Ierīcei, kam bija jādod atbildes uz virkni fiziķu uzdoto jautājumu, ar saviem atklājumiem ir ne tikai sniegusi atbildes, bet arī radījusi daudzus papildu jautājumus. Piemēram, kāda ir Higsa bozona jeb tā dēvētās Dievišķās daļiņas loma Lielajā sprādzienā, kā arī kāda ir šīs elementārdaļiņas loma Visuma evolūcijā.
Jau pašlaik ir skaidrs, ka ar esošajām Eiropas kodolpētījumu centra jeb CERN tehnoloģijām atbildes atrast nav iespējams, jo ir nepieciešams lielāks enerģijas daudzums. Lai risinātu šo situāciju, pašlaik aktīvi notiek dažādi pētījumi un viens no reālākajiem scenārijiem ir jauna paātrinātāja izveide – tā rādiuss plānots teju 90,7 kilometru. Un mērķis ir viens – iegūt lielāku daļiņu ātrumu sadursmju spēku.
“Jo augstāku enerģijas blīvumu iespējams radīt sadursmes punktā, jo masīvākas daļiņas var radīt. Šobrīd varam radīt top kvarkus, bet, ja kaut kur ārpus mūsu fizikas standarta modeļa ir masīvākas daļiņas, kas dažās teorijās spētu skaidrot tumšo matēriju, tad mēs viņas nespējam sasniegt, jo mums trūkst šīs sadursmes enerģijas. Tas, ko vēlamies izdarīt ar lielāku sadursmes enerģiju, ir tas, lai sasniegtu to mirkli, kur mēs spējam manifestēt šīs daļiņas, kas palīdzētu skaidrot dažādus fizikas fenomenus, kurus nespējam izskaidrot,” skaidroja Latvijas CMS eksperimenta grupas vadītājs Kārlis Dreimanis.
Pašlaik CERN ir mājvieta un laboratorija ne tikai zinātniekiem no Latvijas, bet arī aptuveni 17 000 zinātnieku no visas pasaules.
Vienlaikus CERN līderība tiek pārbaudīta no dienas uz dienu, lielāko konkurenci izrādot Ķīnai un ASV. Un šis bija liels akcents nule kā notikušajās CERN 70. jubilejas svinībās.
“CERN ir kļuvis par starptautisku platformu, jo tas apvienoja Eiropu. Šodien šis lēmums spēlē izšķirīgu lomu, jo mēs sacenšamies ar milžiem. Par saviem paātrinātāja plāniem jau paziņojusi Ķīna, kura arī vēlas būvēt 100 kilometru lielu cilpu, lai pārbaudītu CERN līderību. Es esmu lepna, ka esam varējuši piedalīties pētījumu finansēšanā nākotnes daļiņu paātrinātājam,” pauda Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena.
Plānotais hadronu paātrinātājs būs ne tikai iespaidīga inženierbūve, bet arī tās izmaksas pašlaik plānotas ap 16 miljardiem eiro, bet zinātnieki šeit ne vienu vien reizi mums atgādina, ka izmaksas ir nelielas, ja tās salīdzinām ar zināšanām, ko šie eksperimenti var dot pasaulei. Tāpat ļoti nozīmīgs ir pienesums, ko šāda veida projekts dod uzņēmējiem.
“Pēc 100 kilometru tuneļa izbūves sākumā tur tiks izvietots relatīvi zemas enerģijas paātrinātājs, kur viens pret otru tiks raidīti elektroni un pozitroni, lai mērītu dažādu daļiņu masas, kas savukārt palīdzētu labāk izprast standarta modeli. […] Otrā kārta būtu paātrinātājs, kur varam satriekt protonus lielā enerģijā,” norādīja CMS vektoru bozonu analīzes grupas vadītājs Markuss Seidels.
Ja tiks uzsākta paātrinātāja būve un viss noritēs pēc plāna, zinātnieki pirmo fāzi cer sākt 2040. gadu vidū, un tā ilgs aptuveni 15 gadus. Pēc tam, sākot no 2070. gada, ir plānots iedarbināt lielās enerģijas paātrinātāju.
Plānots, ka datu ieguves process otrajā fāzē ilgs aptuveni 25 gadus, bet, vai jaunais paātrinātājs un tā eksperimenti spēs sniegt atbildes uz visiem tik ļoti būtiskiem jautājumiem, proti, kā radusies pasaule, šodien atbildēt nevaram, jo eksperimenti vēl tikai gaida savu sākumu.
