Datu glabāšanas futrālis
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta tenūrprofesors Sergejs Gaidukovs atklāja, ka valsts pētījumu programmas laikā fakultātes pētnieki radījuši inovatīvu risinājumu datu drošības jomā.
“Tajā risinājumā bija gan materiāls, kuru var izmantot datu drošībai un izolācijai no apkārtējās vides radio viļņiem vai citiem viļņiem, lai informāciju nevarētu nolasīt, vienlaikus to pasargājot, gan tehniskais risinājums, lai informācija tiktu izdzēsta, ja notiek informācijas nolaupīšana,” viņš skaidroja.
Lai to visu izdarītu, vajadzīgs komplekss risinājums, kas iekļauj gan materiālu zinātni, gan elektroniku, gan mākslīgo intelektu un programmēšanu. Latvijas pētniekiem, apkopojot visas šīs jomas, izdevies nonākt pie taustāma, reāla produkta.
“Mēs izveidojām futrāli, kurā var ievietot kādu elektronikas produktu, piemēram, cieto disku, kādu atmiņas materiālu vai mobilo telefonu, vai kaut ko citu ļoti specifisku, kas vajadzīgs drošībai un aizsardzībai. Mūsu mērķis bija arī kontrolēt, kā informācija tiek uzglabāta, un, ja nepieciešams, to iznīcināt ar konkrētu trigeri.
Pieņemsim, ja tas futrālis pārvietojas uz citu istabu, informācija tiek zagta, tad informācijai pašai jāiznīcinās,” skaidroja Gaidukovs.
Pētniekiem tas veiksmīgi arī izdevies, radot tehnoloģiju, kas vajadzības gadījumā futrālī esošo informāciju sadedzina. Pētnieks pauda, ka tagad no mazas kastītes gribētu virzīties uz lielāka izmēra objektiem. Viņš minēja, ka tā varētu būt istaba, konteiners vai lielāka izmēra kaste, kurā varētu uzglabāt un droši pasargāt elektroniskās ierīces.
Dronus aizsargājošs pārklājums
Latvijas pētnieki radījuši arī vieglu un augstu temperatūru izturīgu materiālu, kas kalpo par pārklājumu droniem, atklāja RTU Materiālu un virsmu tehnoloģijas institūta vecākais pētnieks, ķīmijas doktors Andrejs Šiškins.
“Bija mērķis izveidot ļoti vieglu jeb, pareizi būtu teikt, zema blīvuma aizsargājošo materiālu. Kāpēc zema blīvuma? Tāpēc, ka, ja mēs izmantosim tādus aizsargājošus materiālus kā, piemēram, tērauds, tas ļoti palielina svaru objektam, kuru mēs gribam aizsargāt,” stāstīja Šiškins.
Pētnieku vīzija bijusi radīt materiālu, kas spētu aizsargāt dronus no tiešas enerģijas iedarbības ieročiem, tajā skaitā lāzeriem un elektromagnētiskajiem lielgabaliem.
Šiškins uzsvēra, ka šie ieroči vairs nav fantastika vai tāla nākotne – ar katru pusgadu vērojama arvien straujāka gan militāro lāzeru, gan elektromagnētisko ieroču attīstība. Iespējams, kādā brīdī dronus armijas vairs nemēģinās notriekt ar ballistiskajiem risinājumiem, bet izmantos lāzerus vai elektromagnētisko lauku.
“Mūsu projekta mērķis bija izveidot ļoti vieglu materiālu, kuru pielietot lielāka izmēra droniem, par kuriem plānots, ka tie atgriežas un kuri ir ļoti dārgi.
Mēs no nulles īstenojām un izveidojām šādu materiālu, kuram mēs varam pielāgot gan blīvumu, gan mehānisko stiprību,” stāstīja Šiškins.
Joprojām notiek šī inovatīvā materiāla testēšana un attīstīšana, bet ārzemju kolēģi no Eiropas Aizsardzības fonda jau atzinīgi novērtējuši latviešu veikumu, norādīja pētnieks, vienlaikus piebilstot, ka līdz tehniskai materiāla realizācijai vēl nepieciešams kāds laiks un arī sadarbība ar lielajiem dronu ražotājiem.
Aizsargveste ar nanopārklājumu un spiediena sensoru
Savukārt RTU Arhitektūras un dizaina institūta asociētais profesors, vadošais pētnieks Uģis Briedis pastāstīja, ka institūtā notiek aktīvs darbs pie karavīru aizsargvestu uzlabošanas.
“Viens uzdevums mums bija uzlabot materiāla stiprību. Mēs darbojāmies ar materiālu kārtas uzlabošanu, uznesot tai virsū grafēna nanopārklājumu. Nanopārklājums ir miljardā daļa apmēram no metra – tātad ļoti plāns pārklājums, kas uzlabo stiprību, lai aizturētu lodes,” stāstīja Briedis.
Viņš precizēja, ka nerunā par metāla plāksnēm aizsargvestēs, kas pasargā karavīrus no automātu lodēm, bet par mīkstajām plāksnēm, kas līdzās metāla plāksnēm arī ir iekļautas karavīra standarta ekipējumā.
Tāpat pētnieki piedāvājuši aizsargvestē ievietot īpašu trāpījumu sensoru, kas palīdzētu ātri saprast, vai lode trāpījusi, piemēram, sirds, ribu vai vēdera rajonā.
“Sadalot ķermeņa priekšpusi piecās zonās, šis sensors spēj noteikt, kur ir trāpījums,”
norādīja Briedis, paskaidrojot, ka šāda sensora mērķis ir dot iespēju komandierim saprast, kādas ir karavīra spējas turpināt pildīt uzdevumu un vai nav viņš jāevakuē.
Tāpat pētījumu stadijā ir materiāls, kas ļautu attālināti redzēt arī to, ar kāda stipruma jeb kādu ieroci karavīram ir trāpīts, bet Briedis vēlreiz uzsvēra, ka tas neattiecas uz šāvieniem ar automātiem. Vestēs, kas paredzētas tāda līmeņa izturībai, priekšā mīkstajam panelim ir arī metāla plāksnes.
“Trešā pētījuma daļa ir tāda, ka mēs izveidojām konstrukciju jeb metodi, kā projektēt šo aizsargvesti līdz pat 16 izmēriem. Cilvēki ir dažādi. Mēs zinām izmērus S, M, L, XL, un kaut kas līdzīgs tiem tika saprojektēts, lai katrs kareivis varētu vilkt sev piemērotāko izmēru,” stāstīja Briedis.
Inovācijas mūsu aizsardzībai – kritiski svarīgas
Aizsardzības ministrijas Aizsardzības industrijas un inovāciju politikas departamenta Inovāciju un pētniecības atbalsta nodaļas vadītājs Roberts Kits norādīja: “Pilnīgi noteikti mēs raugāmies uz sadarbību starp militāro aizsardzības nozari, pētniekiem un inovāciju attīstītājiem kā uz progresējošu līkni, jo, salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem, noteikti sadarbība ir kļuvusi ciešāka, bet mēs zinām, ka ir vēl iespējas to padarīt veiksmīgāku.”
Inovācijas ir patiešām kritiski svarīgas, lai mēs spētu pielāgoties mūsdienu karadarbībai un nākotnes karadarbībai, lai mēs varētu sevi aizsargāt ne tikai šodien, bet arī rīt, uzsvēra Kits.
“Piemēram, es domāju, ka nav daudz ko piebilst par to, cik aktuāli mūsdienās ir bezpilota lidaparāti. Ļoti svarīgi, ka mēs spējam radīt inovācijas bezpilotu sistēmām Latvijā, bet, protams, mums ir jārēķinās, ka tikpat ātri top arī pretrisinājumi. Līdz ar to mums būtu svarīgi ņemt piemēru no Ukrainas, kura īpaši koncentrējas uz to, cik ātri tos risinājumus spēj ieviest – pirms tiek izgudrots pretrisinājums,” pauda Kits.
