Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studiju procesā ienāk mākslīgais intelekts un virtuālā realitāte

Virtuālā realitāte šobrīd ir neatņemama studiju procesa daļa – uzsvēra Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas mācībspēki. Akadēmijā ar mūsdienu jaunākajām tehnoloģijām mācās arī apģērbu un interjera dizaineri.

Mehatronikas inženieris, lektors Ritvars Rēvalds stāstīja: “Viņi var savus izveidotos 3D modeļus vai dizainus ievietot iekšā virtuāli un atrasties reālās dimensijās kopā ar saviem objektiem, kas interjeram ir ļoti būtiski, jo tad viņi var ieiet telpā un skatīties, kā tur viss izskatās. Darbavietā piedāvāt klientam uzlikt brilles un paskatīties, kā tas izskatīsies reālajā dzīvē.”

Studenti Latgalē mācās par mākslīgo intelektu Foto: Novadu Ziņas LTVStudenti Latgalē mācās par mākslīgo intelektu Foto: Novadu Ziņas LTVStudenti Latgalē mācās par mākslīgo intelektu Foto: Novadu Ziņas LTVStudenti Latgalē mācās par mākslīgo intelektu Foto: Novadu Ziņas LTVStudenti Latgalē mācās par mākslīgo intelektu Foto: Novadu Ziņas LTV

Savukārt topošie mehatroniķi un programmētāji jaunos mašīnmācīšanās kursos izstrādā mākslīgo intelektu un integrē viedos risinājumus dažāda veida robotos.

Aptuveni 70% studentu ir vietējie. 

Piemēram, programmas “Programmēšanas inženieris” 2. kursa students Raivis Filimonovs no Ludzas puses un 3. kursa students Artūrs Melnis no Balvu novada novērtē, ka mācīšanās tuvāk mājām izmaksu ziņā ir lētāka, taču kvalitāte no tā necieš un reģionā uz vietas ir pieejamas mūsdienu darba tirgum atbilstošas tehniskās iespējas.

Filimonovs pauda: “Latgale man ir tuva sirdij, un Rēzeknē bija tieši tas programmēšanas kurss, kurš mani interesē, it īpaši pēdējā laikā, kad programmēšanas ir vairāk un vairāk nepieciešama.”

Savukārt Melnis sacīja: “Ļoti labi ir tas, ka mēs varam apgūt mākslīgo intelektu jau uz reālas tehnikas, izmantojot robotu operētājsistēmu. Papildus tam viņiem vēl ir datorredze, kas spēj telpas plānus izveidot.”

Modernizēt tehnoloģijas un straujāk atjaunot aprīkojumu nolemts, lai celtu studiju procesa kvalitāti un absolventi varētu konkurēt strauji mainīgajā darba tirgū. Arvien vairāk pieprasīti ir inženieri, programmētāji un mehatroniķi, kas spēj ne tikai veidot programmas, bet ar tām veicināt arī ražošanas automatizāciju.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule norādīja: “Ņemot vērā akadēmijas lokāciju un arī to, ka reģionos tomēr pietrūkst labi apmaksātu darbavietu, mums ir svarīgi, lai mūsu studenti un arī topošie absolventi ir pietiekoši kompetenti tieši digitālajā jomā, lai izmantotu iespēju strādāt visā Latvijā un ārpus Latvijas, tajā skaitā attālināti.”

Savukārt akadēmijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Mihails Kijaško atzīmēja: “Viena lieta ir uztaisīt dzelžus, otra lieta visu saprogrammēt. Ne tikai mēs programmējam kaut kādas “desktop” [darbvirsmas] aplikācijas vai interneta mājaslapas, bet mēs programmējam robotus, programmējam autonomus robotus.”

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā izveidota arī pirmā hibrīdauditorija.  Līdzīga veida aprīkojums iegādāts arī Daugavpils Universitātē un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, tā nodrošinot spēju būt vienlīdzīgā līmenī ar augstākās izglītības iestādēm Rīgā.