Zondes “Chang’e-6” uzdevums ir veikt eksperimentus un savākt Mēness virsmas paraugus no Mēness tālākās jeb tumšās puses un nogādāt tos atpakaļ uz Zemi analīzei. Zonde nolaidīsies vietā, kas ir viens no lielākajiem zināmajiem Saules sistēmā esošajiem krāteriem, kurš izveidojies trieciena rezultātā.
Plānots savākt aptuveni 2 kilogramus paraugu, kuru ģeoloģiskais vecums ir aptuveni 4 miljardi gadu. Šie materiāli varētu labāk atklāt to, kā ir veidojies Mēness.
Šī Mēness tumšā puse tiek uzskatīta par daudzsološu izpētei, jo tur krāterus mazāk klāj senās lavas plūsmas nekā tajā pusē, kas ir tuvāk Zemei.
Kosmosa sacensība
Ķīnieši šo misiju pasniedz kā pirmo šāda veida notikumu, proti, Mēness tumšajā pusē vēl neviena cita valsts vai privātā kompānija šādā misijā nav devusies. Jāņem vērā, ka viss, kas saistīts ar kosmosa izpētes misijām, ir riskants un nav garantijas, ka viss izdosies veiksmīgi. Arī šī misija ir tehniski sarežģīta, tā ilgs 53 dienas.
Zondei būs ne tikai veiksmīgi jānosēžas un veiksmīgi jāievāc paraugi, bet arī veiksmīgi jāpaceļas no Mēness tumšās puses, ko neviens vēl nekad nav darījis.
Ķīna pēdējo desmit gadu laikā ir ieguldījusi milzīgus resursus savā kosmosa programmā, un tādējādi Pekina cenšas samazināt atstarpi no divām tradicionālajām kosmosa lielvalstīm – ASV un Krievijas.
Taču šajā jomā darbojas arī citas valstis, piemēram, Japāna un Indija, tāpat arī privātās kompānijas arvien aktīvāk domā par kosmosa iekarošanu.
Ķīnas mērķis ir līdz 2030. gadam nosūtīt cilvēku misijā uz Mēnesi un uz Mēness virsmas uzcelt bāzi. Arī ASV plāno līdz 2026. gadam ar savu “Artemis 3” misiju atkal nogādāt amerikāņu astronautus uz Mēness. NASA vadība pagājušajā mēnesī jau brīdināja, ka Vašingtona tagad atrodas sacīkstēs ar Pekinu.
NASA neuzticas Ķīnai
ASV ne visai patīk Ķīnas aktivitātes kosmosā, un tas ir tādēļ, ka, pēc amerikāņu domām, Ķīnas kosmosa programma tiek izmantota, lai maskētu militāros mērķus un centienus nostiprināt dominējošo stāvokli kosmosā.
“Ķīna, īpaši pēdējo desmit gadu laikā, ir veikusi ļoti būtiskus soļus, bet tie ir ļoti noslēpumaini. Mēs uzskatām, ka liela daļa Ķīnas tā dēvētās civilās kosmosa programmas patiesībā ir militāras programmas. Un, es domāju, mēs esam sacensībā,” nesen kongresmeņiem Vašingtonā atzina NASA vadītājs Bils Nelsons.
“Ķīna ir teikusi, ka 2030. gadā nolaidīsies uz Mēness, bet šis datums tiek pārcelts arvien tuvāk. Tāpēc, es domāju, mums tur jānokļūst pirmajiem un jāizmanto izpēte miermīlīgos nolūkos. Ap 40 valstu ir parakstījušas deklarācijas par miermīlīgu kosmosa izmantošanu.
Manas bažas ir par to, ja Ķīna tur nokļūtu pirmā un pēkšņi teiktu – šī ir mūsu teritorija, turieties no tās pa gabalu! Tā nav miermīlīga izmantošana.”
Ķīna no savas puses savukārt norāda, ka tā iestājas par kosmosa izmantošanu miermīlīgi un, lai parādītu savu labo gribu sadarboties, šajā misijā zonde izmanto instrumentus no Francijas, Itālijas, Pakistānas un Eiropas Kosmosa aģentūras.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
