ĪSUMĀ
Mākslīgais intelekts – glābējzvans viedtālruņu pagrimumam
Sajūsma par ģeneratīvo mākslīgo intelektu kāpj kopš brīža, kad lietotājam vairs nav smalki jāapgūst, kā ar to strādāt. Vairs nav jāmāk programmēt vai jāapgūst sarežģītas darbības maz zināmās programmās. Un līdz ar to tehnoloģiju apguves līkne strauji augusi. Tikai likumsakarīgi, ka arī mūsu viedtālruņi arvien vairāk apaug ar MI iespējām.
No otras puses, tas ir lielais ķēriens telefonu ražotājiem, jo vienu brīdi šķita, ka tie ar neko jaunu vairs nepārsteigs. Dizains atstrādāts, bateriju izmēri nepieauga un fotokameru kvalitāte zenītā. Bet MI ir klāt! No servisa, kā “ChatGPT”, “Gemini” un “Copilot”, kuram ar uzvednēm (prompts) centies rast atbildes uz dzīves svarīgajiem jautājumiem, tas pārtop par produktu, kura dēļ tev jāpērk jaunākās ierīces.
Tehnoloģiju grandi pokera terminoloģijā iet all in (kad spēlētājs uzliek visus savus žetonus konkrētajā partijas izspēlē – red.)! Un pieprasījums šķietami ir. “Samsung” pētījums kopā ar Apvienotajā Karalistē bāzēto konsultāciju aģentūru “Symmetry” izzina cilvēku mijiedarbību ar tehnoloģijām, lai saprastu, ko patērētāji augsti attīstītās valstīs sagaida no MI. Pētījumā iezīmējās, ka ASV, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Vācijā un Korejā apetīte pēc MI rīkiem ir liela. 52% respondentu vēlas izmantot gudros rīkus arvien vairāk.
Pirmie secinājumi no pētījuma ir, ka lietotāji, kas izmanto MI rīkus arī ziņo par labākiem dzīves kvalitātes rādītājiem — fizisko veselību, savstarpējām attiecībām, darba produktivitāti un radošumu.
Te gan jāvaicā, vai MI nav turīgākās tautas daļas privilēģija? Taču, ja nolobām reklāmu saukļus un skaļas afišas, ko tad reāli tas spēj paveikt?
Ko mākslīgais intelekts var pacelt šobrīd?
No vienas puses, mūsdienās telefons jau ir kā dators — tajā var atvērt dažādas vietnes un programmas, taču šajā kontekstā apskatām funkcijas, kas jau ir integrētas telefonu darbībā un nav īpaši jāmeklē un jāapgūst (rakstā neapskatīsim, ko, piemēram, var izdarīt “ChatGPT” vai “Claude”). Jāpatur arī prātā, ka daudzas no funkcijām pieprasa interneta savienojumu, kas dažkārt var būt šķērslis.
Sāksim ar attēliem! Uzņemto fotogrāfiju apstrāde vairs nav nekas jauns, bet “Google” ar “Pixel 8” vai arī “Samsung” līdz ar “S24” viedtālruņu paaudzi izcēla iespējas plašāk rediģēt attēlus – pārvietot objektus, dzēst tos un ģenerēt fonus. Līdz ar salokāmo “Samsung” viedtālruņu 6. paaudzi pienākusi klāt arī iespēja – iezīmēt attēlā objektus un MI cenšas tos padarīt reālistiskus un iepludināt kopējā ainā, piemēram, uzliekot cilvēkam galvā reālistisku cepuri.
Nepārspēts gan šobrīd ir “Google” veikums ar “Best Take” (tulkojumā — labākais kadrs) funkciju, kas, fotografējot cilvēku bariņu no vairākiem attēliem, uzģenerē labāko versiju, kur visi skatās uz kameru, acis ir vaļā u.tml.
Pagaidām dzirdēts arī par iespēju nākotnē sevi ielikt fotogrāfijā, kurā nemaz neesi, lai nebūtu jāprasa kādam fotografēt visu grupu ar cilvēkiem.
Attēli ir liels uzsvars arī “Apple” 18. “iOS” versijā, kur klāt vēl nākšot dažnedažādu emoji (emociju ikonas) ģenerēšana jeb genmoji. Lietotnē “Image Playground” pēc teksta uzvednes un attēla stila izvēles varēšot uzģenerēt krāsainus attēlus. Pie tam attēlu ģenerēšana no skices, līdzīgi kā “Samsung” piedāvājumā, būs ieintegrēta arī citās “Apple” lietotnēs.
Tekstu apstrāde arī ir praktiski noderīga lieta, taču latviešu valodā runājošos gan joprojām apdala, jo MI latviski īsti līdz galam nesaprot. Tomēr tulkošana svešvalodās (ķīniešu (vienkāršotā), angļu, franču, vācu, hindi, itāļu, japāņu, korejiešu, poļu, portugāļu, spāņu, taju un vjetnamiešu) ir viens no trumpjiem. Te it īpaši parocīga šķiet salokāmo telefonu priekšrocība – abiem runātājiem redzams ekrāns, kur ierunātais teksts vizuāli pārtulkojas. Un tulkošanu var pārnest arī citās lietotnēs, piemēram, tulkojot čatus “WhatsApp” vai pat zvanu tulkošana ar balsi sarunas laikā. Tekstu rakstīšana un to gramatikas un stila pārbaude, piemēram, angļu valodā, arī šķietami kļūst vieglāka.
Kā “Pixel”, tā “Galaxy” viedtālruņos iespējams ierakstīt sarunas un pārvērst rakstiskā tekstā, izvilkt galvenās domas u.tml. Lai gan jāatzīmē, ka arī angļu valodā kvalitāte joprojām nav izcila, un, piemēram, latviski hugo.lv veikums arī varētu būt iepriecinošāks.
Noderīga šķiet arī “Summarize” (tulkojumā — konspektēšanas) funkcija “Pixel” telefonos, kas spēj veikt ne tikai rakstiska teksta, bet arī video analīzi un no runātā teksta izveido konspektu, lai nebūtu jāskatās viss video.
Lietu meklēšana ar attēlu palīdzību tos vai nu apvelkot uz telefona ekrāna “Galaxy” un “Pixel” dārgākajos telefonos vai nofotografējot turpat “Google Lens” lietotnē ir vēl viena praktiska funkcija, kas var palīdzēt ātrāk nonākt līdz kārotajam, jo dažkārt vārdiem grūti izteikt to, kas acu priekšā. Taču arī šeit ir savi trūkumi, piemēram, Vanšu tilts var tikt uzdots par kādu citu līdzīgu tiltu Nīderlandē.
Lai gan kopumā iespaidīgi un katrs varētu atrast kaut ko sev noderīgu, piedāvājums pagaidām gan ir diezgan statisks – kaut ko paprasi un tad kaut kas notiek. Kur viedums?
Klausoties tehnoloģiju gigantu “Apple”, “Google” un “Samsung” vīzijās, šķiet, ka tomēr virzāmies uz nākotni, kurā mūsu izvēles un viedokli arvien vairāk ietekmēs smalki algoritmi.
No pakalpiņa par privāto asistentu
“Mēs šobrīd pieredzam MI pāreju no kaut kā novatoriska uz kaut ko ikdienišķu. [..] Līdz šim tas strādāja pēc principa “pieprasījums-atbilde”, un tas noder, lai atrastu atbildes uz interesējošajiem jautājumiem. Taču, lai MI kļūtu patiesi noderīgs, tam jāspēj vairāk ierosināt pašam un jākļūst spējīgākam paredzēt cilvēka vajadzības. [..] Tam ir vairāk jāmācās no tevis, no taviem paradumiem un jārada lielāka pievienotā vērtība,” MI tēmai veltītā diskusijā “Salon d’AI” uzsvēra procesoru ražošanas uzņēmuma “Qualcomm Technologies Inc” mārketinga vadītājs Dons Makgvairs (Don McGuire),”.
Tieši radīt pievienoto vērtību ar personīgu piesitienu ir izvēlējušies “Apple” ar asprātīgi nosaukto “Apple Intelligence” jeb saīsinājumā AI (mākslīgais intelekts angļu valodā ir artificial intelligence – red.).
Cenšoties glābt novecojušo balss asistentu “Siri”, nākotnē līdz ar 18.1 “iOS” versiju tiek solīts, ka asistents paturēs prātā tavas sarunas ar to, spēs ieskatīties tavos e-pastos, attēlos u.c. informācijas raktuvēs, lai iedotu speciāli tev piemeklētas atbildes un risinājumus.
Piemēram, varēsi paprasīt, cikos no komandējuma atgriezīsies tavs priekšnieks vai arī, lai atlasa e-pastā visas tavas digitālās dāvanu kartes, par kuru termiņiem gan jau esi aizmirsis.
“Mobilās ierīces un MI ir lieliska kombinācija. Kā to paši redzam [“Google”], patērētāji mobilajās ierīcēs atrod arvien jaunus un jaunus MI pielietojuma veidus. Mēs gribam nākotnē koncentrēties tieši uz to, bet ir daudz kas jāņem vērā. Izcelšu trīs aspektus. Pirmais no tiem ir padarīt MI pieejamāku un reizē spējīgu piedāvāt lietas proaktīvi. Lai tas ir tur, kad nepieciešams, un netraucē, kad nevajag. […] Otrā lieta ir nemanāma multimodalitāte (saprot gan tekstu, gan balsi, gan attēlu un video- aut.). Telefons tev vienmēr ir līdzi, un līdz ar to vienmēr mainās konteksts, kurā tu esi. Konteksts nosaka visu! Vai nu tu brauc ar auto, vai mazgā veļu, vai baro bērnu, rokas ir aizņemtas un tajā mirklī tu vēlies nevis rakstīt, bet gan sarunāties ar MI. Turpretī, ja tu esi auditorijā, tad negribi sarunāties un gribi rakstīt. Tu arī vari “iebarot” mākslīgajam intelektam fotogrāfijas, lai iedotu pareizo kontekstu. Ar to arī saprotam multimodalitāti: jābūt iespējai nemanāmi pārslēgties starp visiem šiem saziņas veidiem. Un trešā lieta – mijiedarbība bez aiztures! Cilvēks negrib veikt 100 darbības telefonā. Tāpēc svarīgi ir saprast, kādā ierīcē lietotājs strādā, lai mākslīgā intelekta pieredze ir pielāgota indivīdam,” diskusijā “Salon d’AI” atklāja “Gemini” un “Google Assistant” lietotāju pieredzes viceprezidente uzņēmumā “Google” Dženija Blekbērna (Jenny Blackburn).
Kamēr “Google” spiež uz pieejamību, “Apple” un “Samsung” publiski izskanējušajās vīzijās izskan vēlme MI iepīt viedtālruņu lietotāju ikdienas darbībās.
Proti, ierīces nepieciešams uzlabot tiktāl, lai precīzi izprastu un prognozētu lietotāju vajadzības un uzvedību. Tomēr šī dziļā integrācija ir saistīta ar vērā ņemamiem privāto datu izaicinājumiem.
Ierīcēm kļūstot viedākām, tās apkopo un apstrādā milzīgu daudzumu personas datu. Tas rada jautājumus, cik droša ir MI sistēmu informācijas apstrāde? Vai patērētāji ērtības labad neupurē pārāk daudz?
Datu drošība — par ko satraukums?
Kāpēc Eiropas Savienībā tik ļoti satraucas par privāto datu nodošanu mākslīgā intelekta rokās? Kā skaidroja juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Anna Bogdanova: “Lietotājiem ir jāspēj kontrolēt savu datu izmantošanu, un tehnoloģiju uzņēmumiem jāuzņemas atbildība par datu drošību un ētisku izmantošanu, lai nodrošinātu uzticību un drošību, īpaši situācijās, kad mākslīgā intelekta rīki kļūdās. Tāpat datu vākšana automatizācijai un profilēšanai var novest pie mazāk aizsargātu grupu diskriminācijas, ja dati nav daudzveidīgi un objektīvi.”
Vienā monētas pusē ir bažas par datu drošību, taču no, otras puses skatoties – ja nedod MI savus datus, kā tu vari sagaidīt kvalitatīvākas un tev piemērotākas atbildes? Bogdanova gan izceļ, ka būtisks ir līdzsvars starp lietotāju izvēlēm un privātuma aizsardzību: “Svarīgi ir, lai tehnoloģiju uzņēmumi nodrošinātu skaidrību par datu izmantošanas mērķiem un veidu, kādā tie tiek apstrādāti, lai lietotāji varētu pieņemt informētus lēmumus par savu privāto informāciju.”
Zelta vidusceļš starp labu servisu un datu privātumu slēpjas rūpīgā līdzsvara meklējumos, norāda juriste.
“Lietotājiem vajadzētu būt informētiem par to, kā viņu dati tiek izmantoti, un viņiem jābūt iespējai izvēlēties, kādus datus tie vēlas sniegt.
Tehnoloģiju uzņēmumiem ir jāuzņemas atbildība par datu drošību un jānodrošina, ka šie dati netiek izmantoti ļaunprātīgi vai bez lietotāja piekrišanas,” uzsver Bogdanova.
Viens no veidiem, kā lielie tehnoloģiju uzņēmumi mierina satraukumu par datu drošību, ir to apstrāde – līdz ar telefonu jaudas palielināšanos arvien vairāk datus, nevis sūta (un sūtīt vēl vairāk) caur internetu uz kādu attālu serveri, bet gan apstrādā turpat ierīcē. Kā spriež Makgvairs no “Qualcomm Technologies, Inc”, tāda pieeja risinātu ne tikai datu drošības jautājumus, bet arī būtu praktiski noderīga. “Praktiskais aspekts ir patērētā enerģija atbildes iegūšanai, piekļuve internetam u.tml. Ja esam dabā, tad piekļuve šādiem resursiem var būt ierobežota. Otrā pusē ir lietotāja pieredze jeb precīzāk privātums un drošība, cenšoties padarīt MI personīgāku. Šie aspekti noteiks to, kā praktiski attīstīties MI mobilajās ierīcēs. Ja, piemēram, plānojat kādu ceļojumu, nav obligāti nepieciešams šos datus sūtīt uz mākoni. Programma telefonā tam var piekļūt pa tiešo un nav nepieciešams datus dot uz āru, uz mākoni.”
“Apple”, “Google” un arī “Samsung” pārstāvji nenogurstoši katrā prezentācijā par jaunām ierīcēm un programmatūras risinājumiem atkārto – dati esot drošībā. Kā diskusijā “Salon d’AI” skaidroja “Samsung Research Global” MI centra izpildviceprezidents Deijuns Kims (Daehyun Kim): “Mēs kā mobilo MI risinājumu nodrošinātājs esam apņēmušies radīt vislabāko privātuma aizsardzību. Tas nozīmē, ka mēs ne tikai uzraugām datus, bet arī aktīvi sadarbosimies ar valdībām un citiem MI uzņēmumiem, lai nodrošinātu vislabākās tehnoloģijas privātuma aizsardzībai. Viens piemērs ir iespēja lietotājiem izlemt, vai viņu dati tiek glabāti ierīcē vai mākonī, pamatojoties uz viņu vajadzībām un vēlmēm.”
Apņemšanās ir laba lieta, taču dažnedažādie hakeru uzbrukumu rezultātā notikušie apjomīgie datu noplūdes gadījumi ir pierādījuši, ka viss ir neuzlaužams līdz vienam brīdim.
Tas ir tikai katra paša rokās izvērtēt, kam savus datus nododam un kur novelkam līniju — tas jāpatur prātā!
Kas redzams pie mākslīgā intelekta horizonta?
Klausoties un vērojot mākslīgā intelekta attīstību, secināms, ka tas ir kā abpusgriezīgs zobens. No vienas puses, MI izcērt jaunas iespēju taciņas, taču, no otras puses, tas rada arvien jaunas ievainojamības, kuras pret cilvēkiem un organizācijām var izmantot kiberuzbrukumos. Kā privātpersonām, tā uzņēmumu IT speciālistiem arvien vairāk ir jādomā līdzi un jārada jaunas kiberdrošības metodes, lai aizsargātu gan darbiniekus, gan organizācijas biznesa noslēpumus.
Savukārt, kamēr cilvēki ar lielākiem ienākumiem spēj pirkt jaudīgās ierīces un abonēt mākslīgā intelekta servisus, tikmēr vērā ņemama pasaules iedzīvotāju daļa joprojām nav pienācīgi apgādāta ar internetu. Turklāt MI apgūšanu ietekmē ne tikai maciņa biezums, bet arī izglītotība un sociālie faktori. Tas rada bažas par to, ka MI risinājumi gribot vai negribot radīs vēl lielāku digitālo plaisu kā Latvijas, tā citu valstu sabiedrībās.
Un kādi ētiskie apsvērumi nākotnē tiks likti galdā? Piemēram, cik pieņemami ir tas, ka tavas privātās fotogrāfijas ceļo uz kādu serveri ārzemēs?
Lai mazinātu mākslīgā intelekta radītos riskus un palielinātu tā priekšrocības, būtiska ir daudzpusīga pieeja, kas ietver sadarbību starp tehnoloģiju uzņēmumiem, politikas veidotājiem un pilsonisko sabiedrību. Tehnoloģijām ir jābūt iekļaujošām, drošām, intuitīvām un jaudīgām, un reizē jāatbilst pasaules iedzīvotāju dažādajām vajadzībām.
Beigu beigās, kas ir MI mobilajās ierīcēs – ēsma vai iespēja? No vienas puses, nekas šajā pasaulē nav bezmaksas. Ja digitālajā vidē tu nemaksā naudā, tad visdrīzāk tu maksā ar savu laiku vai uzmanību. Paturot to visu prātā, šobrīd vairāk šķiet, ka MI potenciāls ir tikai aisberga redzamā daļa. Iespējas ir daudz! Taču, ja vēlamies iegūt lielāku labumu personīgi no MI mūsu viedierīcēs, tam ir jākļūst personīgākam un jāspēj “domāt” divus soļus uz priekšu. Kā vizītē pie laba ārsta, tā sarunā ar savu mākslīgo intelektu, par sevi būs jāstāsta un, jo vairāk, jo labāk, taču atšķirībā no ārsta, kas devis Hipokrāta zvērestu, tehnoloģiju gigantiem vēl savi zvēresti priekšā.
