Mākslīgais intelekts – praktisks, bet dārgs
Mākslīgā intelekta integrācija dažādās ierīcēs ir viena no vadošajām tendencēm, kas ievieš būtiskas izmaiņas sadzīves tehnikas un elektronikas nozarē. Ne velti viens no zīmolu saukļiem, nākot iekšā “Messe Berlin” izstāžu pilsētiņā, bija “AI for all” jeb “Mākslīgo intelektu visiem”! Kā izstādē pieredzējām kopā ar raidījuma Latvijas Radio raidījuma “Digitālās brokastis” kolēģi Rihardu Blesi, mākslīgais intelekts vairs nav tikai futūristiska vīzija, bet gan reāla un taustāma realitāte, kas tiek iebūvēta arvien vairāk visdažādākajās ierīcēs. Cik derīgs tas ir, tas gan var atšķirties no katra cilvēka individuālajām vajadzībām un paradumiem.
Neparastāks piemērs bez putekļsūcējiem, kas atpazīst grīdas virsmu, un plītīm, kuras zina, cik brūnu cept tevis sagatavoto picu, bija gudrais mājas asistents “LG” robots “Q9” ar iebūvētu “ChatGPT-4”. Tas lieliski ilustrē tendenci arvien vairāk ierīcēm spēt atbildēt ne tikai uz faktuāliem jautājumiem, bet arī veikt vienkāršus uzdevumus un varbūt pat saprast konkrētā tehnoloģijas lietotāja dzīves kontekstu. To pašu varam novērot arī jaunākajos automobiļos, piemēram, pārskatāmā nākotnē “Renault” grasās savās automašīnas viedo asistenu “Reno” apbruņot ar “ChatGPT” spējām, un to pašu dara arī “Volkswagen”, “Mercedes”, “Peugeot” un citi.
Vēl viens spilgts piemērs ir viedās mājas pārvaldības sistēmas, kuru izstrādē metušies kā “Samsung”, tā “LG” un “TCL”, kā arī citi. Sistēma ar mākslīgā intelekta spēku optimizē enerģijas patēriņu, ņemot vērā laikapstākļus, elektrības cenas biržā un lietotāja paradumu vēsturi, tādējādi palīdzot ietaupīt naudu, tīrīšanas līdzekļus un citus resursus.
Kur vienkārši gudri uzrakstīts algoritms, kur tiešām intelekta pazīmes – to rādīs tikai laiks!
LG mājas elektrības pārvaldība. Foto: Artis Ozoliņš
Piedāvājums ietaupīt gan neapstājas mājas līmenī, bet novērojams arī konkrētās ierīcēs. Pat veļasmašīnas, piemēram, “Hisense” modelis, izmanto gudru algoritmu, lai noteiktu tajā ielikto drēbju veidu un svaru. Tas to dara interesantā veidā: pēc tam, kad drēbes ir ievietotas un aplietas ar ūdeni, veļasmašīna izmēra, cik daudz ūdens notecējis tās apakšā un no tā aplēš, vai ievietota vilna, sintētika vai citi audumi. Tālāk jau veļasmašīna optimizē pašu mazgāšanas procesu, samazinot ūdens un mazgāšanas līdzekļa patēriņu.
Hisense veļasmašīna un žāvētājs. Foto: Artis Ozoliņš
Šie un citi piemēri skaidri parāda, ka mākslīgais intelekts vairs nav tikai nākotnes fantāzijas, bet jau kļuvis par… luksusa preci. Protams, tas uzlabo ierīču funkcionalitāti, vairo energoefektivitāti un padara lietotāja pieredzi baudāmāku, bet vismaz pagaidām patērētājam ir jābūt gatavam atvērt maciņu, ja savu dabisko intelektu gribas atpūtināt. Turklāt, lai arī joprojām pastāv bažas par datu privātumu un drošību, ražotāji aktīvi strādā pie risinājumiem, kas ļautu mākslīgā intelekta modeļus ievietot pašās ierīcēs, nevis tikai mākonī, tādējādi mazinot risku, ka sensitīva informācija nonāktu trešo personu rokās.
Rūpes par planētu – kura atbildība tā ir?
Energoefektivitāte un ilgtspēja ir tēmas, kas IFA izstādē ir klātesošas jau gadiem, taču, ja pērn stendos daudz vairāk redzējām skaļus virsrakstus un kartona iepakojumus, šogad zaļums ir vairāk “ieausts” jau reālā pelietojumā. Skaidrs, ka neviens nav atcēlis atvadas no plastmasas, taču rūpes par vidi varēja vairāk sajust mazākā resursu patēriņā – vai nu elektrības, ūdens, mazgāšanas līdzekļa vai tamlīdzīgi.
Šī tendence ir īpaši izteikta sadzīves tehnikas segmentā. Labs piemērs tam ir “Vestel” veļas mašīna ar “RainFall” jeb krītošā lietutiņa tehnoloģiju. Ideja gaužām vienkārša: tā vietā, lai ūdeni un mazgāšanas līdzekli vienkārši ielaistu veļas mašīnas tvertnē, to uzsmidzina no augšas, pārklājot drēbes vienmērīgi. Klāt ar mērtrauku gan neesmu stāvējis, bet ražotājs sola samazināt ūdens un enerģijas patēriņu par 65%. Un līdzīgus piemērus ar resursu dozēšanu varēja redzēt kā “Siemens”, tā “Bosch”, kā “Samsung”, tā “Miele”, “AEG”, “Midea” un citos stendos.
“Vestel” veļasmašīna ar Rainfall tehnoloģiju Foto: Artis Ozoliņš
Savukārt “LG” zaļās mājas koncepts šogad parāda, kā MI nākotnē varētu efektīvi pārvaldīt un sadalīt no paneļiem iegūto saules enerģiju. Nevajadzēs vairs pašiem likt lietotņu iestatījumos laiku, kad lādēt elektroauto, bet gan šo darbu uzticēt MI. Turklāt “Siemens” sola, ka līdzīga sistēma varētu tvert īsto mirkli enerģijas biržās un lietot elektrību, kad cenas ir zemākas, lai īstajā laikā ieslēgtu trauku mazgājamo mašīnu, kur esi jau ielicis netīros traukus.
“Siemens” veļasmašīnas lietotne. Foto: Artis Ozoliņš
Un pat tik konservatīvā iekārtā kā ledusskapis ir ko izzaļināt! “Liebherr” nāca ar stāstu par to, ka nākotnē auksto skapju ražošanā izmantos videi draudzīgākus risinājumus – izolācijai uzņēmums piedāvā izmantot samaltus lavas akmeņus ķīmisko putu vietā.
Protams, neiztikt arī bez kurioziem piemēriem! Atgriežoties “Vestel” stendā, varēja aplūkot interesantu krēmkrāsas sadzīves tehnikas līniju. Ar ko tā īpaša? Tās korpusu izgatavošanā izmantoti olīvu kauliņi! Tas tik liek domāt, vai tie kauliņi, ko nevērīgi izspļaujam uz uzkodu šķīvja, patiesībā nav zaļais zelts.
Bet, ja nopietni, tad šie piemēri liecina, ka ražotāji reaģē uz tirgus pieprasījumu, uz cilvēku labajiem nodomiem būt “zaļākiem”, taču tie nebaidās arī rūpes par taupīšanu likt uz patērētāja pleciem. Gribi būt zaļi domājošs? Tērē mazāk ūdeni! Gribi veļasmašīnu, kas uz pusi samazinās veļas pulvera izmaksas? Tad esi gatavs maksāt vairāk par iekārtu, kas to paveiks!
“Liebherr” vulkānisko iežu izolācija. Foto: Artis Ozoliņš
Ar ko savienota tava gudrā māja
Stāstā par elektroenerģijas taupīšanu jau nedaudz minēju savienojamības un viedās mājas ekosistēmas tendenci. Un teju kā jau pieminētā trakā profesora Brauna miteklī tehnoloģijas vairs nedarbojas izolēti, bet gan veido sarežģītus tīklus, kas ļauj ierīcēm sazināties un sadarboties, radot lietotājam ērtāku un personalizētāku pieredzi. Vai vismaz sajūtu par to.
Pirms diviem gadiem vārds “Matter” ienāca “IFA” izstādē kā uzmācīgs ods – to līmēt uz sava stenda bija goda lieta. Tas nozīmēja, ka nākotnē mūsu ražotās ierīces spēs “sarunāties” arī ar citu zīmolu ierīcēm un savstarpēji mijiedarboties. Arī šogad sešu burtu kombinācija bija klātesoša, taču drīzāk šķita, ka ir paslepus sākusies jauna cīņa – ievilināt cilvēku tieši savā ekosistēmā. Par to iestājās “Samsung” ar “Smarthings”, “LG” ar “ThinQ” un ārpus izstādes robežām arī “Apple” un “Google” ar savu “Home” lietotni. Te gan viedo māju entuziasti teiks, ka trešo pušu gudrās mājas sistēmas kā “Zigbee” vai “Home Assistant” ir labāka izvēle, bet šoreiz stāsts nav par to.
Izstādē Berlīnē novērotā tendence arī rāda, ka, iekārtām kļūstot pieejamākām, nākotnē mūsu mājas un ierīces būs vēl vairāk savstarpēji saistītas, radot personalizētu un “inteliģentu” vidi, kas pielāgojas mūsu vajadzībām un vēlmēm. Viedās mājas kļūs par normu, nevis turīgo cilvēku privilēģiju, un savienojamība būs galvenais faktors, kas noteiks tehnoloģiju veiksmi tirgū.
Līdz ar to katram atliek atbildēt uz jautājumu, ar kura zīmola ekosistēmu vēlas savienot savu maciņu.
Ekrāni! Ekrāni! Ekrāni! Lieli un maziņi!
Displeju un vizuālo risinājumu attīstība ir vēl viens segments, kas vienmēr izceļas izstādē šogad, demonstrējot, kā tehnoloģijas vēl joprojām cenšas atrast jaunus veidus, lai padarītu mūsu ikdienu krāsaināku. Displeju bija daudz, un tie bija dažādi!
TCL gleznu TV Foto: Artis Ozoliņš
Personīgi spilgtākā ekrānu pieredze šogad bija “Samsung” hallē, kur dzīvē izdevās apskatīt caurspīdīgos ekrānus. Taisnības labad tie iznāca jau gada sākumā un pirmie ar tiem pārsteidza “LG”, taču klātienes efekts bija iespaidīgs. Varēja novērtēt trīs dažādus pielietojumus.
Pirmkārt, zooloģiskā dārza aizsargstikls, kas ne tikai pasargā no reptiļu ķetnām, bet arī uz caurspīdīga stikla spilgti krāsainā izpildījumā parāda, ko četrkājainais draugs ēd, kur piedzimis u.tml. Otrkārt, muzeja vitrīna, kur uz visām četrām plaknēm ekrāns atrādīja, kā oriģināli izskatījās vāze, kuras lauskas stāvēja vitrīnas vidū. Un, treškārt, akvārijs, kurā peldēja digitālas zivtiņas, kas nākotnē var aizstāt dzīvās, paglābjot tās no dažreiz bēdīgā likteņa tikt pārbarotām. Atlika vien brīnīties, kā tehniski tas ir iespējams.
“Samsung” caurspīdīgie ekrāni “Transparent Microled” 0min
Tehnoloģiju ražotāji “Hisense” un “TCL” nepalika atbildi parādā un atrādīja jaunas un uzlabotas videobrilles, kas ļauj skatīties filmas un seriālus jebkurā vietā, izmantojot projicēšanas tehnoloģiju. Tās varēja pievienot gan spēļu konsolei “PlayStation”, gan datoram un telefonam, kas liecina, ka displeji nākotnē varētu būt vēl mazāk piesaistīti tradicionālajiem ekrāniem. Patīkami pārsteidza briļļu izšķirtspēja, bet neatbildēti palika jautājumi, vai skaņas baudījums būtu līdzvērtīgs austiņām un cik ātri nogurtu mūsu acis.
“TCL” “RayNEO air 2s” 0min
Acis gan sola saudzēt jaudīgi lāzerprojektori, un tie arī bija visu lielo zīmolu klāstā. Joprojām gan attēla dzidrumam vajag kārtīgu, gludu un baltu sienu, bet, ja tā ir pieejama, tad attēls ir teju tikpat labs kā uz glancēta ekrāna. Un, kā sola mārketinga saukļi, acis būšot priecīgākas, nekā skatoties parasto televizoru, jo ir mazāks izstarotās zilās gaismas daudzums.
Bet displeju inovācijas nebeidzas pie jauniem formātiem. Arī tradicionālie televizori piedzīvo pārmaiņas, piemēram, kļūstot par mākslas objektiem, kas izslēgtā režīmā rāda gleznas, kā to aizsāka “Samsung” un tagad demonstrēja arī “Hisense” un “TCL” modeļi. Un pat viedtālruņu ekrānos var izgudrot ko jaunu, piemēram, “TCL” “50 Pro NxtPaper 5G”, cenšas imitēt e-lasītāju pieredzi, piedāvājot īpašu ekrāna pārklājumu un pielāgotu ekrāna krāsu profilu, kas varētu atvieglot garu tekstu lasīšanu un mazināt acu nogurumu.
TCL 50 Pro NxtPaper 5G Foto: Artis Ozoliņš
“Hisense” lāzerprojektors. 0min
Šie piemēri liecina, ka displeju tehnoloģijas attīstās strauji un ekrānu mums apkārt būs arvien vairāk. Nākotnē varam sagaidīt vēl vairāk inovatīvu un interaktīvu risinājumu, kas mainīs mūsu uztveri par pasauli un to, kā mēs mijiedarbojamies ar informāciju. Taču kurš to varēs atļauties un ko par to teiks mūsu jau tā ekrānu nogurdinātās acis?
Ko vēlies Ziemassvētkos? Varbūt robotu?
Ledus ir sakustējies. Ja padomājam, tad roboti jau tagad ir masveidā ienākuši mūsu ikdienā. Protams, es runāju par robotu putekļsūcējiem, no kuriem vairums aizvien ir diezgan primitīvi, bet tas drīz varētu mainīties, mūsu ikdienā ienākot robotiņiem asistentiem, robotsuņiem un pat cilvēkiem līdzīgiem humanoīdu robotiem! IFA bija apliecinājums tendencei, ka robotika vairs nav tikai zinātniskās fantastikas tēma, bet plaša patēriņa segments.
Vienā no stendiem bija satiekami robotu tehnoloģiju “Unitree” četrkājainie draugi – no universālā robotsuņa “Go2” līdz pat īpaši pielāgotajam “Go2-W” ar riteņiem, kas spēj pārbraukt un pārkāpt dažādus šķēršļus un pat izpildīt trikus. Kam tādi vajadzīgi? Robotsuņiem atrisinot pārvietošanās izaicinājumus, to pielietojuma iespējas kļūst ļoti plašas, jo, kā jau redzēts dažādos ziņu virsrakstos, tie var krāmēt kastes, kalpot kā teritorijas apsargi un pat doties kaujaslaukā, lai tiktu galā ar mīnām un karotu cilvēku vietā.
“Unitree” robotsuns uz riteņiem. Foto: Artis Ozoliņš
Mazāk draudīgi izskatījās “LG” prezentētais “Q9” robotiņš, kas līdzinājās “PlayStation 5” spēles “Astro Bot” galvenajam varonim. Tas grib ne tikai sadarboties ar gudrās mājas ierīcēm, bet arī sarunāties, izmantojot “ChatGPT” sniegtās iespējas. Tam esot pat video sensori, lai atpazītu sejas un sekotu saimniekam, radot iespaidu par dzīvīgāku mijiedarbību. Kopā ar līdzīgas idejas “Samsung” dzelteno robotu “Ballie” tie iezīmē tendenci, ka robotiņi-asistenti kļūst arvien zināšanām bagātāki un spēs veikt arvien sarežģītākus uzdevumus. Vai tie ieņems tikpat nozīmīgu lomu kā putekļsūcēji un trauku mazgājamās mašīnas? Laiks rādīs!
Samsung Ballie robots (samontets) 0min
Savukārt uznāciena laiks bija “Neura” prezentētajam humanoīda robotam “4NE1” (saīsinājums no for anyone jeb – domāts visiem). Lai gan izstādē tas stāvēja mūsu priekšā vēl prototipa stadijā, tomēr raisīja garāmgājējos lielu interesi ar savu cilvēkam līdzīgo izskatu. Izstrādātāji, kas metušies uz vienu roku ar tehnoloģiju goliātu “NVIDIA”, skaidro, ka nākotnē tam ir potenciāls veikt cilvēkam noderīgus uzdevumus, piemēram, veļas mazgāšanu un gludināšanu. Vai tas spēs iebuktēt manas bikses?
Lai arī šie roboti vēl nav gatavi masveida ražošanai, tie sniedz intriģējošu ieskatu nākotnē, kur roboti varētu atbrīvot cilvēkus no ikdienas sīkajiem darbiem, ļaujot vairāk laika veltīt radošākām aktivitātēm un laiskai atpūtai. Bet vai mēs tiem uzticētu bērnu pieskatīšanu?
Visbeidzot, lai pavisam neapdalītu robotus-putekļsūcējus, jāpiemin, ka arī šajā segmentā bija novērojama daudzveidība un inovatīvas pieejas. Dažādi risinājumi grīdas mazgāšanas birstēm – gan rullē, gan rotē. Jaunas pieejas netīro tvertņu iztīrīšanai, piemēram, “Roborock” risinājums, kur pats robots stacijā tiek “izsūkts”, netīrumi nonāk tvertnē un pēc tam jau atkritumu maisiņā, ko viegli var izmest. Un roboti lēnām mācās kāpt! Putekļsūcējs no “Dreame” pagaidām var pakāpties pāri slieksnim ar kājiņām, kas paceļ to augstāk. “Brāļi” zāles pļāvēji ar sešiem riteņiem spēj nopļaut paugurus un slīpas virsmas.
“Roborock” putekļsūcēju slotiņas. Foto: Artis Ozoliņš
Lielās tehnoloģiju izstādes atklāj tehnoloģiju attīstības latiņas, kur robežas starp zinātnisko fantastiku un realitāti saplūst. No mākslīgā intelekta, kas sola atvieglot mūsu ikdienu, līdz pat robotiem, kas varētu pārņemt ne tikai mājas darbus, bet arī rūpnieciskus uzdevumus un pat militāras operācijas. Ne vienmēr prezentētais nonāk līdz gala patērētājam, taču noteikti tas rada jautājumus, kur atbildes jāmeklē mums pašiem. Vai kā sabiedrība un kā indivīdi esam gatavi šādai integrācijai? Vai vispār gribam, lai tā ir mūsu realitāte? Vai spēsim izmantot šīs tehnoloģijas atbildīgi, lai tās kalpotu cilvēces labā, nevis radītu jaunas problēmas? Un vai esi gatavs pavērt maciņu plašāk?