Tehnoloģijas var palīdzēt saprast, kā ēku uzbūvēt un apsaimniekot
Mūsdienās bieži dzirdam vārdu “ilgtspēja” un to, kā dzīvot sev un videi draudzīgāk, un arī ēkas var padarīt ilgtspējīgākas. Arhitektiem un būvniekiem tas nozīmē energoefektivitātes paaugstināšanu, ūdens patēriņa un notekūdeņu mazināšanu, ilgu ēkas mūžu un būvniecības atkritumu mazināšanu. Lai veiktu visus ilgtspējas aprēķinus, jāņem palīgā digitālie rīki, kā būves informatīvā modelēšana jeb BIM.
BIM ir noskenēta un digitālā formātā saglabāta ēka. Šīs tehnoloģijas var palīdzēt saprast, kā tā tiks uzbūvēta un apsaimniekota.
“Līdzīgi kā tehnoloģijas palīdz mums ikdienā ar citām lietām, tāpat šīs tehnoloģijas padara vieglāku darbu būvniecības speciālistiem. Un būtiska komponente ir tāda, ka, strādājot šajā digitālajā vidē, pasūtītājs var daudz vieglāk un caurspīdīgāk izprast būvniecības procesu,” par BIM priekšrocībām stāstīja “BIM Solutions” vadītājs Ēriks Vītols.
“Valsts nekustamie īpašumi” – aktīvs BIM lietotājs
Kopš šī gada janvāra BIM ir obligāts valsts iepirkuma jaunbūvēm, kuras pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, 6 stāvus vai ir ar pagrabu.
Viens no lielākajiem būves informatīvās modelēšanas attīstītājiem ir “Valsts nekustamie īpašumi”, kuri savu pirmo ēku ar būves informācijas modelēšanas tehnoloģijām – prokuratūras ēku Aspazijas bulvārī 7 – pabeidza 2020. gadā.
Šobrīd Ģenerālprokuratūras ēku Kalpaka bulvārī atjauno pēc pilnveidotajām BIM vadlīnijām un “Valsts nekustamo īpašumu” ilgtspējas prasībām.
Valsts nekustamo īpašumu BIM daļas vadītājs Dmitrijs Kots, Foto: LR
Savukārt Lielajā Ģildē šobrīd notiek atjaunošanas darbi, un tur BIM izmanto vairākos posmos.
“Ņemot vērā, ka ir arī projektēšanas posms, tad tiek veiktas būvprojekta izmaiņas papildināšanai attiecībā uz ēkas energoefektivitāti, kas arī notiek BIM vidē. Tad paralēli un arī turpmāk notiks BIM aktualizēšana paplašināto būvdarbu laikā. Tas nozīmē gan izmaiņu ieviešana, gan arī informācijas papildināšana par aktīviem jeb par iekārtām, kuras tiek uzstādītas ēkā – tehnoloģijas, kas pēc tam prasīs apsaimniekošanu. Attiecīgi tā informācija būs noderīga jau uzturēšanas laikā,” stāstīja “Valsts nekustamo īpašumu” BIM daļas vadītājs Dmitrijs Kots.
Ilgtspējīgām ēkām jābūt arī nekaitīgām cilvēkam un videi
Vēl citi vērienīgi BIM projekti Latvijā ir “Rail Baltica”, izstāžu zāle “Arsenāls”, “Riga Waterfront” un vairāki Skanstes ielas projekti Rīgā.
BIM ir rīks, kas palīdz ēkas padarīt ilgtspējīgākas, izmantojot vairākus tehniskos aprēķinus un izmēģinājumus.
Bet ilgtspējīgām ēkām jābūt arī nekaitīgām cilvēkam un videi, uzsvēra “NOMAD architects” dibinātāja un Jaunās būvniecības skolas pētniecības grupas vadītāja Marija Katrīna Dambe.
“Pati ilgtspēja kā vārds definējas no tā, ka ir gan ekonomiskais izdevīgums, gan videi labvēlīgs, gan arī sabiedrībai labvēlīgs. Un tur parādās aspekti – CO2 ietekme un viss pārējais – atkritumu radīšana, resursu patēriņš, bet tur arī parādās ietekme uz veselību cilvēkam, kas uzturas vai strādā ar šo materiālu, vai uzturas telpās, kurās ir šis materiāls un tamlīdzīgi,” skaidroja Dambe.
Kā dažus no materiāliem, kuri varētu būt bīstami, Dambe nosauca paklājus un apdares krāsas. Viens no veidiem, kā pārbaudīt būvmateriālu drošību, ir apskatīties, vai uz etiķetes redzamas piktogrammas “bīstams veselībai”, “toksisks” un “bīstams videi”, vai veikalā palūgt drošības datu lapu.
Foto: LRFoto: LRFoto: LRFoto: LRFoto: LRFoto: LR
