ĪSUMĀ:
Dronu jomā esam diezgan spēcīgi
Droni jeb bezpilota gaisa kuģi vairs nav tikai hobijs vai veids, kā uzņemt skaistus attēlus no augšas. Mūsdienu pasaulē tie maina veselas industrijas un spēlē arvien lielāku lomu daudz un dažādās nozarēs, atzina Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un mašīnzinību fakultātes prodekāns inovāciju jomā, kā arī Dronu tehnoloģiju akadēmiskās grupas vadītājs Ivo Vaicis.
“Attīstības virzienu ir gana daudz, bet lielākie, kas ir spilgti dzirdami arī publiskajā vidē, ir autonomie droni. To jomā ir gana daudz izaicinājumu un arī gana daudz iespēju vēl, piemēram, panākt pilnīgi autonomu dronu lietošanu gadījumā, ja tas zaudē signālu. Tikpat svarīgi kā paši droni ir arī pret to sistēmas un dronu identifikācijas, detektēšanas sistēmas – arī tur ir gana liels darba lauks,” stāstīja Vaicis.
Ņemot vērā, ka droni nemitīgi attīstās, arī sistēmām, kas spēj tos pamanīt un atpazīt, ir jāiet līdzi laikam un jābūt attiecīgajā līmenī.
Vēl viens būtisks un aktuāls attīstības virziens pasaulē ir mākslīgā intelekta integrācija dronu sistēmās, lai drons potenciāli varētu gan atpazīt mērķi, gan pastāvīgi pārvietoties, stāstīja Vaicis.
“Runājot par dronu attīstību tieši Latvijā, mēs esam gana stipri tālās darbības dronu ražošanā, tāpat mākslīgā intelekta risinājumu un mērķu atpazīšanā,” norādīja Vaicis.
Datu iegūšanai un sakariem, nevis ēdiena piegādēm
Dronu izmantošanas virzieni var būt ārkārtīgi dažādi. Pasaulē ir piemēri, kad ar dronu palīdzību tiek piegādāti burgeri, bet tikpat labi tie var spēlēt būtisku lomu aizsardzībā.
“Jēgpilnais pielietojums droniem, visticamāk, ir infrastruktūras inspekcija, kā arī viss, kas saistīts ar fotogrammetriju, proti, pēc tam izmērāmu datu iegūšanu, un mazāk tā vadāšana,” pauda “LMT” dronu apmācību vadītājs Mikus Porietis.
Porietis norādīja, ka šobrīd Latvijā droni lielākoties tiek izmantoti dažādu teritoriju, ēku un citas infrastruktūras apsekošanai un datu iegūšanai, bet, piemēram, “LMT” ar droniem veic arī mobilā tīkla mērījumus.
Viņaprāt, vismaz tagad dronu kā kurjeru izmantošana piegādēm ikdienas sadzīvē būtu nesamērīgi dārga, sarežģīta un bieži vien – vienkārši lieka. Tā vietā Latvijā tiek attīstīta dronu izmantošana sakaru nodrošināšanā un aizsardzībā.
“”LMT” pamata kompetence ir sakari, un tā ir viena no tendencēm – 5G tīkls, taktiskais 5G tīkls, kad pāris čaļi ar mugursomām mežā uztaisa 5G tīklu, kurš ir absolūti izolēts no jebkāda cita tīkla. Tur nav runa tikai par droniem, bet vispār par informācijas apmaiņu nosacīti karadarbības apstākļos, bet, protams, citstarp arī par droniem,” stāstīja Porietis.
Dronu neredzamā puse – programmatūra
Pie pasaules līmeņa inovācijām noteikti jāpiemin, ka Latvijā attīstīta tiek arī dronu neredzamā puse jeb dažādi programmatūras risinājumi, papildināja Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Ilmārs Ozols.
“Bezpilota lidaparātu pasaule ir interesanta ar to, ka runa ir ne tikai par šo lidojošo platformu, kurā ir integrētas kaut kādas iespējas, bet ir arī sistēma, kurai dažkārt nepieciešama ir gan zemes infrastruktūra, gan programmu nodrošinājums, lai kaut ko darītu, saprogrammētu. Mums ir uzņēmums Latvijā, kas izstrādā programmu nodrošinājumu, lai saprogrammētu maršrutus dažādām inspekcijām, dažādiem uzdevumiem,” stāstīja Ozols.
Vaicis atklāja, ka
Latvijā izstrādāta arī speciāla programmatūra dronu šoviem, ko šobrīd jau izmanto daudzas pasaules valstis.
“To mēs varbūt nedzirdam ziņās, bet, jā, kolēģi no Latvijas aizbrauc, piemēram, uz ASV, un palīdz tehniski nodrošināt “Super Bowl”. Tas ir viens no piemēriem, bet tādu noteikti ir vairāk,” norādīja Ozols.
Droni zem ūdens un arī lauksaimniecībā
“Šis ir ļoti labs piemērs tieši zemūdens dronu attīstībā, kur studenti radīja “spin-off” kompāniju (institūcijas iekšienē radīts tehnoloģijas risinājums, kas no tās izrotē kā jaunuzņēmums – red.) , kas ļoti veiksmīgi startē. Šeit es gribētu pieskarties tieši aspektam par dronu tehnoloģijām – droni vairs nav plašākā izteiksmē tikai kaut kas, kas lido. Ņemot vērā Latvijas tuvumu jūrai un ūdens akvatoriju plašumus, novērojama liela attīstība tieši ūdens un zemūdens dronu virzienā, kas ir visnotaļ svarīgi,” norādīja Vaicis.
Tāpat zinātnieki strādā pie daudz un dažādiem tehniskiem risinājumiem, kas ir nevis jauni droni paši par sevi, bet kas integrējas dronos.
“Piemēram, tie ir materiālu pārklājumi, kas ļauj apslāpēt dažādus nevēlamus signālus, kas ir tā saucamie “anti-jamming” risinājumi. Tie ir arī dažādi karstumizturīgi materiāli, kas ļauj nodrošināt to, ka nelabvēlīgā vidē drons spēj funkcionēt. Tās ir arī dažādas līdzīgas sistēmas, kas ir integrējamas kā lidojošos dronos, tā cita veida sistēmās,” stāstīja Vaicis.
Vaicis norādīja, ka dronus pēc to būtības lietotāji izmanto tāpēc, lai pašiem kaut kur nebūtu jāpiekļūst, lai pēc iespējas īsākā laika posmā būtu iespējams ievākt nepieciešamos datus, un šī iemesla dēļ droni ienāk arī lauksaimniecībā.
“Labs piemērs varētu būt lauksaimniecība, jo Latvijā dronus izmanto arī lauksaimnieki, lai, pirmkārt, novērtētu, kāds ir ražas statuss, kādas varbūt ir slimības.
Integrējot mākslīgā intelekta risinājumus, ir iespējams novērtēt arī teritorijas ražas kvalitāti un tā tālāk, tā kā dronu pielietojums ir ļoti, ļoti plašs. Mēs, pētnieki, strādājam vairāk pie tehnoloģijas izstrādes nekā paša lietojuma, bet redzam, ka arī pašvaldības diezgan stipri interesējas par šīm tehnoloģijām un to, kā tās pielietot, lai uzraudzītu, sākot ar satiksmi, beidzot ar būvniecību,” stāstīja Vaicis.
