Ir daudz un dažādi iemesli, kāpēc cilvēkiem var būt nepieciešama mutes, sejas un žokļu kaulu operācija. Piemēram, tiek gūta kāda trauma vai ir dažādas saslimšanas. Atlabšanas procesā pēc šādas ķirurģiskās manipulācijas pastāv visai augsti infekcijas riski.
“Šobrīd mutes, sejas un žokļu ķirurģijā tiek izmantotas antibiotikas un materiāli, kurus pēc, piemēram, traumām vai zobu ekstrakcijām ievieto atpakaļ kaulā, lai veicinātu audu atjaunošanos. Tā kā tā ir iejaukšanās organismā, ir ļoti liela varbūtība, ka arī baktērijas dosies uz šo vietu un gribēs kaut ko tur darīt, tāpēc lieto antibiotikas,” skaidroja RTU Biomateriālu un bioinženierijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.
Pacientam tiek izrakstīts antibiotiku kurss, un pēc ķirurģiskās iejaukšanās kādu brīdi ikdienā jālieto medikamenti. Taču no norītās tabletes vien neliela daļa nonāk līdz nepieciešamajai ķermeņa vietai, problēmu skaidroja Dubņika. Lai to risinātu, pētnieces vadībā tiek izstrādāts cits risinājums – jauni biomateriāli, kas gan atjauno audus, gan novērš infekciju veidošanos.
“Mēs strādājam pie mīksta materiāla izveides. Tas ir hidrogēls, kas ir mehāniski izturīgs un spēj gan mehāniski noturēt, gan ir ar antibakteriālo īpašību.”
Lai to paveiktu, tiek izmantots materiāls fibrīns. To iegūst no cilvēka asinīm, un tam, vienkāršoti sakot, tiek pievienotas klāt antibiotikas. Lai gan fibrīnu mutes, sejas un žokļu ķirurģijā izmanto jau labu laiku, materiāls, kurā uzreiz ir iestrādāti arī medikamenti, ir jaunums.
“Mūsu pētījumā ir brīvprātīgie, kas ir piekrituši iesaistīties. Viņi nodod asinis, no kurām mēs iegūstam fibrīnu – daļu, kas sevī satur ļoti, ļoti daudz aktīvās vielas un palīdz pēc tam tālāk ne tikai nodrošināt antibakteriālās īpašības, bet arī savā ziņā sasauc apkārt visas šūnas un “saka” – ir problēma, mēs tagad nākam šeit un risinām,” skaidroja Dubņika.
Šķidrais gēls pēc 15 minūtēm sacietē un izveido kaut ko līdzīgu gumijas lācīša konfektei. Kad kauls ir saaudzis, tukšajā vietā var likt, piemēram, mākslīgo zobu.
“Piemēram, ja pacients ierodas pie ķirurga un viņam ir trauma, tad mūsu materiāls, hidrogēls kopā ar fibrīnu, spēs nodrošināt, ka mēs ne tikai noslēdzam defektu, bet arī nodrošinām nepieciešamo augšanas faktoru piegādi. Firbrīnā ir nepieciešamās cilmes šūnas, kas paātrina dzīšanu,” stāstīja RTU Biomateriālu un bioinženierijas institūta pētniece Karīna Egle.
Pētījumi laboratorijā ilgst jau trīs gadus, un sākotnējie rezultāti ir ļoti daudzsološi. Ja viss izdosies, tad nākotnē – kas gan ir ne ātrāk kā pēc desmit gadiem – cilvēkam pēc mutes, sejas un žokļu kaulu ķirurģiskām manipulācijām vairs nebūs jālieto antibiotikas.
