Latvijas Universitātes (LU) pētnieki sadarbībā ar Čalmeras Tehnoloģisko universitāti Zviedrijā izstrādājuši ekonomiskas un vienkārši realizējamas metodes nanostrukturētu topoloģisku izolatoru materiālu sintēzei.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis Donāts Erts sacīja: “Kāpēc parastā metālā ir pretestība? Tāpēc, ka lādiņu nesēji vai elektrodi izkliedējas uz dažādiem defektiem. Viņu noskrējiens ir īss. Ja ir virsmas vadāmība šiem materiāliem, elektroni vai citi lādiņu nesēju ir aizsargāti pret izkliedi. Līdz ar to pretestība un noskrietais ceļš ir daudz garāks.”
Tieši to ir paveikuši mūsu pētnieki, un tas nodrošina, ka šiem materiāliem ir ļoti dažādi pielietojumi.
LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošais pētnieks Raimonds Meija norādīja: “Viņi vada elektrību pa virsmu, bet nevada pa tilpumu, kas ir diezgan unikāla īpašība. Un tad mēs šos materiālus, kuriem izveidojām šīs vienkāršās sintēzes metodes, kas ieguva materiālus ar ļoti labu kvalitāti, varējām pielietot dažādos veidos. Sākās tas ar fundamentāliem pētījumiem, kvantu sūkņiem, kvantu efektu pētījumos un tādās lietās, un pēc tam tas tika arī pielietots enerģētikā.”
Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš vērtēja: “Pētnieki akadēmiķa Donāta Erta vadībā ir izstrādājuši jaunu materiālu uzklāšanas paņēmienu un šo materiālu strukturēšanas paņēmienu, lai veidotu ultraplānas jeb tā saucamās nanokārtiņas. Tās ir nepieciešamas, lai veidotu nanoelektroniskās ierīces ar uzlabotiem parametriem.”
Kvantu un nano ierīces ir viens pielietojums. Otrs virziens ir tos izmantot, lai termoelektrisko siltuma zudumu pārvērstu elektrībā. To ir iespējams paveikt gan ar atšķirīgām ūdens temperatūrām, gan ar ēku sienām.
LZA akadēmiķis Donāts Erts norādīja: “Vairāk orientējāmies uz tādiem pielietojumiem, piemēram, lokani termoelektriski materiāli. Veidojam ģeneratorus, kurus var izmantot, piemēram, uz cilvēka ķermeņa likt lokanus un cilvēka siltumu izmantot, lai ražotu elektroenerģiju, piemēram, kaut kādu sensoru barošanai.”
Savukārt LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošais pētnieks Raimonds Meija vērtēja: “Veiktspēja laboratorijas līmenī ir ļoti laba. Tās pašas masas baterijas var dot lielāku veiktspēju.”
Tas nozīmē – ir iespēja, ka, izmantojot Latvijas zinātnieku atklājumus, kam jau ir reģistrēti septiņi patenti, nākotnē varēs saražot elektroauto baterijas, ar kurām varēs nobraukt lielākus attālumus, kā arī veidot baterijas, kurās uzkrāt, piemēram, saules un vēja saražoto enerģiju, lai to izmantotu brīžos, kad saules vai vēja nav.
