patērētājiem tas nozīmē, ka optisko kabeļu bojājumu gadījumā informācija pienāks lēnāk un interneta sniegtie pakalpojumi būs lēnāki, nevis pazudīs pavisam. Turklāt kabeļus, piesaistot specializētas kompānijas, iespējams salabot pāris diennakšu laikā.
“Kas attiecas uz jūras un okeāna kabeļiem, tās ir specializētas kompānijas, spēcīgas finansiāli, tehniski un tehnoloģiski, lai spētu novērst bojājumus līdz pat sešu baļļu lielas vētras laikā un salīdzinoši ātri. Jāsaka gan, ka tas prieks ir ļoti dārgs,” atzina Ozols.
Nākotnē varēsim vairāk paļauties arī uz satelītiem
Kalniņš norādīja, ka, lai gan absolūti lielākais vairums datu tiek pārvadīti caur optiskajiem kabeļu tīkliem, nedaudz tomēr mūsdienās tiek izmantoti arī satelīti.
“Arī Latvijai ir vairāki savienojumi, un, ja gadījumā tiešām [kabeļu bojājumu] ir daudz, daudz, daudz, mums pastāv arī zināmas iespējas nodrošināt interneta piekļuvi caur satelītiem,” norādīja Kalniņš.
Nākotnē satelīti tiks izmantoti arvien vairāk, piemēram, lai nodrošinātu kvalitatīvu internetu uz jūras vai tuksneša vidū.
Līdz ar to skaidrs, ka pavisam atslēgt internetu, visticamāk, nav un nebūs iespējams arī nākotnē, taču interneta bojājumiem vai traucējumiem līdzi nāk diezgan daudz citu risku.
“Pie nopietniem, globāliem interneta traucējumiem [visbīstamākā] ir nevis interneta pieejamība, bet tos pavadošie kiberuzbrukumi,
jo mirklī, kad ir vājināts internets un paralēli notiek būtiski, smagi kiberuzbrukumi, tad sistēmu, datu bāžu un platformu pārvaldnieki ir spiesti ierobežot piekļuvi mākslīgā veidā. Kas nozīmē, ka nenoliedzami cietīs arī legālie patērētāji,” skaidroja Ozols.
Jādomā vairāk lokāli
Trukšāns norādīja, ka interneta traucējumu gadījumā apgrūtināta būtu arī dažādu viedierīču izmantošana, jo nereti tās pilnvērtīgi funkcionēt spēj tikai tad, kad piekļūst internetam un līdz ar to dažādiem serveriem ārvalstīs.
“Ir vērts interesantu eksperimentu izpildīt mājās cilvēkiem, kam ir viedās ierīces, –
atslēgt interneta pieslēgumu uz kādu laiciņu un paskatīties, kā tās darbojas. Kas notiek ar viedajiem putekļsūcējiem, kamerām un citām ierīcēm,” ieteica Trukšāns.
Arvien biežāk dažādu viedierīču ražotāji izvēlas ierīcē iestrādāt tikai vienu veidu, kā tā apmainās ar informāciju vai veic konkrētas darbības, un tas ir “caur mākoni”, kas reāli var būt, piemēram, kāds serveris Amerikā, skaidroja Trukšāns. Līdz ar to svarīgi apsvērt lokālus risinājumus.
Tas pats attiecas arī uz valsts iestādēm un uzņēmumiem. Vienīgais veids, kā nopietnu interneta traucējumu un kiberuzbrukumu laikā nodrošināt savstarpējo saziņu vai darba nepārtrauktību, ir pārslēgties uz lokālajiem resursiem jeb lokālajiem serveriem, norādīja Ozols.
“Globāli izvietotie resursi var nebūt pieejami. Attiecīgi uzņēmumiem tas var nozīmēt, ka lielākā daļa ofisu programmatūras varētu nebūt pieejama. Domājot par šādām krīzes situācijām, ir svarīgi, lai krīzes situācijā būtu vismaz minimāli sistēmu risinājumi, kas ir izvietoti Latvijas teritorijā, kurus var darbināt vajadzības gadījumā,” skaidroja Ozols.
Ozols norādīja, ka lokāli risinājumi sakaru jomā ir viens no galvenajiem virzieniem, kurā Latvija šobrīd strādā un arī turpinās strādāt.
“Es teiktu, ka globālie drošības apstākļi un tieši “kiberizaicinājumi” pietiekoši strauji vedīs pie lokāliem risinājumiem, tajā skaitā pie lokāliem risinājumiem, kas var aizvietot arī kādus globālus produktus. Tie, iespējams, būtu mazāk efektīvi, bet ar pārliecību, ka strādās,” norādīja Ozols.
Jāsargā arī bezvadu sakari
Runājot par to, kurš rūpējas par mūsu interneta un sakaru drošību, Kalniņš norādīja, ka tā ir milzīga sistēma. Ir cilvēki, kas ir atbildīgi par fiziskās infrastruktūras drošību, teiksim, optiskajiem kabeļiem jūrā, bet tāpat tiek uzturēta arī bezvadu sakaru drošība, norādīja Kalniņš.
“Galvenais, ja mums nāk kāds uzbrukums no ārpuses, kosmosa vai kaut kur no jūras, lai mēs pietiekoši ātri varam saprast, kur tas avots ir, kāds tas ir un ko ar to darīt, lai mums nepazūd mobilie sakari vai ātrās palīdzības sakari, vai kādi citi radio sakari,” skaidroja Kalniņš.
Turpinoties Krievijas karam Ukrainā, šis aspekts ir sevišķi svarīgs, jo labi zināms, ka kiberuzbrukumi jau ir ikdiena Krievijas uzbrukumu arsenālā.
Kalniņš gan norādīja, ka tik vienkārši veikt milzīgus un visaptverošus uzbrukumus sakariem nemaz nav. Sakarus visā valstī noteikti nav iespējams ietekmēt ar vienu “traucētāju”, kas novietots kaut kur Zilupes tuvumā.
“Nevar tā visu valsti ar vienu traucētāju pie Zilupes ietekmēt. Domāju, ka to arī viņi nedarīs, jo tādu var ātri lokalizēt, un, ko var ātri lokalizēt, to var ātri neitralizēt. Es vairāk baidītos no 10 miljoniem maziem traucētājiem, kuri vienmērīgi izkaisīti pa Latvijas teritoriju,” norādīja Kalniņš.
