Jautājums par sekundes desmitdaļām
Mūsdienās neviens sportisks sasniegums, neviena olimpiskā medaļa un pasaules rekords netiek sasniegts bez inženieru palīdzības. Sākot ar sporta apģērbu, beidzot ar tehnisko inventāru – inženieri ar sportistiem strādā roku rokā. Latvijā šo lieliski zinām ar kamaniņu sporta piemēru.
“Viss, kas notiek augstu sasniegumu sportā, tiešām ir pārdomāts līdz vissīkākajai detaļai,” norādīja Rubenis.
Inženieru un citu zinātnieku pienesums mūsdienu sportā ir ārkārtīgi vērtīgs. Ir pagājis laiks, kad, lai jauns sportists sasniegtu tiešām augstus rezultātus, viņa komandā pietika ar vienu speciālistu no konkrētā sporta veida, kas pats ir ar to nodarbojies un tad mēģina to nodot nākošajai paaudzei.
“Vienmēr ir labi, kad ir kāds ar skatu no malas, kurš nav bijis ritenī iekšā un ir spējīgs citādi paskatīties uz lietām, kuras mums ikdienā liekas šķietami pašsaprotamas, bet patiesībā nav,” pauda Rubenis.
Rubenis minēja piemēru no bobsleja – kamaniņu sportā skrūvju, slieču un tiltu daudzums nav mainījies, bet atšķirīga ir šo detaļu izpildījuma kvalitāte un mehānisma sinerģija.
“Katra sīkā detaļiņa pati par sevi ietekmē gala rezultātu. Tas ir tāds kā labs pulksteņa mehānisms. Ja tu tajā ieliec vienu nepareizu zobratu, tad tas tev vairs pareizu laiku nerāda. Tieši tāpat ir ar kamanām. Mūsdienās sportā viena sekundes desmitdaļa izšķir pirmo vai 15. vietu,” skaidroja Rubenis.
Latvija attīstās triboloģija
RTU Metroloģiskās zinātniskās laboratorijas vadītājs Jānis Lungevičs atklāja, ka ar savām tehniskajām zināšanām ir iesaistījies gan kamaniņu sportā, gan bobslejā, gan skeletonā. Viņš ir speciālists triboloģijā – zinātnē, kas atbild par visu, kas saistīts ar slīdēšanu vai neslīdēšanu.
“Šeit ir divi aspekti. Viens ir raksturotās virsmas, kuras slīd – vai tās ir kamaniņas, vai apavu zole, vai kāds cits objekts, kuram vajag vai nevajag saķeri.
Mums ir augstas precizitātes aprīkojums, kas ļauj saprast, cik raupja vai gluda ir šī virsma precīzos skaitļos – tālāk varam analizēt šos datus,” skaidroja Lungevičs.
Otrs būtiskais moments sporta inženieru darbā ir iespēja veikt testus. Līdz šim sporta pasaule balstījās uz to, ka pats sportists testē konkrēto aprīkojumu un sniedz par to atsauksmes, bet mūsdienās ar to nav gana.
“Ir gandrīz neiespējami atrast sportistu, kurš varēs nobraukt desmit identiskus braucienus pēc kārtas. Tad tribologu uzdevums ir radīt [jaunas] ierīces vai izmantot jau esošas, lai, izslēdzot cilvēcisko faktoru, veiktu šos testus. Ja veicam kādu modifikāciju virsmai, mēs varam to notestēt, izslēdzot sportista faktoru,” stāstīja Lungevičs.
Inženieris atklāja, ka tuvākā pusotra gada laikā Latvijā plānots radīt unikālu iekārtu, kurai līdzīgas šobrīd pasaulē ir tikai divas un ar kuru būs iespējams testēt pilna izmēra slēpes, slieces, snovborda dēļus un automašīnu riepas, simulējot dažādus klimatiskos laikapstākļus.
“Mēs varēsim eksperimentus veikt gan +30, gan -20 grādos. Tas būs milzīgs lēciens uz priekšu, jo varēsim tiešām sistemātiski veikt un pārbaudīt dažādus uzlabojumus,” norādīja Lungevičs.
Pēta arī aerodinamiku un kompozītmateriālus
Triboloģija ir tikai viens no zinātnes novirzieniem, kas noder sportā un tiek padziļināti pētīts RTU Sporta tehnoloģiju centrā.
“Ja mēs skatāmies uz tehniskajiem sporta veidiem, tad paralēles visiem ir praktiski vienādas. Viens virziens ir triboloģija, bet sporta inventāru izgatavo no kompozītmateriāliem – tā ir vēl viena sadaļa mūsu pētījumu lokā. Tad vēl, protams, ir viss saistībā ar aerodinamiku un dažādām plūsmām,” stāstīja Rubenis.
Ja kādreiz valdīja uzskats, ka aerodinamiku ir vērts pētīt tikai pie lieliem ātrumiem, jo tikai tad tā ir spējīga ieviest kādus reālus uzlabojumus rezultātā, tad mūsdienās aerodinamika tiek skatīta arī peldēšanas, skriešanas, riteņbraukšanas un daudzu citu sporta veidu kontekstā.
“Runājot par apģērbu, ne tikai pats tekstils spēlē lomu, bet arī vieta, kur ir ielikta šuve, kas tur, piemēram, peldētāju kombinezonu kopā,” stāstīja Rubenis.
