Ikviens interesents Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmijā šos stimulatorus varēs apskatīt “Zinātnieku naktī” piektdien, 27. septembrī.
“Pašlaik mēs ejam ar 110 metrus garu tankkuģi Ventspils ostā. Vidēji sliktos apstākļos, līdz ar to ir diezgan viļņains un ir diezgan grūti kontrolēt kuģi. Ejam ar manuālo stūrēšanu. Mūsu plāns ir ieiet līdz otrajai apgriešanās vietai, kas ir diezgan dziļi Ventspilī, apgriezties un tad nākt ārā,” mācības ar stimulatora palīdzību komentēja LJA students Jānis Volbets.
Topošie jūrnieki, vecāko kursu studenti jau uzkrājuši pieredzi braucienos ar kuģiem dažādās pasaules vietās. Pirmo reizi nostājoties pie stūres īstam kuģim, noteikti ir stress. Šāda veida simulatori palīdz visam jau iepriekš sagatavoties.
“Es šo simulatoru ar īsto dzīvi noteikti salīdzinātu kā reālistisku, jo praktiski kuģis manevrē tāpat kā dzīvē,” uzskata Volbets.
LJA students Roberts Lembergs uzsvēra, ka tādējādi var labi sagatavoties ne tikai pasaules ostām, bet arī visādām sarežģītākām kuģošanas vietām, piemēra, Angļu kanālam, Singapūrai:
“Šeit ir iespēja simulēt dažāda veida satiksmes situācijas, dažāda veida laika apstākļus, kas topošajam kuģa vadītājam ļoti palīdz sagatavoties.”
Vienlaikus ar šāda simulatora palīdzību ir iespējams apgūt dažāda tipa kuģu vadīšanas prasmes un specifiku, sākot ar tankeriem un prāmjiem un beidzot pat ar militāriem kuģiem.
“Uz simulatora var izvēlēties vairākus kuģu tipus, kas sniedz iespēju mums kā kuģu vadītājiem sagatavoties tam, ka mēs varam nomainīt kuģi, un mēs daudzmaz sapratīsim, kā tas strādā, kas tur notiek. Ja mācītos tikai uz viena noteikta kuģa, tad, ja mēs nonāktu nestandarta situācijā uz cita kuģa, nezinātu, kā no tās izķepuroties,” skaidroja Lembergs.
Kopš septembra Latvijas Jūras akadēmija pārcēlusies uz jaunām telpā Ķīpsalā, Rīgas Tehniskajā universitātē. Kādreiz studenti mācījās no grāmatām un plakātiem, tagad to visu ir iespējams izmēģināt ar dažāda veida simulatoriem, kas maksimāli pietuvināti reālajai dzīvei. Kuģa vadības telpas simulators ir tikai viens no šādiem.
“Kuģu mehāniķiem ir savs simulators, ko sauc par kuģa mašīntelpas simulatoru, kur mehāniķi apgūst darbu ar dažādiem mehānismiem, sistēmām un iekārtām, tai skaitā, protams, arī ar kuģa galveno dzinēju, kas faktiski ir kuģa sirds. Un vēl pie mums var apgūt kuģu elektromehāniku. Arī tad izmanto kuģa mašīntelpas simulatorus. Viņiem ir arī savas laboratorijas iekārtas, kur viņi apgūst dažādu elektronikas iekārtu principus,” stāstīja Latvijas Jūras akadēmijas direktora pienākumu izpildītājs Edijs Štāls.
Jūrnieka darbs noteikti ir ne tikai profesija, bet arī dzīvesveids. Augstskolā stāsta, ka pēc studiju pabeigšanas tie, kuri vēlas, darbu var atrast simtprocentīgi, jo pieprasījums pasaulē pēc jūrniekiem ir un tas tikai pieaugot.
