RAKSTA CEĻVEDIS:
Plānošana un orientēšanās
Lai gan daudzi sēņotāji dodas uz sev labi zināmām sēņu vietām mežā, uz kurām, iespējams, devušies arī viņu vecāki un vecvecāki, ik pa laikam ir noderīgi izpētīt un atrast kādu jaunu vietu, kur atpūsties, izbaudīt dabu un varbūt pat atrast kādu sēni.
Viens no rīkiem, kas tam varētu noderēt, ir Dabas aizsardzības pārvaldes bezmaksas lietotne “Dabas Tūrisms”, stāstīja Dzenis.
Dabas aizsardzības pārvaldes bezmaksas lietotne “Dabas Tūrisms”. Foto: Ekrānuzņēmums
Tajā apkopoti vairāk nekā 500 dažādi dabas tūrisma galamērķi – gan dabas takas, gan skatu torņi, gan velomaršruti, gan dažādi apskates objekti un atpūtas vietas visā Latvijas teritorijā.
“Tajā ir apkopota informācija par tūrisma objektiem, par dažādu infrastruktūru, kas ir pieejama, kāda ir tās pieejamība cilvēkiem ar dažādām vajadzībām, cik ilgs laiks tur būs jāpavada. Līdz ar to katrs savu sēņošanas vai dabā iešanas pieredzi var bagātināt arī ar īpaši aizsargājamo dabas objektu apsekošanu. Arī atpūtas vietas tur ir, tāpēc tās sēnes, kas nupat salasītas, turpat var arī pagatavot,” ieteica Dzenis.
Ļoti iespējams, daudzi nemaz nenojauš, cik daudzveidīgas ir iespējas atpūsties dabā viņu tuvākajā apkārtnē, tāpēc šī lietotne, kur galvenokārt apkopotas vietas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, palīdz tās atrast un iepazīt.
Dzenis nosauca arī citas noderīgas lietotnes, piemēram, “BalticMaps”, kas arī ir Latvijas uzņēmuma veidota karšu lietotne. Tajā vienkāršā veidā var skatīt dažādu noderīgu informāciju, kas ir nepieciešama, dodoties dabā, – te var atrast dažādas kartes, kuras izpētīt, saglabāt un piefiksēt. “Tā sniedz ļoti detalizētu informāciju un var palīdzēt gadījumā, ja sanāk nomaldīties. Maksas versijā ir pieejama arī maršruta plānošanas un navigācijas iespēja,” skaidrija Dzenis.
Tāpat viņš ieteica “Latvijas Valsts mežu” izveidoto “LVM GEO”, kurā ir apkopota informācija arī no citiem datu avotiem. Kā norādīja Dzenis, tā ir informācijas ziņā visapjomīgākā karšu lietotne Latvijā. Šajā lietotnē ir atrodama ļoti noderīga informācija par mežu kvartāliem un nogabaliem jeb vienībām, kādās mežs iedalīts. Tā palīdz orientēties mežā, kā arī nepieciešamības gadījumā precīzi aprakstīt savu atrašanās vietu. Kā arī, ja izdodas atrast labu sēņu vietu, to iespējams piefiksēt nākamajām reizēm.
“Latvijas valsts mežu” lietotne “LVM GEO” Foto: Ekrānuzņēmums
Tāpat “LVM GEO” pieejama informācija par atpūtas vietām, tūrisma objektiem un peldvietām.
“Pavisam advancētiem un entuziastiskiem sēņotājiem vai dabā gājējiem ir vēl arī tāda lietotne “Mergin Maps”, kas būtībā balstās uz atvērtā koda telpisko datu apstrādes sistēmu “QGIS”. Tajā ļoti intuitīvi un ērti jebkurš lietotājs var veidot savus ģeotelpiskās informācijas projektus. Tātad mēs aizejam uz mežu, ieklikšķinām punktu, kurā vietā mēs atradām lielo baraviku, kurā vietā atradām gailenes, tas saglabājas mūsu lietotnē, un pēc gada varam atgriezties tieši uz tiem pašiem punktiem,” pamācīja Dzenis.
Lietotne “Mergin Maps”. Foto: Ekrānuzņēmums
Šai lietotnei ir gan bezmaksas, gan maksas versijas, kas, protams, atšķiras ar piedāvāto iespēju skaitu, taču arī bezmaksas versija var būt interesants un noderīgs rīks.
Dabas velšu atpazīšana
Ir ārkārtīgi daudz lietotņu, kas var palīdzēt uzzināt vairāk par vidi sev apkārt, – kādi augi ir zem kājām, uz kokiem, kā skan konkrētu putnu balsis un vēl, un vēl. Protams, lietotnes ir dažādas, vērtējot tās pēc to spējām, bet izvēle ir patiešām liela, norādīja Dzenis.
“Pirmā, ko es gribētu pieminēt, ir “Google Lens”, kas ir ērti pieejama un diezgan labi darbojas vienkāršākajā līmenī. Tātad nobildējam vai izvēlamies no savas galerijas kādu bildi ar sugu, ko nezinām, un prasām “Google Lens” to noteikt. Tiem, kam ir jaunāki telefoni, ir pieejama sasaiste arī ar visiem AI [mākslīgā intelekta] rīkiem, kas to visu padara vēl vieglāku,” stāstīja Dzenis.
Šis rīks nav radīts specifiski dabas izziņai, bet vienkāršākā līmenī, ja nevajag noteikt ko sarežģītu, tas strādā labi, uzsvēra Dzenis, norādot, ka lietotnes trūkums ir tāds – tā vienmēr piedāvās atbildi, pat tad, ja tā nebūs pareiza. Savukārt sarežģītāki sugu noteikšanas rīki, ja augu neatpazīs, atbildi nesniegs vai norādīs, ka ir nepieciešamas papildu fotogrāfijas no citiem leņķiem.
“Nākamais rīks, kas noderēs ne tikai sēņotājiem, bet arī daudzu citu organismu grupu interesentiem, ir “iNaturalist”. Viņiem ir arī vēl viena papildu lietotne, jaunāka – “Seek by iNaturalist”. Tā būtībā ir lielākā platforma pasaulē tādiem dabas entuziastiem un sabiedriskās zinātnes entuziastiem, kurā dalīties un uzzināt par sugu izplatību, ekoloģiju,” stāstīja Dzenis.
Lietotne “iNaturalist”. Foto: Ekrānuzņēmums
Šīs lietotnes priekšrocība ir kopienas elements, kas ir palīdzējis pilnveidot algoritmus, kurus tā izmanto sugu noteikšanai. Līdz ar to iespējamība nonākt pie precīzas atbildes ir krietni augstāka nekā citās lietotnēs.
Vienlaikus par saviem novērojumiem šajā lietotnē nav obligāti uzreiz jāziņo plašākai sabiedrībai, to var izmantot arī kā sugu noteicēju. Savukārt, publicējot savus novērojumus, citi lietotnes izmantotāji un dabas eksperti var komentēt, vai atklājums ir pareizs vai kļūdains. Atpazīstot sugu, lietotne sniedz vērtīgu papildu informāciju par pašu sugu, tās izplatību, ziedēšanas laiku un tamlīdzīgi.
Lai arī Dzenis uzsvēra, ka šos rīkus nevajadzētu izmantot, lai atpazītu ēdamas sēnes no indīgām, jo lietotnes var kļūdīties, tomēr arī sēnes var atpazīt ar digitālu rīku palīdzību.
“Divas tādas, kuras es gribētu izcelt, ir “ShroomID” un “Shroomify”. Kas ir interesanti, pārsvarā šīs sugu noteikšanas lietotnes mūsdienās balstās uz attēlu atpazīšanu, bet “Shroomify” vairāk balstās uz klasiskajiem sugu noteicējiem,” stāstīja Dzenis.
Lietotne “ShroomID”. Foto: Ekrānuzņēmums
“Shroomify” lietotnē sēņotājam pašam jāatbild uz jautājumiem, kāda ir sēnes cepurīte, kāda ir cepurītes virsma, kāds ir kātiņš u.tml. Tādā veidā iespējams nonākt līdz atbildei, kāda ir sēnes iespējamā suga.
“Visos rīkos, kurus es apskatījos, tostarp arī tajos, kas ir domāti sēņu noteikšanai, uzreiz ir viena atkāpe – mēs šos rīkus izmantojam, lai apmierinātu savu interesi par to, kas tad tā suga ir, bet tas nav rīks, pēc kura mēs pieņemam lēmumu – ēst vai neēst sēni. Mēs ēdam tikai to, par ko esam uz 250% pārliecināti,” uzsvēra Dzenis.
Vērtīgas lietotnes kopīgam ieguldījumam
Savus dabā ievāktos datus un interesantos novērojumus var arī iesniegt, lai atvieglotu un uzlabotu pētnieku darbu un pieejamo datubāzi.
Invazīvo sugu pārvaldnieks lietotnē “ArcGIS Survery123”. Foto: Ekrānuzņēmums
“Latvijas kontekstā gribētu izcelt invazīvo sugu pārvaldnieku. Šajā gadījumā tā gan nav specifiska veidota šim rīkam, lietotni sauc “ArcGIS Survery123″, kas ir lielākā ģeotelpisko datu pārvaldības sistēma pasaulē. Attiecīgi Dabas aizsardzības pārvalde ir izveidojusi anketu, kas ir pieejama caur šo lietotni, kuru jebkurš var izmantot un iesniegt datus,” skaidroja Dzenis.
Invazīvo sugu pārvaldnieks ir tieši par Latvijai svešajām invazīvajām sugām, kas nodara kaitējumu mūsu dabai. Sēņojot vai atpūšoties dabā, ikviens var iesniegt savus ziņojumus par manītajām invazīvajām sugām, kurus vēlāk pārbauda eksperti un izmanto savu datubāžu papildināšanai.
“Nākamais rīks ir “Dabasdati.lv”, kas ir gan kā mājaslapa, gan mobilā lietotne. Mobilā lietotne vairāk paredzēta ziņojumu iesniegšanai, bet pārlūks domāts plašākai informācijai. Var teikt, ka tas ir tāds Latvijas mazais brālis lietotnei “iNaturalist”, jo tām ir līdzīgas funkcijas,” salīdzināja Dzenis.
Jāņem gan vērā, ka, lai iesniegtu datus “Dabasdati.lv”, ir jāizveido savs profils, taču vēlāk tajā iespējams gūt arī vērtīgus ekspertu komentārus par saviem un citu novērojumiem dabā.
“Tas ir interesants rīks, kas radīts tepat Latvijā. Lietotne gan nav pati ērtākā, bet viņi strādā pie tā, lai tuvākajā laikā tā būtu atjaunota,”
piebilda Dzenis.
Visus šos ziņojumus arī pārbauda ekspertu komanda. Savukārt dati par aizsargājamajiem augiem reizi ceturksnī nonāk Dabas aizsardzības pārvaldes kopējā datu pārvaldības sistēmā. Tālāk tie noder pat valsts mēroga lēmumu pieņemšanā par dabas aizsardzības pasākumiem.
Mobilais rīks “dabasdati.lv”. Foto: Ekrānuzņēmums
“Tas nav tā, ka mēs noziņojam kaut ko šajos rīkos un tie dati ielido kaut kādā melnajā caurumā,” uzsvēra Dzenis.
Vēl viena vērtīga lietotne ir “Vides SOS”, ko izveidojis Valsts vides dienests. Ar tās palīdzību ātri var paziņot Valsts vides dienestam par pārkāpumiem pret vidi, piemēram, būvgružu vai citu atkritumu izmešanu dabā. Šai lietotnei noteikti jābūt katra dabas gājēja digitālajā arsenālā, uzskata Dzenis.
Lietotne ir “Vides SOS”. Foto: Ekrānuzņēmums
“Tas tiešām ir ļoti labs rīks, kā ziņot par dažāda veida vides pārkāpumiem. Lielākoties tas, protams, ir par dažāda veida piesārņojumu – gan smakām, gan fizisku piesārņojumu, gan noplūdēm un tā tālāk,” Dzenis norādīja.
Kā pēdējo noderīgo lietotni Dzenis minēja Valsts meža dienesta izveidoto rīku “Mednis”. Galvenokārt tā domāta medniekiem, lai uzlabotu saziņu ar Valsts meža dienestu, bet arī ikviens cits to var lietot un tajā ziņot par medījamo dzīvnieku klātbūtni un pēdām. Šie dati vēlāk tiek izmantoti, lai veiktu aprēķinus par medījamo dzīvnieku populācijām un to izplatību Latvijā.
Intervijas ieraksts:
View this post on Instagram
A post shared by LSM.lv ziņu portāls (@lsm.lv)
Citi aizraujoši stāsti par sēnēm un dabu
Vairāk
