Aptuveni pusmetru plata, tikpat gara un dažus milimetrus bieza, četrstūraina plātne. Tā ir smagāka, nekā izskatās, diezgan blīva, rūgtās šokolādes krāsā, vietām pat nedaudz tumšāka, un ar piedeguma smaržu. Jaunā būvmateriāla paraugs radīts starptautiskajā projektā “BarkBuild”, kura viens no dalībniekiem ir Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts.
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks Jānis Rižikovs Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio
“No bērza tāss pārstrādes produktiem, tas ir, suberīnskābes, kas ir mērķa produkts, ko var izmantot gan pārklājumos, gan impregnēšanai, gan arī kā piedevu saistvielām, lai dotu tām mitruma noturību un labāku plūstamību vai cietēšanas apstākļus, esam radījuši divu veidu saistvielas: viens ir skaidu plāksnēm, otrs – saplāksnim –, impregnēšanas materiālu, pārklājumu, kas ir uz ūdens bāzes; tā šobrīd ir ļoti populāra tēma,” paskaidroja institūta vadošais pētnieks Jānis Rižikovs.
Līdzīgu procesu veicot Somijas zinātnieki, kuri bērza tāss vietā izmantojot egļu mizas. No tām iegūto polifenolisko savienojumu arī varot izmantot materiālu aizsardzībai no mitruma. Inženierzinātņu doktors norādīja, ka pēc abiem procesiem pāri paliek ciets atlikums. Lai gan projektā to neplānoja izmantot, Latvijas un Somijas speciālisti nolēmuši eksperimentēt.
“Zinot, ka abi šie savienojumi ļoti draudzējas savā starpā un reaģē, un varētu palīdzēt viens otram sacietēt, radās ideja tos sajaukt kopā un vienkārši presēt.
Zinot jau mūsu iepriekšējo pieredzi ar to, pie kādām temperatūrām reaģē un sacietē suberīnskābes, un mūsu pieredzi ar to, kādās attiecībās varētu likt kopā, veicām eksperimentu pie dažādām temperatūrām, pie dažādām materiālu attiecībām, un radījām šo plātni, kas, izrādījās, ir ne tikai ar labu mehānisko noturību, bet arī ar mitruma izturību.”
Prese Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio
Preses iekārtā, kas ir krietni lielāka par cilvēka augumu, ievieto būvmateriāla paraugu.
“Ir svarīgi, lai mēs, aizejot pie sadarbības partnera ražotāja, nesabojātu viņu iekārtas. Tāpēc mums jābūt drošiem, ka arī lielākā mērogā strādās šī pati tehnoloģija tāpat kā mazākā mērogā. Šajā angārā mums ir gala pārbaude gan vārīšanas procesiem, gan arī pašas plātņu presēšanas procesiem.”
Gadījumā, ja materiāls izrādās nederīgs, visbiežāk notiek sprādziens – intensīva tvaika izdalīšanās, pastāstīja Rižikovs: “Kad ir lielāks paraugs, blīvāks paraugs, tvaikam no plātnes vidus ir grūtāk tikt ārā presēšanas laikā, tad notiek neliels sprādziens, un plātne saplaisā, izveidojas burbuļi. Te ir tā vieta, kur mēs to varam novērst un pēc tam pielāgot parametrus atkal tālāk, lai neveidotos šie trūkumi. Sanāk gan lietojams produktus, gan droša tehnoloģija.”
Latvijā radīts jauns ekoloģisks un mitrumizturīgs būvmateriāls Foto: Viktors Demidovs / Latvijas RadioLatvijā radīts jauns ekoloģisks un mitrumizturīgs būvmateriāls Foto: Viktors Demidovs / Latvijas RadioLatvijā radīts jauns ekoloģisks un mitrumizturīgs būvmateriāls Foto: Viktors Demidovs / Latvijas RadioLatvijā radīts jauns ekoloģisks un mitrumizturīgs būvmateriāls Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio
Jauno ilgtspējīgo būvmateriālu varētu izmantot fasādēm. Plātnes īpatnējās smaržas dēļ vēl jānoskaidro, vai materiālu var izmantot iekštelpās, sacīja zinātnieks:
“Mēs šīs suberīnskābes varam izmantot kā saistvielu ar jebkādiem atlikumiem. Mums ir pieredze arī ar sēņu audzēšanas substrāta atlikumiem, lai tos pārveidotu vērtīgā biokompozītā, ar salmiem, kaņepju spaļiem un citām biomasām, kas paliek pāri. Jebko var sapresēt. (..) Šis bija tikai viena projekta rezultāts un viens no [rezultātiem], pat varbūt ne pats svarīgākais, bet, kā [astronauts Nils] Ārmstrongs teica: “Mazs solis cilvēkam, liels solis cilvēcei.”
Mums tas likās mazs solis, bet, kopēji skatoties, projektam tas beigās bija liels solis, jo tika izmantoti pilnīgi visi blakusprodukti.
Shēma sagāja, tā teikt, pa nullēm. Nulle emisijas. Tas ir tas, uz ko mēs ejam.”
Par jauno produktu interesējas uzņēmēji. Tiesa, lai materiālu ražotu lielā daudzumā, valstī jāceļ jaudīga ražotne, pauda Rižikovs, lēšot – ja kopīgā sadarbība izdosies, veikalu plauktos būvmateriālu varēs atrast, iespējams, piecu gadu laikā.
