Latvijas Zinātņu akadēmijas žūrija šogad vērtēja teju 50 pieteikumus par pērn nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā. Lielākā daļa no tiem bija tieši dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnas un veselības zinātnēs.
Žūrija par gada lielākajiem sasniegumiem zinātnē Latvijā izcēlusi 12 dažādu tēmu pētījumus.
Viens no šādiem darbiem ir par robotu, kurš saprot cilvēka izteiktās komandas.
“Tas, ko esam pētījuši, lai katrs cilvēks robotam varētu pateikt cilvēcīgā valodā, ko viņš vēlas, kādus uzdevumus uzdot… Un robots varētu saprast valodu, pirmkārt. Otrkārt, saprast apkārtni. Līdzīgi kā mēs, cilvēki, – saprast, kas ir galds, kas ir krēsls, kas ir uz galda, un attiecīgi saprast, kādā kārtībā viņam tās darbībiņas, kuras viņš māk – pārvietoties, satvert kaut ko, – izdarīt, un viņš arī to visu izdara,” stāstīja EDI direktors Modris Greitāns.
Šādā viedā nākotnē būs iespējams palūgt robotam kaut ko paņemt un atnest.
Bet Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesores Daiga Rezevska pētījusi, kādai ir jābūt demokrātiskas un tiesiskas valsts tiesību sistēmai.
“Šī tiesību teorija ir atkarīga no tā, kāda ir tiesiskā sistēma. Jo līdz šim tās tiesību teorijas, piemēram, ko postulējis Hanss Kelzens vai Herberts Laionels Hārts – tās bija vispārīgas tiesību teorijas. Tās neņēma vērā, kādā tiesiskajā iekārtā ši tiesību teorija darbosies. Vai tā darbosies autoritārā, totalitārā vai demokrātiskas, tiesiskas valsts tiesiskajā sistēmā,” skaidroja Daiga Rezevska.
Taču, vai ir iespējams paredzēt, kuriem materiāliem nākotnē būs vajadzīgās īpašības, lai radītu jaunus enerģijas avotus? Latvijas zinātnieki pierāda, ka tas ir iespējams. Ar jaunām materiālu virsmām un struktūrām nākotnē, piemēram, ūdeņradi varēs ražot lētāk un vienkāršāk. Pirms pieciem gadiem akadēmiķis Roberts Eglītis ar komandu izstrādāja jauna tipa 5 voltu baterijas, kuras tagad izmanto Ķīnas elektromobiļos.
“Tagad mēs turpinām šo virzienu un fokusējamies uz perovskīta materiāliem ar jaunām īpašībām. Piemēram, materiālu, kas pielietots kā “gudro logu” pārklājumi,” atklāja LZA akadēmiķis Juris Purāns.
Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātnes sasniegumu konkurss norisinās kopš 2002. gada. Šo gadu laikā tas kļuvis par vienu no gada nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas zinātnē.
