RTU zinātniskais asistents Daniels Gorovojs demonstrē ūdens platformu, dronu “Ronis 2”. Tā ir radaru odometrijas un ūdens kartēšanas sistēma, kuru studenti radījuši ar domu piedalīties starptautiskās autonomo laivu sacensībās. Šobrīd šī tehnoloģija tiek arvien vairāk attīstīta. Ūdens drona uzdevums nav veikt pēc iespējas lielāku attālumu. Tas uzbūvēts, lai attīstītu spējas autonomi pārvietoties ūdenī, pēc iespējas mazinot nepieciešamu cilvēkam iejaukties tā vadībā.
“Kad platforma ir autonoma un var pati apbraukt šķēršļus, tajā brīdī pielietojums ir viss, kas ir ūdenī. Viņa var braukt un darīt. Ar to var gan ievākt zivju fermās ūdens kvalitātes parametrus, temperatūru. Var izmantot kā apsekošanas, drošības laivu. Aizvietot kaut kādas cilvēka darbības naktīs vai kad ir bīstamāki apstākļi, vētra,” skaidroja RTU zinātniskā asistente Aija Monika Vainiņa.
Pētnieki šobrīd koncentrējas uz ūdens platformas radaru tehnoloģijām, kas var strādāt skarbos laikapstākļos – sālsūdenī, lietū, miglā, arī tumsā.
“Ir iebūvēta arī kamera, lai nepieciešamības gadījumā no autonomās vadības varētu pārņemt vadību kontrolieris un manuāli izbraukt cauri sarežģītākiem šķēršļiem,” norādīja Gorovojs.
Drons pārvietojas pa Zunda kanālu Foto: Kadrs no video
Mērķis ir nākamajā gadā piedalīties prestižās jūras dronu robotu sacensībās. Tālākai produkta attīstībai atrasti sadarbības partneri Lielbritānijā un Kanādā.
“Plānojam izstrādāt attālinātās vadības centra konceptu. Ņemot vērā, ka jūras tehnoloģiju automatizācija kļūst arvien aktuālāka, ir ļoti liels pieprasījums pēc šāda veida tehnoloģijām,” atzina RTU studentu komandas vadītājs Artūrs Ivanovs.
Studenti stāstīja, ka “Roņa” izveides procesā apguvuši daudz ko jaunu. Notiek intensīvs darbs pie algoritmu izstrādes, programmēšanas.
“Šis ir ļoti labs veids, kā iegūtās zināšanas par tehnisko vidi pielietot praktiski. Kad tiešām ir īsta problēma, kuru tu vēlies risināt, un tev ir redzams rezultāts. Šādai platformai ir lielas perspektīvas arī zinātniskajā darbā, ievācot datu kopas un izstrādājot algoritmus, kas ir pielāgoti konkrētai sensoru darbībai,” skaidroja RTU zinātniskā asistente Vainiņa.
Drons pārvietojas pa Zunda kanālu Foto: Kadrs no video
Universitātē stāstīja, ka nākotnē šādi ūdens droni, kas palīdzēs veikt arī, piemēram, biotopu kartēšanu un zemūdens ekosistēmas monitoringu, būs ierasta lieta. Pasaulē jau tiek strādāts pie tā, kā šādas iekārtas likumiski regulēt, lai tās varētu ceļot arī starp valstu robežām.
