#DigitālāsBrokastis
“Radio Naba” un “Latvijas Radio 1” raidījums “Digitālās Brokastis” – Tava iknedēļas tehnoloģiju ziņu deva. Tehnoloģijas, digitālā kultūra un trendi, gadžeti un to apskati, kā arī sociālo tīklu jaunumi. Tiešraidē “Digitālās Brokastis” dzirdamas “Radio Naba” un “Latvijas Radio 1” ēterā katru piektdienas rītu 10.05.
Podkāsta formātā raidījums klausāms visās lielākajās straumēšanas platformās:
1. Latvijas mobilo sakaru operatoru cīņa ar telefonkrāpniekiem
Latvijas mobilo sakaru operatori “Bite”, LMT un “Tele2” strādā pie tā, lai novērstu krāpnieciskus telefona zvanus.Kā noskaidroja raidījums “Digitālās brokastis”, visi trīs operatori strādā pie tā, lai bloķētu numurus, kas zvana no ārzemēm, bet ar tehnoloģiju palīdzību maskējas aiz Latvijas telefona numuriem.
Klientiem nekādas papildu darbības speciāli nav jāveic, jo bloķēšanu operatori veic savā pusē, taču “Digitālās brokastis” aicina izmantot arī “Block” jeb bloķēšanas funkciju telefonā, ja tomēr kāds no krāpniekiem jūs sazvana.
Klienti bieži saņem zvanus it kā no policijas vai banku darbiniekiem. Visbiežāk to dara krāpnieki no ārvalstīs ierīkotiem zvanu centriem, izejošā zvana numurus piesedzot ar reāliem numuriem. “Krāpnieki ir tik rafinēti, ka atraduši veidus, kā izmantot numurus, kas ir līdzīgi vai pat tādi paši kā policijas iecirkņiem vai banku informatīvajiem numuriem, tādējādi vairojot uzticību,” skaidroja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Reinis Pudāns.
Savukārt LMT Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis aicināja nezaudēt modrību: “Neviens aizsardzības risinājums nav pilnīgi drošs – krāpnieki var izmantot ārvalstu numurus, reālus citu operatoru mobilos numurus. Diemžēl esošie tehnoloģiskie risinājumi un globalizācija rada plašas iespējas krāpniekiem izpausties. Iesakām cilvēkiem nebūt lētticīgiem un uzmanīties saziņā ar nepazīstamiem numuriem, un nekādā gadījumā sarunā nedrīkst atklāt zvanītājam savus e-identifikācijas datus vai jebkādus citus personas datus.”
Gan LMT, gan “Tele2” aicināja arī varasiestādes vairāk pievērst uzmanību negodprātīgajiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri piegādā krāpnieciskos zvanus. Kā uzsver Oskars Firmanis, Tele2 Sabiedrisko attiecību vadītājs: “Būtiski, lai ir spēcīgs valstisks regulējums, jo krāpniecības mazināšanā ir jāiesaista visi telekomunikāciju tirgus spēlētāji. Šobrīd ir ap 100 operatoriem, kas nodarbojas ar starptautiskajiem sakariem.”
Kā liecina “Bite Lietuva” pieredze, pirmajās divās nedēļās tika bloķēti vairāk nekā 70 000 krāpnieciskie zvani, kas adresēti šī operatora klientiem.
2. “Google” saņem “pērienu” par publicēto mākslīgā intelekta (MI) rīka neprecizitāti
“Google” saskārusies ar turbulenci, publicējot jaunos mākslīgā intelekta ģenerētos meklēšanas pārskatus, kurus publiski kritizējuši eksperti neprecīzo un bezjēdzīgo atbilžu dēļ. Eksperti un citi plašsaziņas līdzekļi pauž bažas par “Google” pārgalvīgo pieeju, laižot klajā nepabeigtus un nepārbaudītus rīkus.
MI radītie pārskati “Google” meklētājā ir radījuši dažnedažādus pekstiņus, sākot no ieteikumiem liet līmi uz picas un akmeņu ēšanu līdz sagrozītiem faktiem, piemēram, ka Baraks Obama esot bijis pirmais musulmaņu izcelsmes ASV prezidents. No vienas puses it kā smieklīgi, taču no otras – ļoti satraucoši, ņemot vērā, ka uz “Google” meklētāja rezultātiem paļaujas miljardiem cilvēku.
Lai gan “Google” cenšas izķert nepareizās atbildes un uzlabot sistēmu, taču šī nav pirmā reize, kad kompānija saskaras ar problēmām, steidzīgi publicējot nepārbaudītus mākslīgā intelekta rīkus. Uzņēmums jau iepriekš apturēja “Gemini” tērzēšanas robotu, jo tas ģenerēja neprecīzus attēlus, un saskārās ar akciju vērtības kritumu “Bard” čatbota dezinformācijas dēļ. Lai mākslīgā intelekta rīkiem ir potenciāls, šīs kļūdas norāda uz vajadzību pēc papildu testēšanas pirms to nonākšanas pie lietotājiem, secināja izdevums “Search Engine Journal”.
3. Zinātnieki izstrādā aktīvo skaņu slāpējošo audumu
Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētnieki ir izstrādājuši jauna veida auduma prototipu, kas ar var aktīvi novērst troksni. Audumā ir iekļautas mikroskopiskas pjezoelektriskās šķiedras, kas ļauj radīt skaņas viļņus, kas efektīvi izslēdz nevēlamo troksni. Kontrolētā vidē zinātniekiem izdevies samazināt skaņu pat par 65 decibeliem.
Šīs tehnoloģijas pielietojums ir plašs. Iedomājieties lidmašīnu kabīnes, kas izklātas ar šo audumu, radot klusāku un ērtāku lidojumu. To var izmantot arī austiņās vai ausu aizbāžņos, lai nodrošinātu izcilu trokšņu slāpēšanu, vai pat iekļaut apģērbā, lai nodrošinātu personisku skaņas barjeru trokšņainā vidē.
Lai gan tehnoloģija ir daudzsološa, tā joprojām ir attīstības sākumposmā. Pētnieki pašlaik strādā pie tā, lai audums būtu plānāks un elastīgāks ikdienas lietošanai, kā arī risina citus jautājumus, tomēr par spīti tam slāpējošajam audumam ir potenciāls mainīt veidu, kā mēs ikdienā uztveram skaņu, vēstīja “Techspot”.
4. Interneta kabelis starp Austrāliju un Āfriku
Tehnoloģiju uzņēmums “Google” sper būtisku soli interneta savienojamības uzlabošanā Āfrikas kontinentā. Tehnoloģiju gigants paziņoja par plāniem izveidot pirmo zemūdens optiskās šķiedras kabeli, kas tieši savienotu Āfriku un Austrāliju. Šis kabelis ar nosaukumu “Equiano” ievērojami palielināšot interneta ātrumu un pieejamību visā Āfrikas kontinentā.
“Equiano” savienojums būs pieejams vairākās Āfrikas valstīs, tostarp Dienvidāfrikā, Nigērijā, Namībijā, Santomē un Prinsipi un citur. Projekts ir “Google” un vairāku Āfrikas telekomunikāciju operatoru sadarbība, kura mērķis ir pārvarēt digitālo plaisu starp Āfriku un pārējo pasauli. Pašlaik Āfrika ir atkarīga no kabeļu tīkla, kas tiek izvadīts caur Eiropu vai Āziju, kā rezultātā interneta ātrums ir lēnāks un izmaksas ir augstākas. Paredzams, ka “Equiano” kabelis sāks darboties līdz 2025. gadam.
Šis projekts ir nozīmīgs solis Āfrikas digitālās infrastruktūras attīstībā. Uzlabota piekļuve internetam var sniegt kontinentam daudzus ieguvumus, piemēram, veicināt ekonomisko izaugsmi, atvieglot piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei un dot iespēju inovācijām. Tomēr daži eksperti brīdina, ka projekta izdošanās būs atkarīga no interneta piekļuves nodrošināšanas visiem iedzīvotājiem, ne tikai tiem, kas atrodas lielākajās pilsētās, vēstīja “Techspot”.
5. Īlons Masks piesaista sešus miljardus ASV dolāru superdatora izbūvei
Īlons Masks, tehnoloģiju magnāts, kurš pazīstams saistībā ar “Tesla”, “SpaceX” un “X” zīmoliem, uzsācis milzīgu projektu – viņš grasās būvēt superdatoru, kas īpaši paredzēts viņa mākslīgā intelekta uzņēmumam “xAI”. Superdators, kas jau nodēvēts par “skaitļošanas gigafabriku”, būs noderīgs, lai apmācītu nākamo “xAI” mākslīgā intelekta tērzēšanas robota “Grok” versiju, kas pašlaik ir integrēts sociālo mediju platformā “X”. Masks ieceres realizācijai piesaistījis sešu miljardu ASV dolāru finansējumu.
“Grok” trešajai versijai esot nepieciešams piecas reizes vairāk jaudas nekā tā priekšgājējam “Grok 2”. “xAI” iecerējuši superdatoru uzbūvēt no 100 000 “NVIDIA” jaunajām “Blackwell” videokartēm. Vērienīgais projekts notiek izaicinājumiem pilnā laikā. Maska elektrisko transportlīdzekļu uzņēmums “Tesla” nesen saskāries ar grūtībām, dažiem investoriem paužot bažas par pārlieku lielu fokusu uz mākslīgā intelekta attīstību uz “Tesla” rēķina. Savukārt “Grok”, kas iecerēts kā rīks, lai sniegtu lietotājiem dziļāku izpratni par aktuālajām tēmām sociālajā tīklā “X”, kritizēts par tā netīšu lomu dezinformācijas izplatīšanā.
Par spīti šķēršļiem, Masks joprojām ir optimistisks par “xAI” un superdatora nākotni. Viņš paredz, ka superdators sāks darboties līdz 2025. gada rudenim. Superdatora milzīgā jauda varētu atšķirt jaunu lapu “xAI” izaugsmē, potenciāli mainot veidu, kā “X” lietotāji izmanto sociālo tīklu.
