Perovskītu nanodaliņu datormodelēšana efektīvai ūdeņraža ražošanai – tā sauc apjomīgu pētījumu, kas veikts LU CFI.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš komentēja: “Nākotnes enerģētika balstīsies ūdeņradī. Ne fosilos enerģijas avotos, ne atomenerģētikā, bet tieši ūdeņradī, tāpēc ļoti būtiski ir tas, kā iegūt ūdeņradi lēti, izmantojot dabiskos enerģijas avotus, tas ir, sauli.”
Savukārt LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Guntars Zvejnieks norādīja: “Var prognozēt, ka tuvākajos gados noteikti pieprasījums pēc ūdeņraža pasaulē pieaugs. Tas ir saistīts ar to, ka ūdeņradi izmanto kā degvielu dažādos dzinējos. Kā piemēru var minēt – Rīgā jau ir zināmi gan trolejbusi, gan autobusi, gan arī vieglie automobiļi, kuros izmanto kurināmo degvielas šūnu, kurā no ūdeņraža var iegūt elektrību, un tad auto brauc uz priekšu. Tā ir alternatīva visiem zināmajiem elektroauto.”
Kamēr pasaulē šobrīd savu uzvaras gājienu ir sākuši elektroauto, ūdeņraža spēkrati ir krietni iepalikuši. Galvenais iemesls – ūdeņraža ražošana ir gan sarežģīts, gan dārgs, gan ļoti energoietilpīgs process, lai gan ar ūdeņraža transportlīdzekļiem var veikt krietni lielākus attālumus nekā ar elektriskajiem. Cietvielu fizikas institūtā atklāti jauni risinājumi, kas nākotnē varētu ūdeņraža ieguves procesu padarīt lētāku un vienkāršāku.”
Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Jevgēņijs Kotomins norādīja:
“Mūsdienās katalizatori pašlaik absorbē tikai 5% no saules gaismas. Mūsu mērķis ir pacelt absorbciju no 5% līdz 20%.”
Apvienojot kvantu ķīmijas modernās metodes, cietvielu fizikas teoriju ar superdatoru sniegtajām iespējām, ir atrasts risinājums, kā šos absorbcijas rādītājus palielināt.
Kotomins skaidroja: “Mēs prognozējam jaunus materiālus, modelējam īpašības. Tad slovēņi sintezē jaunos materiālus. Taivānas Universitāte pārbauda ūdeņraža ražošanas efektivitāti.”
Latvijā iegūtie teorētiskie rezultāti ļāva paredzēt, ka slāpekļa un alumīnija piemaisījumi nanodaļiņās varētu ievērojami uzlabot ūdeņraža veidošanās efektivitāti, kas arī tika eksperimentāli apstiprināts.
LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Zvejnieks vērtēja: “Ja tā pavisam vienkārši to iztēlojas, tad vajag paņemt caurspīdīgu stikla trauku, ieliet iekšā ūdeni, iemaisīt fotokatalizatoru un izlikt saulītē. Fotoni no saules izdarīs savu darbu – ūdens sašķelsies un tur izveidosies ūdeņradis un blakusprodukti.”
Tādējādi starptautiskās sadarbības rezultātā ir izstrādāti jauni efektīvi nanomateriāli, kuriem ir liels industriālais potenciāls ūdeņraža ražošanā.
