Lielbritānija ir kļuvusi par lielāko Latvijas emigrantu mītnes zemi. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns gandrīz desmit gadus veicis apjomīgu pētījumu par to, kā mūsu cilvēki ir spējuši pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem un iekļauties citā sabiedrībā.
Kaprāns: “Nevis tikai, cik viņi spēj, bet arī cik viņiem ļauj veiksmīgi iekļauties gan britu darba tirgus, gan dažādas britu nerakstītās uzvedības normas un kultūra kā tāda. Sabiedrība tomēr ir ļoti specifiska ne tikai latviešiem, bet arī kopumā Eiropas kontekstā. Tā sabiedrība ir ar savu specifisko struktūru, tai skaitā ar šķirisko struktūru, kas mūsu aizbraucējiem, mums, latviešiem, būtībā iekļaušanos bieži vien padara ne tik vienkāršu.”
Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš par pētījumu sacīja: “Tas ir ļoti būtiski, lai mēs saprastu motivāciju, kas liek cilvēkiem pamest Latviju un emigrēt uz citām valstīm; kas notiek, kad viņi tur ierodas un mēģina iedzīvoties, jo tā ir cita pasaule.”
Tipiskais aizbraucējs no Latvijas nedzīvo Londonā, nestrādā finanšu sfērā vai informācijas tehnoloģiju jomā. Tāpēc apzināti pētīti emigranti nevis multikulturālajā Londonā, bet citās Lielbritānijas pilsētās, kur dzīvo tā sauktā “strādnieku šķira”.
“Tāpēc uz grāmatas vāka ir šīs konkrētās vietas, kur tikos ar cilvēkiem, kurus es intervēju. Bet ne tikai intervēju, es arī veicu novērojumus, apmeklējot dažādus pasākumus, lai iepazītos arī ar tādu ikdienas sadzīvisko atpūtu, kas un kādā veidā notiek,” skaidroja pētnieks.
Autors secinājis, ka aizbraukušie latvieši lielā mērā ir atraduši iespēju Lielbritānijā veidot dzīvi, kurā viņi redz jēgu, kur viņi jūtas piepildīti un atzīti arī kā sabiedrības locekļi.
“Taču vienlaikus, es arī uzsveru, secinājums ir, ka britu sabiedrības specifiskā struktūra kaut kādā ziņā nosaka daudzu latviešu aizbraucēju sociālo likteni. Proti, viņi ir zināmā mērā iegrožoti noteiktā darbu tirgus segmentā, kas bieži vien ir vidēji kvalificēts, mazkvalificēts,” viņš piebilda.
Tam līdzi nāk ierobežota mobilitātes iespēja gan pieaugušajiem, gan ar lielu varbūtību viņu bērniem. Cilvēki paliek tajās pašā mazpilsētās arī nākamajās paaudzēs. Tomēr, neskatoties uz būšanu faktiski zemākajā šķirā un tam, ka darbs neatbilst viņu kvalifikācijai, kas iegūta Latvijā, emigranti netiecas kāpt pa karjeras kāpnēm augstāk. Salīdzinot ar dzimteni, viņi tāpat var atļauties vairāk, un ar to pietiek, lai paliktu uz dzīvi Lielbritānijā.
“Es mēģinu parādīt, cik nu man daudzveidīgi ir izdevies, ka viņi būtībā lielā mērā ir savas dzīves tādi laimes kalēji, cik tas varbūt ir grūti un par kādu cenu tas bieži vien tiek pirkts,” sacīja Kaprāns.
Viņš savā pētījumā arī skaidro, kā emigranti uztur saites un piederības sajūtu ar Latviju. Kopumā intervēti 45 aizbraucēji, daļa no viņiem pētniekam atvēra durvis savās mājās, ielaižot savā privātajās dzīvē. Pētījums papildināts ar novērojumiem un dažādām aptaujām, kas ietver krietni lielāku cilvēku skaitu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
