Arī veselības nozare alkst pēc inovācijām
“Medicīnas joma ir interesanta, jo, no vienas puses, tā ir viena no konservatīvākajām jomām dažādu iemeslu dēļ un, protams, arī drošības dēļ. No otras puses,
šī industrija ļoti meklē inovācijas, jo mēs visi gribam dzīvot veselīgāk, ar augstāku dzīves kvalitāti un ilgāk, un laikus atpazīt dažādus riska faktorus, un to mēs varam darīt tikai ar inovācijām,” pauda Sjundjukovs.
“Longenesis” radītās inovācijas ļauj uzlabot ārstu un pacientu saziņu – ar tehnoloģiju starpniecību pacientus iespējams attālināti sagatavot izmeklējumiem un terapijām, kā arī uzraudzīt un vienkārši sniegt atbalstu.
Latvijā radītais “Longenesis” ir viens no šobrīd atzītākajiem digitālās medicīnas jaunuzņēmumiem pasaulē. Aptuveni pirms mēneša medijus pāršalca ziņa, ka “Longenesis” ir uzvarējis pasaulē lielākajā mākslīgā intelekta un jaunuzņēmuma konkursā “Expand North Star 2024”. Sjundjukovs atzina, ka tas bijis negaidīti un ārkārtīgi motivējoši, jo Latvija līdz šim tāda mēroga konkursā panākumus nebija guvusi.
“Papildus naudas balvai, tas mums nozīmē vairākas lietas. Viens ir pierādījums mums. Mēs jau četrus gadus strādājam Tuvo Austrumu reģionā, nodrošinot mūsu inovācijas pasaulē lielākās genoma bankas būvēšanā un arī sabiedrības iesaistē personalizētajā medicīnā. Tas mums nozīmē atzinību vēlreiz gan no vietējā tirgus, gan starptautiskiem ekspertiem, ka mēs darām pareizi,” stāstīja Sjundjukovs.
Veselības aprūpei laiks iziet ārpus četrām sienām
Virzienu, kuros augt un attīstīties veselības aprūpes digitalizācijā, visā pasaulē ir ļoti daudz. Viens no tiem ir veselības aprūpes procesa transformācija, iesaistot tajā liela apjoma datu analīzi.
“Mēs vairs nerunājam par veselības pakalpojumu saņemšanu, kurā mums iedod medikamentu vai izdara kaut kādu manipulāciju vai procedūru, un viss ir izdarīts. Veiksmes stāsts un efektivitāte rodas no vairākām komponentēm: kā mēs atklājam slimību, kā mēs atbalstām to, ka pacients lietos tās zāles laikus, kā mēs spējam pamanīt kaut kādus riska faktorus, kā mēs spējam personalizēt to stāstu pacientam,” skaidroja Sjundjukovs.
Šī virziena mērķis ir, ka slimnīca vairs nav tikai četras sienas, bet cilvēka veselība tiek monitorēta visu laiku, lai novērotu viņa veselības izaugsmi vai tieši otrādi – pasliktināšanos, un tādā gadījumā ārsts to laikus spētu pamanīt un veidot datos balstītu dialogu ar pacientu.
Svarīga starptautiskā sadarbība
Ņemot vērā plašo informācijas apjomu, kādu mēs radām ik dienu, tostarp arī sociālajos tīklos, būtu muļķīgi to visu neizmantot, taču, lai to varētu darīt, svarīgi datus apkopot, savilkt kopā un radīt no tiem stāstu, kas attiecīgi palīdzētu gan slimību un profilakses kontroles centriem visā pasaulē, gan sabiedrības veselības organizācijām, gan ārstiem un pašiem pacientiem.
“Vēl viens stāsts, protams, ir par to, kā mēs varam apmainīties ar datiem, jo, lai veidotu jaunas inovācijas, jaunas zāles, jaunas terapijas, viens nav cīnītājs.
Tas nav par to, ka mēs te tikai Latvijā vai tikai ASV, vai tikai Somijā, – tā ir mijiedarbība starp vairākām pasaules valstīm. Pandēmija un Covid-19 tam ir ļoti labs piemērs. Lai izveidotu vakcīnas, lai izveidotu to pieeju, visām valstīm bija jāsadarbojas. Tas ir stāsts par to, kā ar tehnoloģiskiem risinājumiem pavērt vaļā datus, lai mēs varam ar tiem apmainīties, vienlaikus uzturot privātuma un drošības aspektus pašā centrā, kas ir ļoti svarīgi,” skaidroja Sjundjukovs.
“Longenesis” veselības digitalizācijas virzībā darbojas kā savienojošais elements. Uzņēmums rada digitālus risinājumus, lai varētu veidot uz datiem balstītu dialogu starp veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem visa dzīves ceļa garumā.
Lai ārstiem nav jāspēlē detektīvi
Sjundjukovs uzsvēra, ka veselības aprūpes digitalizācija viņu izpratnē noteikti nav par to, lai aizvietotu ārstu, bet ne velti ir teiciens, ka mūsdienās ārsts ir pasaulē dārgākais grāmatvedis.
“Ārsti pavada tik daudz laika, aizpildot visas tās formas, anketas, slēdzienus rakstot un visu pārējo, – mēs to visu varam automatizēt un pielāgot.
Ļoti labs piemērs: vakardien mēs Daugavpils reģionālajā slimnīcā atklājām jaunu konceptu, kas līdzētu kardiologiem, ģimenes ārstiem un arī pacientiem laikus un proaktīvi veicināt prevenciju un ārstēšanu sirds asinsvadu slimībām. Ko tas nozīmē? Mūsu tehnoloģija palīdz savilkt kopā citādi fragmentētus datus un parādīt tos tā, lai ārsts redz tos sarkanos karogus par asins analīzēm vai citiem rādītājiem, un tas ļauj viņam pieņemt lēmumu turpmāk iet to personalizēto ceļu – laikus pamainīt ārstēšanu, piezvanīt pacientam un uzaicināt viņu uz vizīti vai izdarīt ko citu,” skaidroja Sjundjukovs.
Tātad ārstam vairs nav jātēlo Šerloks Holmss un jāmēģina kopā salikt dažādas un bieži vien savstarpēji nemaz nesaistītas norādes par iespējamo saslimšanu – tehnoloģijas, apkopojot visus pieejamos datus, uz to norāda viņa vietā. Taču beigu beigās gala lēmumu, kā rīkoties, visu šo informāciju zinot, tik un tā pieņem ārsts, norādīja Sjundjukovs.
