Sarunas ceļvedis
Esam spējīgi domāt kritiski, bet to nedarām
Mākslīgā intelekta tehnoloģijām attīstoties arvien straujāk, spēkā pieņemas arī dezinformācijas un propagandas kampaņas un dažādi rīki. Nereti, runājot par dezinformāciju, cilvēkus mudina domāt kritiski, taču Sārts uzsvēra, ka no drošības viedokļa uz to paļauties nedrīkst.
“Ar šo mums jābūt ārkārtīgi piesardzīgiem. Zinātniski pētījumi saka, un tas nav nekas jauns, ka esam spējīgi uz kritisku domāšanu, bet tas mums nāk ļoti grūti un nevaram paļauties, ka mēs to realizēsim,” pauda Sārts.
Ar attiecīgiem paņēmieniem pat viskritiskāk domājošo cilvēku iespējams izsist no šī domāšanas modeļa, kas noved pie tā, ka cilvēks sāk domāt, pieņemt lēmumus un uztvert informāciju, balstoties uz savām emocijām vai instinktiem. Tas ir daudz vienkāršāk, nekā nepārtraukti domāt kritiski un visu analizēt.
“Protams, kritisko domāšanu ir svarīgi trenēt. Es to nevienā mirklī neapšaubu un pats aicinu domāt, bet arī apzinos, ka cilvēki nav veidoti, lai konstanti spētu racionāli domāt.
Tās ir mūsu klasiskās paleolīta smadzenes, kuras ir veidotas tādā veidā un formā, lai izdzīvotu paleolīta laikmeta vidē, kad tāda dziļa, kritiska domāšana ir bijusi nepieciešama reti,” skaidroja Sārts.
Ātrā un lēnā domāšana
Kritiskā domāšana no cilvēkiem paņem daudz resursu, un tāpēc to ikdienā piekopt daudziem ir grūti. Nogurums un citi faktori arī spēlē būtisku lomu tajā, kā uztveram un spējam izvērtēt informāciju.
“Tāpēc trenē vai netrenē, tu nekļūsi par lielāko kritisko domātāju, jo tas nav mums iekšā. Trenēt, protams, tāpat vajag, bet nevajag cerēt, ka tas izmainīs pasauli,” secināja Sārts.
Runājot par kritiskās domāšanas trenēšanu, viņaprāt, ļoti instruktīva ir Nobela prēmijas laureāta ekonomikā Daniela Kānemana grāmata “Domā ātri, domā lēnām”.
“Mums katram būtu jāatceras, ka pat visgudrākais prāts ļoti ātri aiziet ātrajā domāšanā, jo tas ir ērti, vienkārši un neprasa piepūli. Tā ir dabiski izveidota tā, ka var regulāri kļūdīties, jo parametru kopums mudina uz to. Savukārt lēnā domāšana mums nāk reti un grūti,” atzina Sārts.
Vēl viens mūsdienu pasaules fenomens ir tā saucamie informācijas burbuļi. Sārts norādīja, ka cilvēku grupa, kas uzķeras uz dezinformācijas kampaņām, un cilvēku grupa, kas seko līdzi vai savā sociālo tīklu saturā redz dezinformāciju atspēkojošus ierakstus, praktiski nepārklājas.
Līdz ar to, viņaprāt, lai nākotnē spētu cīnīties ar dezinformāciju, jāizmanto tas pats mākslīgais intelekts, jo ar cilvēku resursiem vien pret to cīnīties nebūs iespējams.
“Paplašināt” smadzenes ar mākslīgo intelektu
Tāpat Sārts norādīja, ka nav vērts arī izglītības sistēmā fokusēties uz kritisko domāšanu un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu aizliegt.
“Es gāju skolā, kad mums aizliedza kalkulatorus izmantot, jo tev taču pašam jāmāk visu sarēķināt. Tagad jau kādu laiku kalkulators ir pilnīgi normāla lieta. Var jau aizliegt arī tos visus [mākslīgā intelekta] valodas modeļus, bet kā tu to izķersi? Visas sistēmas var apšmaukt,” norādīja Sārts.
Mākslīgais intelekts ir realitāte, ar kuru mums jārēķinās. Ar tā palīdzību viegli un ātri iespējams radīt ne tikai gana pārliecinošas esejas, bet atrisināt arī visdažādākos uzdevumus matemātikā un citos priekšmetos.
Turklāt spējas noteikt, vai mākslīgais intelekts konkrētajā mājasdarbā ir vai nav izmantots, ir minimālas un ierobežotas. Mācības klātienē ir vienīgais veids, kā pārbaudīt zināšanas un zināt, ka nekas netiek izmantots, taču arī tas ir arvien grūtāk.
“Otrs jautājums ir, kādā darba tirgū mēs esošos skolēnus palaižam? Kur viņi strādās? Kādas profesijas būs vajadzīgas, un kādas nebūs? Šobrīd to neviens nevar pateikt, ir tikai zināms, ka liela daļa no esošajām profesijām fundamentāli mainīsies, ja ne izzudīs, un vesela cita čupa profesiju parādīsies.
Tātad jautājums ir, kas ir vajadzīgāks – prasme labi darboties ar šiem jaunajiem rīkiem, būt un justies pietiekami profesionāli šajā visā, vai tomēr tā vecā fiziskā zināšana,” pauda Sārts.
Lai gan viedokļi šajā jautājumā dalās, Sārts norādīja, ka, visticamāk, nākotnē vērtīgāka būs spēja savas smadzenes “paplašināt” ar mākslīgā intelekta palīdzību.
Skolotāju vietā mākslīgais intelekts
Nākotnē, visticamāk, mainīsies arī tas, ko šobrīd saprotam ar vārdu “skola”, pauda Sārts.
“Mans pieņēmums ir, ka līdz kādai septītajai astotajai klasei skola varbūt īpaši neizmainīsies, bet es neredzu pamatu, kāpēc lai mūsu tālākā izglītības sistēma saglabātos esošajā veidā un formā.
Spēja individualizēt apmācību dod un dos daudz lielākus efektus nekā tas, ko esam darījuši esošajā klasiskajā izglītībā,” skaidroja Sārts.
Ar mākslīgā intelekta palīdzību nākotnē būs iespējams mācības pielāgot, padarīt individuālas un atbilstošas katra konkrētā bērna spējām, prasmēm un interesēm. Līdz ar to skolotāja kā tāda loma, visticamāk, ar laiku pazudīs, un tā vietā stāsies mākslīgais intelekts, uzskata Sārts.
“Varbūt mums, no Latvijas perspektīvas raugoties, tā nav slikta ziņa, jo vienalga, kur tu dzīvo, piemēram, mazā ciematā pierobežā, kur reizēm ir grūti tikt pie labiem skolotājiem, tu tiksi pie tādas pašas kvalitātes [kā citur]. Tas savā ziņā dod zināmas perspektīvas, un, es teiktu, ka tas nav tālu – spēja to darīt. Četri pieci gadi. Jautājums, vai mēs kā sabiedrība, kā institūcijas būsim tam gatavi un spēsim pielāgoties,” sprieda Sārts.
Mācīšanās nepazudīs
Vienlaikus Sārts uzsvēra, ka, lai gan mākslīgo intelektu nākotnē gan izglītības sistēmā, gan citās jomās neizmantot nebūs iespējams, jo tas būs ērtāk, vienkāršāk un atsevišķās jomās arī ekonomiski izdevīgāk, mācīšanās kā tāda nepazudīs. Mainīsies tikai informācija, kas jāapgūst, un veidi, kādā tā tiek apgūta.
“Es arī esmu, tā teikt, analogā pasaulē dzimis cilvēks, un man liekas, ka ir pareizi trenēt savas smadzenes. Jautājums ir, kas ir tas veids, kas tās trenē?
Klasiski tās būtu jaunas valodas, sarežģīti matemātiski uzdevumi, bet paskaties pasaulē – ne tev īsti vairs valodas droši vien vajadzēs zināt, ne tev vajadzēs šausmīgi sarežģītas matemātiskas problēmas risināt. Droši vien būs jāmeklē balanss. Es uzskatu, ka jaunas, sarežģītas informācijas apgūšana, kaut vai par mākslīgā intelekta jautājumiem, ir vērtība. Varbūt nav obligāti vairs jālasa – mūsdienās ir klausāmās grāmatas, skatāmie blogi, podkāsti un tā tālāk. Tāpēc domājiet par savu nākotni un rēķinieties, ka tā mainīsies, ” aicināja Sārts.
