Sākotnēji starts tika paredzēts ceturtdien, 26. septembrī, bet laikapstākļu un Meksikas līcī esošās vētras “Helēna” dēļ tas pašlaik pārcelts uz sestdienu, 28. septembri.
“SpaceX” sūta glābšanas misiju
Kosmosa kuģa “Dragon” starts būs jau 95. “Space X” starts šī gada laikā, kā arī šī būs devītā “Space X” īstenotā komandas rotācijas misija.
NASA’s SpaceX Crew-9 Foto: (NASA/Keegan Barber), NASA/Keegan Barber
Pirms dažām dienām Kenedija Kosmosa centrā Floridā jau ieradās amerikāņu NASA astronauts Niks Hāgs un Krievijas kosmonauts Aleksandrs Gorbunovs, lai aizvadītu pēdējos sagatavošanās darbus pirms raķetes starta. Arī viņiem šis lidojums būs īpašs.
Sākotnēji tā bija plānota kā četru cilvēku misija, bet, ņemot vērā apstākļus, tā komanda tika samazināta uz pusi, lai uzņemtu SKS iestrēgušos NASA astronautus.
“Jā, uz Kosmosa staciju dosimies divu cilvēku sastāvā, bet atgriezīsimies četri. Šis lidojums būs īpašs arī ar to, ka mums būs jāintegrē cilvēki “Dragon” kuģa sistēmā, ņemot vērā viņu nelielo pieredzi darbā ar šādu kuģi. To darīsim gan mēs, gan komanda uz Zemes, lai visi atgrieztos sveiki un veseli,”
pēc ierašanās Kenedija Kosmosa centrā sacīja NASA astronauts Niks Hāgs.
Neskatoties uz pagarināto laiku SKS, “Starliner” komanda ir optimistiska.
“Mēs esam patīkami satraukti, ka šajā misijā izmantosim divus dažādus kuģus. Mēs esam kosmosa kuģu izmēģinātāji un to mēs darām, tāpēc šī ir unikāla iespēja. Protams, šis nebija pirmais variants, jo vēlējāmies atgriezties ar “Starliner, bet mums tas jāatstāj aiz muguras un jāskatās uz nākamo iespēju,”
sacīja astronaute Sunija Viljamsa, kura “iestrēgusi” SKS.
Pirmais “SpaceX” starts ar apkalpi no “SLC-40” platformas
TITAN raķetes starts 2003. gadā Foto: REUTERS, Reuters Photographer
Plānots, ka “Dragon” uz Zemi izlidos nākamā gada februārī, bet jau tagad kuģis ir sagatavots izlidošanai no SLC (Space Launch Complex) 40. platformas. Tā būs pirmā reize, kad “SpaceX” no šīs vietas pacelties ar apkalpi.
Sākotnēji “SLC-40” platforma tika izmantota ASV Gaisa spēku vajadzībām, no kurienes tika koordinēti 55 “Titan” raķešu starti laika posmā no 1965. līdz pat 2005. gadam. Iespējams, ka viena no zināmākajām misijām, kura savu ceļu uzsākusi tieši šeit, ir “Cassini” misija – tā bija pirmā zonde, kas iegāja Saturna orbītā.
Kopš 2007. gada platformas nomnieks ir uzņēmums “SpaceX”, kurš to modernizējis un pielāgojis “Falcon-9” modeļa raķešu palaišanai un līdz šī gada augustam tur notikuši jau vairāk nekā 200 “Falcon-9” starti.
Modernizētā “SLC-40” platforma Foto: SpaceX
8 dienu vietā kosmosā būs pavadītas vairāk nekā 200 dienas
Sākumā tas bija lidojums, kura ilgumam bija jābūt vien nedēļu ilgam, bet beigās izvērtās krietni vien ilgāks. Divi NASA astronauti – Bučs Vilmors un Sunija Viljamsa ar ASV aviobūves milža “Boeing” izstrādāto “Starliner” kosmosa kuģi šī gada jūnijā devās uz SKS, cerot drīz vien atgriezties, bet nu jau stacijā pavadītas vairāk nekā 100 dienas.
Bučs Vilmors un Sunija Viljamsa Foto: (NASA/Joel Kowsky), NASA/Joel Kowsky
Februārī, kad gaidāma apkalpes atgriešanās uz Zemes, Vilmors un Viljamsa kosmosā astoņu dienu vietā būs bijuši vairāk nekā 200 dienu.
Tehniskas ķibeles “Starliner” misiju pavadīja jau no pirmajiem plānotajiem startiem, kuri tika vairākus mēnešus atlikti tehnisku problēmu dēļ.
Dienā, kad kuģis sāka savu ceļu pretī SKS, lidojuma laikā tika konstatēta hēlija noplūde, bet NASA inženieri norādīja, ka apkalpei briesmas nedraud. Viss ritēja salīdzinoši mierīgi līdz brīdim, kad “Starliner” bija jāsaslēdzas ar SKS. Inženieri, uzsākot tuvošanās manevrus, atklāja, ka hēlija noplūde no kapsulas nav vienīgā ķibele, jo nestrādāja daži no mazajiem dzinējiem, ar kuriem tiek koriģēts kapsulas kurss.
Šajā brīdī inženieriem kļuva skaidrs, ka kuģa tālākā ekspluatācija var būt bīstama cilvēku dzīvībām.
Lēmums kapsulu sūtīt uz Zemi bez apkalpes
“Starliner” kapsula atgriežas uz Zemes Foto: NASA
Kopš pirmo problēmu pamanīšanas, gan NASA, gan “Boeing” inženieri ir pavadījuši neskaitāmas stundas, lai izrēķinātu un modelētu visus iespējamos scenārijus, lai nogādātu komandu uz Zemes, bet NASA uzstāja uz to, ka kapsulai uz Zemes jāatgriežas bez apkalpes.
“Kā kuģa komandieris un pilots, jūs noteikti nevēlaties redzēt to, kā kuģis aizlido bez jums. Bet tas bija kompromiss, ko mēs panācām. Visa procesa laikā mēs pa dažādiem kanāliem dzirdējām to, kā inženieri un atbildīgie piemin mūsu vārdus – Suni un Bučs. Bučs un Suni. Es gribu tikai pateikt, ka mēs to ļoti novērtējam,”
vienā no pārraidēm no SKS sacīja NASA astronauts Bučs Vilmors.
Astronauts arī uzsver, ka, ja būtu nedaudz vairāk laika, lai veiktu dažādus testus un izmēģinājumus, komanda varētu atgriezties uz zemes ar “Starliner”, bet tam vienkārši neatlika laika.
Laikā, kad tika veikti visi nepieciešamie aprēķini, uzņēmums “Boeing” testos ieguldīja 125 miljonus ASV dolāru, bet testu atbildes NASA inženieriem lika uzdot vēl daudzus citus jautājumus, uz kuriem, nesaņemot skaidras atbildes, tika pieņemts lēmums par kapsulas nogādāšanu uz Zemi bez apkalpes. Tas notika septembra sākumā jeb četrus mēnešus pēc pacelšanās.
Sertifikācijas misija, kas savu sertifikātu nesaņems
“Starliner” starts Foto: (NASA/Joel Kowsky), NASA/Joel Kowsky
Ironiski, ka šī “Starliner” misija bija plānota kā programmas sertifikācijas misijām, kas vēlāk būtu atspēriena punkts “Boeing” darbībai kosmosa jomā un sadarbībai ar NASA – veikt rutīnas lidojumus uz un no SKS.
Šis jau bija otrais sertifikācijas mēģinājums, jo jau 2019. gadā, kad “Starliner” startēja bez apkalpes, bet sertifikāciju nesaņēma dzinēju problēmu dēļ. Līdzīgs scenārijs bija arī 2022. gadā. Redzot, ka arī trešais mēģinājums, kas bija ar apkalpi, piedzīvojis ķibeles, “Starliner” nākotne ir neskaidra.
