Zinātnieki, cenšoties atklāt jaunus fizikas fenomenus, eksperimentos iegūst sarežģītus, liela apjoma datus, un turpmāk arī Latvijā tos varēs apstrādāt. Piecas Latvijas izglītības un zinātnes institūcijas ir apvienojušas savas skaitļošanas jeb superdatoru jaudas, ko turpmāk CERN izmantos zinātniskajiem aprēķiniem.
“CERN dati, ko saucam par pasaules skaitļošanas tīklu, ir tikpat lieli kā visi “Google” dati kopā. Jūs varat iedomāties to milzīgo datu apjomu,” skaidroja Torims, piebilstot, ka pasaulē datu kļūst aizvien vairāk. “Mēs šobrīd runājam par petabaitiem.”
Turpmāk aprēķiniem CERN varēs izmantot Latvijas spējas un otrādi. To paredz Latvijas un CERN sadarbības memorands, ko parakstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) un Eiropas Kodolpētniecības centra informācijas tehnoloģijas un pētniecības direktors Joahims Mnihs.
Nospiežot pogu, simboliski atklāts arī federālais skaitļošanas centrs “Latvia CERN CMS TIER 2”.
“Mēs sākam spēlēt augstākajā līgā ne tikai kodolfizikā, daļiņu fizikā, bet arī skaitļošanas jomā. Tas ir pa spēkam tikai industriāli attīstām valstīm,” uzsvēra Torims.
“Mēs dodam savu jaudu, un mūsu zinātnieki turpinās atkost Visuma noslēpumus, saprast kā uzvedas elementārās daļiņas, fizikas likumsakarības,” skaidroja CERN Nacionālā kontaktpunkta vadītājs.
Kopējā tīklā saslēgti Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Ventspils Augstskolas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas superdatori.
“Mēs varam parādīt, ka mūsu augstas veiktspējas resursi ne tikai tiek izmantoti mūsu vajadzībām. Piemēram, novērojot radioteleskopa datus vai modelējot komētas aktivitātes, tas noder arī CERN vajadzībām,” stāstīja Ventspils Augstskolas un Starptautiskā Radioastronomijas centra pētniece Karina Šķirmante.
Rīgā un reģionos superdatori varēs veikt aprēķinus par elementārdaļiņu sadursmēm CERN eksperimentā, kad ar lielā hadrona palīdzību tiek imitēts Lielais sprādziens. Mērījumos meklē atbildes uz jautājumiem par Visumu un cenšas atklāt jaunus fizikas fenomenus.
“Mēs beidzot parādam, ka augstvērtīgas lietas ir vajadzīgas ne tikai Rīgā, bet arī Kurzemē un Latgalē. Un Latgalē it īpaši. Ja sakām, ka Latvijā gribam attīstīt nozares un uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību, tad tas nav iedomājams bez lielo datu apstrādes,” uzsvēra Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule.
Latvijas zinātnieki savu superdatoru resursu iespējas jau izmēģināja Covid-19 epidēmijas laikā, ar skaitļošanu un modelēšanu meklējot medikamentus vīrusa ierobežošanai.
