Mīksto, it kā parasto apģērba gabalu kājai uzaut palīdz projekta vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības un sporta zinātņu fakultātes docente Guna Semjonova. Uz zeķes ārpuses ir piešūtas sešas tādas kā metāliskas pogas, pie kurām piestiprināts pa vienam tievam vadam. Tie kopā savienojas mazā plastmasas kārbiņā, no kuras signāli tiek nosūtīti uz datoru.
“Zeķēs ir integrēti sensori, kuri ir ieadīti iekšā. Šeit ir seši sensori, kuri vairāk ir pie pirkstiem, [kur] veidojas nolasījums, pēdas vidusdaļā un papēdī. Sensors sastāv no diedziņiem, kuri spiediena rezultātā spēj mainīt elektrisko pretestību. Ja mēs uzspiežam uz sensoriņa, redzat, ka mainās…” izrāda Semjonova.
Nostājoties ar kājā uzvilktu zeķi, datorprogrammas grafikā uzreiz parādās izmaiņas sešās līknēs. Ja svars ir sabalansēts pareizi, tātad smaguma centrs atrodas pēdai pa vidu, tad līknes neceļas augstāk par vidējo vērtību.
“Ja man sestais sensors rādīs, ka līkne nemainās, tad es zināšu, ka varbūt es uz papēža nemaz nestāvu, piemēram, kad es taisu pietupienu.”
Zeķes varot būt noderīgas visiem cilvēkiem, bet šajā projektā speciālisti pievēršas līdz 14 gadus veciem Latvijas futbolistiem, kuriem traumatisma risks esot ļoti augsts.
“Caur to nolasījumu un pēdas pozīcijas korekciju, kas attiecīgi ir arī apakšējās ekstremitātes pozīcijas korekcija, mēs varam preventīvi mazināt traumatisma risku un tad attiecīgi arī mazināt gan izmaksas, kas veidojas, lai tās traumas ārstētu, gan arī lai jaunieši labprāt atgrieztos spēlēt un piedalītos savās mīļajās, sirdij tuvajās aktivitātēs,” klāsta Semjonova.
Foto: Viktors DemidovsFoto: Viktors DemidovsFoto: Viktors Demidovs
Ideja radusies Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem jau 2011. gadā. Vairākus gadus vēlāk viņiem pievienojās pētnieki no Rīgas Stradiņa universitātes un Vidzemes Augstskolas. Speciālistu vidū ir arī Latvijas Futbola federācijas fizioterapeits Sergejs Davidovičs.
“Ir lietas, kas ir jāpilnveido. Tagad mēs strādājam pie tā, lai, uzvelkot zeķes, spēlētājs uzvelk arī virtuālās realitātes brilles, un viņš pats redzēs, vai pareizi pilda vingrinājumus. Un tas varētu būt tāds viens galapunkts, kas tiks sasniegts, iespējams, tuvāko divu gadu laikā. Vai tas dos rezultātus, tas jau būs jāskatās ilgākā laika posmā. Jāskatās, kā tās traumas tiek ietekmētas ilgtermiņā, jo ir zināms, ka futbolistu 12, 13, 14 gadu vecumā ir ļoti daudz, bet 15, 16, 17 gadu vecumā vai jaunāki, vai vēl vecāki viņi traumējas, un daži pat arī vairs nespēlē futbolu.
Ir svarīgi, ka mēs visus, cik vien ir iespējams, [varam] pasargāt no traumām. Līdz ar to tas ir ļoti liels solis uz priekšu sporta medicīnā un futbola attīstībā,” teic Davidovičs.
Pētījumā radīti 50 zeķu pāri. Plānots ražot arī plašākam cilvēku lokam, tiesa pagaidām neviens komersants vēl nav izrādījis interesi – atzīst Semjonova, piebilstot, ka ar līdzīgu pētījumu nodarbojas Osakas Universitātē Japānā, kur par Latvijas izgudrojumu interesējas. Lai veidotu iespējamo sadarbību, pētniece šonedēļ plāno doties uz šo tehnoloģiski attīstīto zemi.
