#DigitālāsBrokastis
“Radio Naba” un “Latvijas Radio 1” raidījums “Digitālās Brokastis” – Tava iknedēļas tehnoloģiju ziņu deva. Tehnoloģijas, digitālā kultūra un trendi, gadžeti un to apskati, kā arī sociālo tīklu jaunumi. Tiešraidē “Digitālās Brokastis” dzirdamas “Radio Naba” un “Latvijas Radio 1” ēterā katru piektdienas rītu 10.05.
Podkāsta formātā raidījums klausāms visās lielākajās straumēšanas platformās:
1. “ChatGPT” bezmaksas versijas lietotāji tiks pie jaunām iespējām
Vairākas mākslīgā intelekta (MI) čatbota “ChatGPT” funkcijas, kas iepriekš bija paredzētas tikai maksas lietotājiem, tagad pieejamas arī bezmaksas ar “ChatGPT-4o” versiju.
Bezmaksas lietotāji beidzot varēs vaicāt “ChatGPT” par aktualitātēm, kas publicētas tīmeklī. Tas nenozīmē, ka “ChatGPT” datubāze ir “iesūkusi sevī” visu aktuālo informāciju no interneta, bet gan to, ka čatbots tagad var veikt meklējumu tīmeklī un censties atrast atbildi uz uzdoto jautājumu.
Čatbotā var augšupielādēt failus, piemēram, fotogrāfiju ar čeku latviešu valodā un pēc tam var izteikt vaicājumus čatbotam, piemēram, kāda ir kopējā samaksātā summa, un “ChatGPT” spēj atrast pareizo informāciju.
Bez maksas tagad arī nodrošināta piekļuve pielāgotiem GPT modeļiem, ko izveidojuši trešo pušu izstrādātāji. Tāpat bezmaksas versijas lietotāji tagad var piekļūt datu analīzes un diagrammu izveides rīkiem, vēstīja “Kursors”.
2. “Boeing” kosmosa kuģis devies pirmajā misijā
Pēc vairākiem atliktiem startiem pirmajā pilotējamā lidojumā uz Starptautisko kosmosa staciju 5. jūnijā devās kompānijas “Boeing” kosmosa kuģis “Starliner”. Tas nākotnē varētu veidot konkurenci Īlona Maska kompānijas “SpaceX” kuģim.
ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) pirms desmit gadiem noslēdza līgumu ar abām kompānijām par kosmosa kuģu izstrādi, kas varētu nogādāt astronautus uz kosmosa staciju un no tās. “SpaceX” bija veiksmīgāks, un kā pirmais privātais uzņēmums 2020. gadā nogādāja cilvēkus kosmosā. “Starliner” problēmas radās jau sākotnējā izmēģinājumā 2019. gadā, un arī pirmo pilotējamo lidojumu nācās atlikt divas reizes.
5. jūnijā raķetes “Atlas V” starts izdevās veiksmīgs, un astronauti Bučs Vilmors un Sunita Viljamsa uzsāka savu ceļojumu uz kosmosa staciju. Viņi pavadīs vairāk nekā nedēļu orbitālajā laboratorijā, un 14. jūnijā varētu doties atpakaļceļā.
3. “X” platformā atļaus publicēt pornogrāfiskus materiālus
Pēc “X” platformas noteikumu izmaiņām tajā tagad var publicēt pornogrāfiskus materiālus. Kā liecina “X” noteikumi, materiāliem ir jābūt atbilstoši marķētiem, lai tie neparādītos nepilngadīgajiem un pieaugušajiem, kuri iestatījumos norādījuši, ka nevēlas redzēt pornogrāfiska rakstura saturu.
Platforma publiski arī skaidrojusi savu lēmumu, norādot, ka seksuāla satura izrādīšana, vai nu vizuāla vai rakstiska, ir mākslinieciskās izpausmes veids, un pieaugušajiem jābūt iespējai radīt saturu, kas atspoguļo viņu seksuālos uzskatus, alkas un pieredzes, vēstīja medijs “Variety”.
Skaidrības labad jānorāda, ka arī iepriekš “Twitter” bija iespējams publicēt saturu pieaugušajiem, kas pēc “Reuters” 2022. gada oktobra datiem bija aptuveni 13% no visas platformas satura.
4. Ķīnas armija testē apbruņotus robotsuņus un dronus
Mehānisks suns ar automātisko ieroci uz muguras ir kļuvis par jaunāko Ķīnas armijas testa ieroci. Ražotāja “Unitree Robotics” robota spējas esot nesen testētas Ķīnas-Kambodžas militārajās mācībās līdzās droniem, ar tajos iestrādātām automātiskajām pistolēm. Vienā no publicētajiem materiāliem redzams, kā suns pirmais dodas slēgtā treniņvidē, lai veiktu pirmo izlūkošanu, un tikai pēc tam telpā devās cilvēki, vēstīja “Techspot”.
Tas gan nav pirmais mēģinājums pasaulē izmantot robotsuņus šāda veida darbībām. Piemēram, šī gada aprīlī ASV Oregonas štatā uzņēmums “Throwflame” demonstrēja robotu ar nosaukumu “Thermonator” jeb “Unitree Go2” robotsuni.
Arī Ķīna jau iepriekš testējusi robotsuņu iesaisti militārās mācībās izpētes nolūkiem, un tagad jau pārgājusi uz bruņotām versijām, kas tikai parāda to, ka robotu tehnoloģijas ir sasniegušas noteiktu brieduma pakāpi, kā arī izceļ to, ka šķietami komerciālām vajadzībām radītas lietas, var ātri tikt pielāgotas militāriem mērķiem.
5. Mākslīgā intelekta “Netflix” – vai drauds filmu industrijai?
Jauns mākslīgā intelekta rīks ar nosaukumu “Showrunner” kārtējo reizi met izaicinājumu filmu industrijai. Uzņēmuma “Runway” izstrādātais rīks centās būt “mākslīgā intelekta Netflix” – tas izmanto mākslīgo intelektu, lai radītu materiālus filmām un televīzijas šoviem, vēstīja “Forbes”.
“Showrunner” veic dažādus uzdevumus, tostarp ģenerē scenārijus, veido sižeta līnijas, komponē skaņu celiņus un pat rediģēt kadrus. Lai gan “Showrunner” nav paredzēts, lai pilnībā aizstātu cilvēka radošumu un darbu, tas var ievērojami paātrināt pirmsražošanas procesu, ļaujot filmu veidotājiem koncentrēties nevis uz tehniskām lietām, bet stāsta veidošanu un citiem mākslinieciskiem aspektiem.
Jau šobrīd ar rīku varot izstrādāt gatavus materiālus. Uzskatei radītas sērijas “Sim Francisco” virtuālajā pasaulē. Izmantojot 10 līdz 15 vārdu uzvedni, lietotāji var ģenerēt ainas un epizodes, kuru ilgums ir no divām līdz 16 minūtēm, izmantojot MI dialogu, balsi, kadru stilus, galvenos varoņus un stāsta attīstību. Tie, kas vēlas lielāku iesaisti, var rediģēt savu epizožu scenārijus, kadrus, balsis u.tml.
Nozares eksperti gan ir nobažījušies par iespējamo mākslīgā intelekta negatīvo ietekmi – pārmērīga paļaušanās uz MI var novest pie satura oriģinalitātes trūkuma.
