Cīņā ar šādiem krāpniekiem talkā nāk gan mobilo sakaru operatori, kuru iespējas ir ierobežotas, gan Kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV izstrādātais “DNS ugunsmūris”, ko ikviens bez maksas var uzstādīt savā viedtālrunī.
CERT.LV kiberdrošības eksperts Armīns Palms skaidroja, ka “DNS ugunsmūris” var pasargāt no krāpnieku zvaniem un neļaus apmeklēt kaitnieciskas interneta vietnes: “Iekšējo procedūru rezultātā mēs pārbaudām telefona numuru, un, ja šis numurs izrādās krāpniecisks, mēs viņu ievietojam sarakstā, kā rezultātā, ja krāpnieks mēģinās sazvanīt lietotāju, kurš lieto “DNS ugunsmūra” aplikāciju, viņš viņu nevarēs sasniegt. Pats lietotājs varēs redzēt, ka šāds numurs viņu mēģināja sazvanīt.”
Arī mobilo sakaru operatori izmanto dažādus drošības risinājumus. “Tele2” ieviesis sistēmu, kas kontrolē zvanus, kas nāk no ārvalstīm, kamēr klientam tie uzrādās kā zvani, kas nāk no Latvijas.
“Pirmo divu nedēļu laikā mēs redzam, ka vienas stundas laikā tiek bloķēti 50–100 krāpnieciskie zvani. Tāpat mums ir pakalpojums “interneta drošība”, kas palīdz klientiem pret dažādām ļaunatūrām. Pasargā no dažādām pikšķerēšanas shēmām. Pēdējā mēneša laikā ar šī pakalpojuma palīdzību ir novērsti aptuveni 11 miljoni apdraudējumi mūsu klientiem,” stāstīja “Tele2” pārstāvis Oskars Fīrmanis.
“Tele2” šogad arī bloķējis aptuveni 200 000 krāpnieciska rakstura īsziņu. Mobilo sakaru operators “Bite” šogad bloķējis 150 000 krāpniecisku zvanu.
Bloķēti tiek Latvijā neeksistējoši numuri, kā arī fiksētie numuri, kas nāk no ārvalstīm ar it kā Latvijas numerāciju.
“Operators pagaidām var cīnīties tikai ar saviem klientiem. Ja “Bite” klients zvana “Bite” klientam, tad mēs to varam pārbaudīt. Tas ir ļoti vienkārši, efektīvi un labi strādā. Bet šie zvani nāk arī no pārējiem operatoriem vai starpsavienojumiem. Tos mēs nevaram pārbaudīt,” atzina “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Reinis Pudāns.
“Bite” uzsver, sakaru operatori Latvijā nav tikai “Bite, “Tele2” un “LMT”. Būtu jāievieš kopīgs regulējums, kas uzliek par obligātu pienākumu sakaru operatoriem šādus zvanus bloķēt.
“Ir ļoti daudz mazo operatoru, kas arī veic šo funkciju. Ja lielie operatori savā starpā apvienosies un veiks krāpnieku bloķēšanu, tas neizslēdz iespēju, kas viss var nākt no mazajiem operatoriem,” norādīja Pudāns.
Uzņēmumā arī stāstīja, kopš oktobra krāpnieku zvanu intensitāte ir krietni pieaugusi: “Pārējās valstis diemžēl mums ir priekšā. Sāk bloķēt krāpnieku numurus, un tad jau viņi izvēlas tās valstis, kur vieglāk ir sazvanīt. Diemžēl Latvija ir viena no tām, kur ir vieglāk šos zvanus veikt.”
