Svarīgākā ziņa Latvijā – milžu apvienošanās
Domājot par to, kas aizvadītajā gadā tehnoloģiju nozarē noticis tieši Latvijā, Asere uzsvēra, ka gada “top” ziņa ir uzņēmumu “Printful” un “Printify” apvienošanās.
“Pārsteigums ne pārsteigums, loģiski vai neloģiski, bet tā ir gada ziņa. Tas ir pats, pats galvenais. Pagaidām vēl īsti, kā jau apvienojot divas lielas organizācijas, oficiāli nekas ļoti daudz nav zināms,” norādīja Asere. Satura un piedāvāto pakalpojumu ziņā pagaidām nekas mainījies nav – abas platformas strādā, kā strādājušas. Asere sprieda, ka, visticamāk, tas būs pāris gadu jautājums, kamēr uzņēmumi apvienosies tā, lai tas būtu redzams arī lietotājiem.
Investīciju ziņā gads bijis mērens
Vēl viens svarīgs aspekts arī šogad bijis investīciju piesaiste Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. “Es izceltu investīcijas. Nav, protams, tik daudz, kā mēs parasti mērāmies ar ārzemēm un tepat Lietuvu un Igauniju, bet kaut kādi 20 miljoni būs – vismaz publiski zināmās summas. Tā kā ir labs gads,” sprieda Asere.
Asere norādīja, ka ap 20 miljoniem investīcijām Latvijas jaunuzņēmumiem izdevies piesaistīt arī iepriekšējos gados, līdz ar to šogad krasas izmaiņas nav bijušas. Ja ņem vērā, ka šo dažu gadu laikā kāpusi inflācija, tad aina jau iezīmējas mazliet drūmāka. Vienlaikus Asere uzsvēra, ka gads vēl nav beidzies.
“Redz, ir baigi interesanti. Pēdējos divus gadus burtiski decembra pēdējā nedēļā kaut kas izšaujas. “Aerones” pirms diviem gadiem tīri tā neko cipariņus smukus ieguva pēdējā [gada] nedēļā. Pagājušogad arī kaut kas vēl bija, man liekas, tas pats “Aerones” kaut ko nocēla burtiski pēdējās dienās. Nu redzēsim,” norādīja Asere.
Vienlaikus uz Baltijas fona Igaunija un Lietuva jaunuzņēmumu vidē Latvijai joprojām ir diezgan krietni priekšā.
Asere pauda: “Ceram uz nākamo gadu. Es gan domāju, ka mums ir ne tikai jācer, bet arī jādara.” Vienlaikus viņa izrādīja prieku par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pausto fokusu uz investīciju piesaisti, līdz ar to, pēc Aseres domām, tas nepaliks nepamanīts arī jaunuzņēmumu vidē.
Solis pretī kosmosam
2024. gada novembrī beidzot arī Latvijā tika atklāts Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesu inkubācijas centrs. Aptuveni 12 uzņēmumiem tā ir iespēja tuvākajos gados saņemt papildu finansējumu, padomus un mentoringu, norādīja Asere.
“Jā, un mums taču tagad ir pirmais kosmosa misijas dalībnieks – “Eventech” uzņēmums tikko veiksmīgi piedalījās un startēja kosmosa misijā “Hēra”,” piebilda Treija.
Tas nozīmē, ka šis gads Latvijai aizvadīts ar zināmu izaugsmi kosmosa nozarē.
Turpinām attīstīt tehnoloģijas militārajā jomā
Aizejošajā gadā Latvija arī spērusi vērā ņemamus soļus uz priekšu jautājumos par 5G tehnoloģijām militārajā jomā, droniem.
Arī programmatūras izstrādes jaunuzņēmums “Exonicus” turpinājis veiksmīgi attīstīties, izstrādājot virtuālās realitātes brilles un citus apmācību risinājumus militārās medicīnas jomā. Asere norādīja, ka līdz šim rūpīgi sekojusi līdzi uzņēmuma attīstībai un izmēģinājusi visas brilles, taču šoruden izmēģinātās bijušas patiesi iespaidīgas. “Beidzot bija tā, ka tas produkts ir vienkārši kolosāls, izaugsme ir fantastiska. Es biju ļoti pārsteigta un priecīga redzēt, cik smuki tas izskatās,” stāstīja Asere.
Skutelis savukārt piebilda, ka šogad labi gājis arī Latvijas uzņēmumam “Mikrotīkls” (“MikroTik”). “Lai arī tiešā veidā viņi nav atzīmējušies pie kaut kādiem militāriem projektiem, tomēr kā uzņēmums viņi joprojām ir veiksmīgi, turpina attīstīt savu produktu klāstu, un agrāk vai vēlāk, tiešāk vai netiešāk, viņu komunikācijas risinājumi, aparatūra, programmatūra ir nozīmīga arī militārā jomā. Tā kā – malači “Mikrotīkls”! Turklāt atkal jau kārtējo gadu viņi ir arī ziedojuši ievērojamas summas,” stāstīja Skutelis.
Vērā ņemami ir arī Latvijas sasniegumi un izstrādātie rīki kiberdrošības jomā, turklāt ne tikai militārajā nozarē, bet arī ikdienas lietošanai.
“Jāpiemin noteikti “Cert.lv” izstrādātais DNS ugunsmūris, kas kā mobilā lietotne ir burtiski šajās nedēļās kļuvusi pieejama “Android” un “Iphone” viedtālruņiem. Tas palīdzēs gan pret krāpnieciskajām saitēm, piemēram, banku lapu viltojumiem, gan arī krāpnieku telefonu zvaniem. Es tiešām rekomendēju to uzstādīt savos telefonos,” norādīja Skutelis.
Ierīces turpina ienākt ikdienā
Turpinot sarunu par jaunām ierīcēm un to izmantošanu tehnoloģiju pasaulē 2024. gadā, protams, jāpiemin, ka beidzot arī vairākos Latvijas restorānos šogad parādījās roboti – viesmīļi, kas kursē starp galdiņiem un savāc tukšās paplātes.
Tāpat visi noteikti pamanīja, ka policija savā ikdienas darbā vairāk sākusi izmantot dronus, ar kuriem ķerstīt ātruma pārkāpējus. Arī tas tomēr ir solis tehnoloģiju virzienā.
Pasaules kontekstā šogad liela aktualitāte bija gudrie gredzeni, kas mēra ikdienas aktivitātes, analizē miegu un citus aspektus. Arvien pieejamāki kļuvuši arī dažādi sensori, kas mēra, piemēram, cukura līmeni.
“Man liekas, ka visas šīs ierīces ienāk tādā ikdienas lietotāja dzīvē arvien vairāk. Mēs iemācāmies patērēt datus, ko mums tās ierīces piedāvā – visus gulētiešanas un ēšanas datus. Es ceru, ka tas ir ieguldījums mūsu ilgākā dzīvošanā un noteikti arī veselības uzlabošanā,” pauda Treija.
Pasaulē kopumā šis bijis mākslīgā intelekta gads
“Svarīgi saprast, ka Latvija ir maziņa un, tā kā mūsu iekšējais tirgus ir maziņš, mēs esam ārkārtīgi atkarīgi no globālajām ekonomiskajām tendencēm, un globālās ekonomiskās tendences tehnoloģiju jomā rāda, ka mēs esam tādas spirāles apakšdaļā šobrīd. Bija milzīgs uzrāviens tehnoloģiju jomā Covid-19 gados, kas ļoti atsaucās bilancēs arī daudziem vietējiem IT uzņēmumiem, kas strādā uz ārzemēm, bet tagad viss ir “smuki” pieklusis. Gaidām nākamo uzrāvienu,” kopējo pasaules ainu iezīmēja Skutelis.
Pasaules lielajos tehnoloģiju uzņēmumos šogad piedzīvotas gan lielas atlaišanas, gan dažādas citas pārmaiņas. Vienlaikus arī milzīga izaugsme, cilvēku ikdienā ienākot mākslīgā intelekta tehnoloģijām. “Manā ieskatā 2024. gads ir pilnīgi un absolūti mākslīgā intelekta gads,” sacīja Skutelis, pieminot virkni milžu, kas darbojās šajā laukā, piemēram, “Open AI”, “Microsoft”, “Google”, “Perplexity”, “Claude”. “To novērtējumi burtiski dažu darbības gadu laikā ir mērāmi miljardos, finansējumu viņi piesaista vājprātīgos apjomos,” viņš vērtēja.
Šobrīd teju katrs mēģina nokost kādu gabalu no mākslīgā intelekta pīrāga, jo šī joma joprojām ir gandrīz nekontrolēta un pilnīgi jauna.
“Otra blakus stāvoša lieta ir procesi, mikroshēmas – “NVIDIA” slavas gājiens. “NVIDIA” bija pareizā momentā ar pareiziem produktiem un ir kļuvusi par kā kurā brīdī, bet principā par pasaules vērtīgāko uzņēmumu,” norādīja Skutelis.
